Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Intervija

29. Jūlijs 2008 /Nr.28 (533)

Juristu profesionālā apvienība
tiecas pēc pārmaiņām
18 komentāri
Sannija Matule
Jurista Vārds
Irēna Kalniņa
LJJA valdes priekšsēdētāja
LU Juridiskās fakultātes doktorante

Jau nedaudz vairāk par gadu ir dibināta un darbojas Latvijas jauno juristu asociācija (LJJA), kas aicina tai pievienoties visus interesentus. Taču, kā intervijā uzsver organizācijas valdes priekšsēdētāja Irēna Kalniņa, LJJA nav nolūka vienkārši sapulcēt daudzskaitlīgu juristu kopumu, kura darbība ir visnotaļ formāla un pasīva. Tādēļ LJJA perspektīvā ir apņēmusies kļūt par aktīvu un funkcionējošu juristu profesionālo apvienību, kas pulcē un motivē Latvijas jaunos juristus aktīvai sabiedriskai darbībai.

Kas ir jaunās asociācijas izveides iniciators, un ar kādu mērķi tā radīta?

– Būtisks impulss šādas asociācijas izveidei arī Latvijā bija Eiropas jauno juristu asociācijas gadskārtējā sanāksme Romā 2007. gada maijā. Tajā līdztekus jauniem praktizējošiem juristiem no daudzām pasaules valstīm piedalījās arī Latvijas pārstāvji, kas vēlāk kļuva par mūsu asociācijas dibinātājiem.

Toreiz, šajā sanāksmē Romā, vērojot Eiropas jauno juristu asociācijas darbību un projektus, ko minētā organizācija atbalsta, kā arī apzinot iespējas, ko sniedz līdzdarbošanās tajā, radās ideja par līdzīgas asociācijas dibināšanu Latvijā, par pamatu ņemot Eiropas modeli. Šīs asociācijas potenciāls Eiropā ir ļoti liels, jo tā apvieno aptuveni 200 tūkstošus biedru. Latvijā, protams, biedru skaits pagaidām ir neliels, jo asociācija pastāv vien gadu un tikai šogad faktiski aktīvi uzņemam jaunus biedrus.

Mūsu mērķis ir apvienot dažādās tiesību nozarēs – civiltiesībās, krimināltiesībās, valsts tiesībās, starptautiskajās un Eiropas tiesībās – praktizējošus jaunos juristus, lai tiem sniegtu atbalstu profesionālajai pilnveidei un izaugsmei, bet asociācijas biedri kopā dotu savu ieguldījumu juridiskajā domā un praksē Latvijā.

Šīs organizācijas būtība ir pulcēt tieši dažādu jomu un specialitāšu pārstāvjus. Piemēram, pati strādāju arodbiedrībā par juridisko padomnieci un pasniedzēju augstskolā. Vienīgā īpatnība, ar kuru gan interesentiem ir jārēķinās, – esam jauno juristu apvienība, tādēļ, lai tajā iestātos, pastāv attiecīgs vecuma ierobežojums, tas ir, līdz 35 gadiem. Tādēļ, ja LJJA dalībnieks sasniedz minēto vecumu, saskaņā ar mūsu statūtiem tas vairs nevar būt par asociācijas biedru, taču netiek atņemta iespēju būt par organizācijas goda biedru, kuriem vecuma ierobežojuma nav. Arī goda biedrs var tikpat aktīvi turpināt darboties, paust savu viedokli un sniegt savu atbalstu kolēģiem, pretim saņemot to pašu.

Kādēļ nemēģinājāt iekļauties Latvijas Juristu biedrībā? Tā šogad atzīmējusi savas pastāvēšanas divdesmito gadskārtu, un, iespējams, kāds sacītu, ka darbība minētās biedrības paspārnē ļautu ātrāk un vieglāk sasniegt asociācijas izvirzītos mērķus.

– Jāteic godīgi, ka pagaidām savstarpēji neesam plašāk diskutējuši par iespējamo sadarbību ar Latvijas Juristu biedrību. Redzam sevi kā Eiropas jauno juristu asociācijas dalīborganizāciju Latvijā. Protams, sadarbība ar Latvijas Juristu biedrību ir iespējama un mēs to nenoliedzam, jautājums ir tikai par to, kādā līmenī un intensitātē tā izpaustos.

 

Kāds ir konkurētspējīgs jurists

Ticamākais, salīdzinoši nelielās pieredzes dēļ pagaidām vēl grūti niansēti runāt jau par konkrētu asociācijas darbības modeli un visām iespējamām aktivitātēm, taču noteikti esat sev paredzējuši prioritāros darbības virzienus, vadlīnijas.

– Mūsu organizācija ir jauna, un vienmēr, kad tiek radīts kas jauns, tas sev līdzi nes arī jaunas un svaigas idejas, talantīgus, radošus, spējīgus cilvēkus, kuri vēlas šīs ieceres īstenot. Tādēļ visupirms vēlos uzsvērt, ka ļoti daudz ir atkarīgs no pašiem cilvēkiem, konkrētajā situācijā – organizācijas biedriem. Tas, kādi tie ir un būs, lielā mērā arī noteiks, vai asociācija attīstīsies un caur to sniegs labumu arī sabiedrībai, juridiskajai domai un tās kvalitātei Latvijā.

Apzināmies, ka pagaidām mūsu potenciāls ir salīdzinoši neliels, tādēļ viss ir atkarīgs no organizācijas izaugsmes un attīstības, tostarp skaitliski, tas ir, pulcējot aizvien vairāk dalībnieku.

Šobrīd aktīvi strādājam pie organizācijas interneta mājaslapas izveides, lai būtu vietne, kurā atspoguļot mūsu aktivitātes, kā arī informāciju par asociāciju un tās darbību. Tālāk, protams, soli pa solim arī centīsimies īstenot savus noteiktos mērķus, un viena no konkrētām iecerēm ir rudenī organizēt diskusiju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu.

Skatot kopumā, ideju ir daudz, tai skaitā sniegt bezmaksas juridiskās konsultācijas personām, kuras jurista pakalpojumus nevar atļauties, iesaistīties juridiskajā izglītībā, vispirms konstatējot problēmas un tad, sadarbojoties ar izglītības iestādēm un citām kompetentajām institūcijām, censties tās novērst. Tāpēc ir ļoti svarīgs praktizējošo juristu, it īpaši gados jauno, kuriem ir izteiktāka vēlme kaut ko mainīt, viedoklis. Nav noslēpums, ka vēl joprojām atsevišķās jomās juridiskā izglītība ir samērā attālināta no prakses, ikdienas darbam nepieciešamā. Tādēļ vēl viens no asociācijas darbības virzieniem varētu tikt orientēts uz to, lai tuvinātu augstāko juridisko izglītību praktiskajam pielietojumam un vajadzībām, darba tirgum.

Kas, jūsuprāt, ir nepieciešams darba tirgū konkurētspējīgam juristam?

– Tās noteikti ir pamata teorētiskās zināšanas, taču ne mazāk būtiskas ir praktiskās iemaņas, spēja argumentēt un analītiski domāt. Šajā ziņā gan Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte ir spērusi krietnu soli uz priekšu, organizējot tiesu izspēles un speciālus studiju kursus juridisko tekstu analīzē un rakstīšanā. Tomēr tas neizslēdz vēl citas ieceres, kuras īstenojot izdotos izglītību vēl vairāk tuvināt darba tirgum. Lai gan ik pa laikam publiskajā telpā izskan viedoklis, ka juristu jau ir par daudz, joprojām pietrūkst labu speciālistu. Īpaši tas vērojams krimināltiesībās, ekspertu pietrūkst arī starptautiskajās un Eiropas tiesībās, un mēs šajā ziņā varētu tiekties pēc pārmaiņām.

Neraugoties uz to, ka ir daudz cilvēku, kuri beiguši atzītas Eiropas universitātes ar ievērojamiem rezultātiem, ar to vien nepietiek. Jā, starts viņiem ir labs, un jurista profesija sevī iemieso ļoti plašas iespējas tajā izpau­sties, taču no katra paša un valstī kopumā pastāvošās sistēmas ir atkarīgs, kādā veidā un cik lielā mērā šīs iespējas tiek izmantotas. Tāpēc arī mēs, asociācijā, esam izvirzījuši par mērķi veicināt juristu profesionālo izaugsmi, gan rīkojot kopīgas apspriedes, gan organizējot apmācību seminārus un izstrādājot konkrētus priekšlikumus izglītības programmu pilnveidei.

Kā vienu no darbības virzieniem minējāt arī iespējamo palīdzības sniegšanu trūcīgajiem un maznodrošinātajiem. Jau vairākus gadus īstenojot Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumu, prakse atklāj, ka dažādu iemeslu dēļ juristi nemaz nav tik atsaucīgi, līdz ar to nav viegli nodrošināt šo palīdzību. Vai patiesi jaunība un degsme būs pietiekami motivējoši faktori, kas asociācijas dalībniekus mudinās uz šo sabiedriski lietderīgo darbu?

– Tas ir ļoti nopietns jautājums. Šobrīd nenoliedzami pietrūkst palīdzības cilvēkiem, kuri to nevar atļauties, un, jā, tas ir viens no mūsu mērķiem – sniegt šādu palīdzību. Taču saprotams, ka vienlaikus apzināmies – tas prasa gan speciālistu, gan laika, gan arī finanšu resursus. Pagaidām šis jautājums vēl nav atrisināts līdz galam, bet uzsveru, ka tas ir viens no mūsu statūtos definētajiem mērķiem. Meklēsim veidus, kā visefektīvāk to īstenot, taču jāpiebilst, ka tas ir arī viens no uzstādījumiem, iestājoties mūsu organizācijā. Uzņemot jaunu biedrus, tam noteikti ir jāiepazīstas ar mūsu statūtiem un tajos definētajiem mērķiem un to sasniegšanai veicamajiem uzdevumiem. Un tikai tad, ja potenciālais asociācijas dalībnieks apliecina, ka viņam tas ir pieņemami un saistoši, var runāt par uzņemšanu asociācijā. Tātad katram, kas pievienosies asociācijai, ir jābūt gatavam sniegt arī savu ieguldījumu, jo mēs vēlamies aktīvi un reāli darboties, nevis formāli funkcionēt.

 

Piesardzīgi pret nezināmo

Vai ar Juristu biedrību un jūsu pārstāvēto asociāciju juristu profesionālo apvienību niša Latvijā ir pienācīgi aizpildīta?

– Ko dod jebkura apvienība vai asociācija? Tā nodrošina organizētu viedokli konkrētā jautājumā, sniedz savu ieguldījumu dažādu projektu īstenošanā, un, protams, ka organizētai vienībai ir daudz vieglāk sasniegt mērķus un īstenot plānus, nekā uz to tiecoties katram individuāli.

Tāda arī ir mūsu galvenā doma – apvienot spēkus, lai dotu ieguldījumu gan saviem biedriem, gan sabiedrībai kopumā. Administratīvi šobrīd asociāciju veido tās valde un biedri, bet nākotnē ir plānots izveidot vairākas specializācijas komitejas, kas atbilstu arī Eiropas asociācijas modelim un ļautu uz jautājumiem lūkoties daudzpusīgi. Taču noteikti neuzņemos apgalvot, ka vēl citām juristu organizācijām Latvijā vairs nebūtu, ko darīt.

Kāda līdz šim ir bijusi apkārtējo, tai skaitā juristu, reakcija uz šo jaundibināto organizāciju?

– Tā kā asociācija vēl ir jauna un nav sevi pierādījusi, arī reakcija ir tāda pati, kā reaģējot uz jebko plašākai publikai nezināmu, – uz mums pagaidām vēl raugās piesardzīgi, ieturēti.

Tiesa, ir bijušas sarunas ar dažiem augstskolu mācībspēkiem, piedāvājot tiem kļūt par asociācijas goda biedriem, un pagaidām neviens šāds piedāvājums vēl nav ticis noraidīts. Manuprāt, tas būtu uzskatāms par pozitīvu pamudinājumu.

Vai izpaužas arī juristu praktiskā ieinteresētība un aktivitāte, stājoties asociācijā?

– Šā gada 4. jūnijā notika pirmais iepazīšanās vakars ar potenciālajiem asociācijas biedriem, un jāteic, ka pēc minētā pasākuma par organizāciju tiek izrādīta arvien plašāka interese, saņemam jaunus pieteikumus. Jauniem biedriem esam atvērti un gatavi atbildēt uz interesējošiem jautājumiem, lai palīdzētu izšķirties par iespējamo līdzdalību asociācijā.

 

Atšķirīgais vienos, nevis šķirs

Kā pie jums sadzīvos dažādu augstskolu absolventi un atšķirīgu doktrīnu piekritēji, zinot, ka starp juristiem pastāv šie atšķirīgie viedokļi gan par to, kura augstskola nodrošina kvalitatīvāku juridisko izglītību, gan arī par to, kura doktrīna attiecīgajā tiesību nozarē ir tā īstā, pareizā?

– Nevar noliegt, ka atsevišķos tiesību jautājumos pastāv vairākas pieejas vai dažādi skatījumi uz vienu un to pašu. Tomēr strīdos dzimst patiesība, un galvenais, lai šie strīdi nebūtu destruktīvi, bet gan motivēti, argumentēti. Manuprāt, kā reiz, ir svarīgi, lai pastāvētu šie dažādie viedokļi, bet, kā jau minēju, tiem jābūt argumentētiem, balstītiem uz likumu un loģisku tiesību piemērošanas praksi. Tādēļ, ja šādas diskusijas tiek ievirzītas pareizā gultnē, tas ir vienīgi ieguvums juridiskās domas un prakses attīstībai.

Kādas šobrīd ir aktuālākās problēmas mūsu tiesību sistēmā, to vērtējot no jaunā praktizējošā jurista skatupunkta?

– Pēc manām domām, Latvijas tiesību sistēmā lielākā problēma joprojām ir tiesību piemērošana – gan ierēdniecības līmenī, gan arī dažkārt zemāko instanču tiesās. Tieši tiesību piemērošanas māka ir ārkārtīgi būtiska, un ne tik daudz spēja grozīt likumus. Likumu vienmēr ir iespējams grozīt, taču tieši no tiesību piemērošanas ir atkarīgs tas, kā likuma normas tiks īstenotas, – lai pastāvētu ne tikai likuma burts, bet arī gars.

Rezumējot, manuprāt, tieši tiesību piemērošana, balstoties uz vispārīgajiem tiesību principiem un demokrātiskām vērtībām, šobrīd ir lielākais klupšanas akmens Latvijā.

 


 

Fakti

• Latvijas jauno juristu asociācija ir neitrāla un politiski neatkarīga biedrība, kas dibināta 2007. gada 13. jūnijā.

• LJJA valdes sastāvā ir LL.M Maija Volkova, Mg.iur. Armands Rasa un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante – Irēna Kalniņa, kas pilda arī organizācijas valdes priekšsēdētājas pienākumus.

• Jaunizveidotā LJJA ir Eiropas jauno juristu asociācijas (European Young Bar Association) dalīborganizācija. Plašāku informāciju par Eiropas organizācijas aktivitātēm var iegūt tās interneta mājaslapā www.eyba.org

• LJAA par savas darbības prioritātēm izvirzījusi un kā galvenos veicamos uzdevumus noteikusi:

– veicināt jauno juristu profesionālo izaugsmi un darbību sabiedrības labā;

– veicināt juridiskās izglītības attīstību Latvijā;

– veicināt informācijas apmaiņu un uzlabot juridisko pētījumu kvalitāti;

– sekmēt savstarpēju sapratni un jauno juristu sociālo atbildību;

– atbalstīt un sekmēt asociācijas biedru ieteiktos projektus, kuri atbilst asociācijas mērķiem;

– sekmēt jauno juristu starptautisko sadarbību.

• LJJA brīvprātīgi apvienojas Latvijā praktizējošie jaunie juristi (vecumā līdz 35 gadiem), kuri atbalsta organizācijas statūtos noteiktos mērķus un jau ir ieguvuši augstāko juridisko izglītību. Asociācija aizvien aicina tai pievienoties jaunos biedrus, visupirms brīvā formā atsūtot savu pieteikumu uz e-pastu ireena@livas.lv vai arī to adresējot uz LJJA juridisko adresi Rīgā, Alberta ielā 1, LV 1010.

 

2
0
komentāri (18)
18 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
OLtFcHYqHrrMDetRyTJ
13. Marts 2012 / 05:28
0
ATBILDĒT
tā jau laikam ir, ka kā saistkrkas pamācības no publiskās telpas esam gatavi uzņemt tikai ļoti īsu un saistošu ziņojumu. Varbūt jāsāk izglītošana meklēšanas jautājumos vnk ar lakoniskiem plakātiem pie bibliotēku datoriem (galvenais interesantiem (bildes palīdz) un nekādā gadījumā aizvainojošiem). Galu galā jāpasaka jau ir pavisam nedaudz kādi 10, 15 padomi. Ir kur izvērsties! LMA kursadabs piemēram!Esmu tomēr slinks, lai ģenerētu prātīgas (kritiski izvērtētas) domas...
jAJwAedS
11. Marts 2012 / 04:00
0
ATBILDĒT
Arturs, piereģistrējies BarCamp esmu, bet par runāšanu vēl neesmu domājis.Ģirts - nedomāju, ka tas ir dīvaini. Lai arī man patīk, un aiurazj visas jaunās tehnoloģijas, man personīgi ērtāk ir lietot izdrukātu materiālu, kuru var izšķirstīt. Vēl gan domāju, ka liela daļa prezentāciju un aprakstu nav pieejami elektroniski autortiesību dēļ, jo ne visi vēlas dalīt savas idejas pa labi un kreisi.Jāteic, ka daudzi autori savas prezentācijas piedāvā elektroniskā veidā, norādot saiti uz blogu vai materiālu.
D'hont
2. Augusts 2008 / 12:31
0
ATBILDĒT
Juristi ir visai dīvaina tauta. Tā, piemēram, lai pateiktu kolēģei kontaktinvormāciju, kura viņa nevar pati atrast, tiek sniegtas norādes uz vietu kurā to var meklēt. Esmu vienkāršs puisis, tamdēļ, Daiga, rau - ireena@livas.lv. Raksti šeit savas vēstules un priecājies par dzīvi!
Zvirgzdiņš
2. Augusts 2008 / 01:21
0
ATBILDĒT
Ir pienācis tā kunga ivi tūkstoši un astotā gada otrā augusta rīts...

Klāt ilgi gaidītā referenduma diena.

Referendums par grozījumiem mūsu visu mīļotajā Satversmītē. Par grozījumiem mūsu valsts pamatlikumā - likumā kuram vajazētu būt tik pat svētam kā Bīelei ikvienam mūsu nācijas kristietim, par grozījumiem mūsu Nācijas ceļvedī un svētajos rakstos.....

par grozījumiem, kas ļautu zemniekiem (ikvienam no tautas vienkāršās masas (ārstiem, medmāsām, skolotājiem, veikalu pārdevējiem un atslēdzniekiem)) atlaist kungu šķiru (simts visgudrākās galvas) ....

par tiesībām atlaist Saeimu, ja Latvijas tauta vairs nespētu saprast tās priekštāvju domas un ģudros"darbus....

Līdz šim ir asi kritizēti "Arodbiedrību" iesniegtie Satversmes (mūsu nācijas svētās grāmatas) grozījumu projekti par to vai tie ir pietiekami profesionāli izstrādāti un parādījusies versija, ka "Lielā Zaķa" brigāde var izstrādāt daudz labākus konstitūcijas grozījumus.........

Protms es neapšaubu, ka "Lielais Zaķis"var savākt daudz kompetentāku komandu, kas vrbūt pat realizēs zemnieku naivo ieceri paust Satversmē zemnieku tiesības sūtīt pie devītā velna visu pārēušos kungu šķiru, bet vai tauta ir gatava uzticēties un cerēt...????

Tauta alkst asiņu... un liela daļa no tautas....

Vēl nāks divi tūkstoši un astotā gada otrā aprīļa vakars, kad Tauta būs paudusi savu gribu.....

Bet vai atnāks Tautu dēls Kvorums...?

Tas naktī uz šo mistisko otro augustu ir vissmagākais jautājums..., bet nepaliks bez atbildes...., jo asiņainā Saule ir jau aususi!!!

Aicinu Jūs balsot "Par" tautas tiesībām atlaist Saeimu!!!

Guncha
Silvija
1. Augusts 2008 / 17:48
0
ATBILDĒT
Pateicos par diskusiju! Esmu pārliecināta, ka LJB nav gatava nevienu vilkt aiz rokas... Zināma daļa jauniešu, kuri bija fantastiski aktīvi kopš 2002.gada, aizgājuši ikdienas darba gaitās, vairs nav studenti ar visām no tā izrietošajām sekām - jaunības maksimālismu, visu-varu-gribu-daru sindromu... Mani patiesi priecē domu apmaiņa jebkurā situācijā, un, zinot, ka skola maksā naudu, vienmēr ieklausos vecāku kolēģu teiktajā. Neapšaubāmi A.Borovkovs ir viens no retajiem, kurš uzdrošinās pilnīgi atklāti runāt visur par visu. Ļoti daudziem juristiem Latvijā amats uzliek pienākumus reizēm izmantot savas tiesības paklusēt. LJB nevar uzņemties atbildību par kāda biedra pausto: "es vislabākais". Vēlams jau katram pašam atbildēt par saviem vārdiem.. Es nezinu nevienu biedrību, kura masveidā sauktu tajā iestāties. Mani personīgi apmierina pašiniciatīva - esmu darījusi visu, ko vēlējos un ko uzskatīju par nepieciešamu, turpināšu to darīt un izmantošu iespēju teikt: dari kā mēs, dari kopā ar mums, dari labāk par mums! :-) Tas no vecās labās TV spēles, kas kādreiz skanēja oriģinālā vāciski..! Līdz nākamajai diskusijai! :-)

P.S. To "JV" nebūtu slikti pāršķirstīt centīgāk, gan jau, ka kādu aicinošu vārdu tur tomēr var atrast.
Ja?
1. Augusts 2008 / 15:23
0
ATBILDĒT
Vispirms paldies par korekto toni un jaukajiem vēlējumiem! Tomēr, manuprāt, šie nu jau daudzie aizritējušie gadi kopš neatkarības atjaunošanas ir pietiekami ilgs laiks, lai apzinātos, ka turpmāko dzīvi nedrīkst dzīvot tikai zem to nopelnu karoga, kas izcīnīts reizē ar Latvijas neatkarību!! Jā, brīvības un neatkarības vārdā jānoliec galva to cilvēku priekšā, kuri šo godu ir pelnījuši, bet uz šī rēķina vien arī nedrīkst dzīvot...

Jūs jauki aicināt - nāciet, pievienojoties, dariet.. Kāpēc šāds uzaicinājums nekur nav atrodams? Piemēram, arī caur "Jurista Vārdu" LJB kādreiz varētu uzrunāt kolēģus, mudinot tiem pievienoties, jo faktiski nemaz nezinu, vai biedrības vadība šādiem uzaicinājumiem maz ir atvērta.

Es nerunāja par kāda noniecināšanu. Tikai tajā brīdī, kad saka: mēs esam tie labākie!, ir nepieciešams apliecinājums arī darbos, ne tikai vārdos. Ja šādi darbi ir: celiet tos galdā!!
Silvija
1. Augusts 2008 / 13:47
0
ATBILDĒT
O.K. biedrības mājas lapu administrē puiši no brīvas gribas, kad iznāk laiks un bez atlīdzības. Varbūt Jūs varat uzņemties šo pienākumu un būt daudz aktīvāks? Es tikai priecātos, jo pati nejūtos stipra IT jomā. Godātie LJB vecbiedri stāvēja pie mūsu atjaunotās valsts šūpuļa un gatavoja visus iespējamos pamatdokumentus, piedalījās procesā ar savu padomu, atbalstu, reālu darbību daudzos amatos. Par to vien viņu priekšā jānoliec galvas, lai mums būtu iespēja tagad forumos kaligāt par visu un par neko tajā skaitā. Laipni lūgti iesniegt iesniegumu, piebiedroties, nākt uz sēdēm, formulēt viedokli, apkopot idejas, izlikt tās uz papīra, iesniegt publicēšanai etc., etc. Nevienam nav liegts darīt visu iespējamo, ko neaizliedz normatīvie akti, savas demokrātiskās pārliecības un indivīda izpausmju nodrošināšanai. Jauku nedēļas nogali!
Ja?
31. Jūlijs 2008 / 21:14
0
ATBILDĒT
Ļoti cieniitā Silvija, ieskatieties gan, luudzams, tajaa maajaslapaa un paveerteejiet, kaadu informaaciju šodien tur var atrast aktīvs, praktizējošs un pēc jaunām zināšanām alkstošs jurists.. Tāpat pēdējā laikā publiskajā telpā izskan daudz kāzusu, ja tā var sacīt, kuros juristiem būtu kas sakāms, bet piemēram, LJB mājaslapas preses paziņojumu sadaļā redzam, ka biedrībai kā juristu profesionālajai apvienībai faktiski nav ne savas nostājas, ne viedokļa sabiedrībai nozīmīgos jautājumos. Tur ir dažas relīzes, kas datētas ar 2007., 2005. un 2004. gadu. šodien ir 2008. gads.

Lūdzu, miniet, konkrētākus piemērus, kādā veidā LJB izpaužas, un esmu gatavs ņemt savus vārdus atpakaļ!!!
Silvija
31. Jūlijs 2008 / 15:28
0
ATBILDĒT
Vienkārši ieskatieties LJB mājas lapā un piebiedrojaties? vai Jūs domājat, ka dara kaut ko "kāds", kurš nezināms? Nāciet un dariet! Tad paskatīsimies, ko par Jums teiks no malas.. Jauku dienu!

www.ljb.lv
Ja?,
31. Jūlijs 2008 / 11:45
0
ATBILDĒT
ar ko nopietnu šobrīd (un līdz šim) izceļas jurista Borovkova biedrība? Godīgi sakot, dalība Juristu dienu organizēšanā ir vienīgais, ar ko viņi "spodrina" savu mundieri. Iespējams, ka kļūdos, bet tādā gadījumā ļoti labprāt uzzinātu par vēl citām JB aktivitātēm.
Aina
31. Jūlijs 2008 / 11:04
0
ATBILDĒT
Nekas nopietns no šīs biedrības nebūs. Jurista Borovkova vadītā biedrība ir vienīgā nopietnā biedrība.
Aleksandrs
30. Jūlijs 2008 / 17:09
0
ATBILDĒT
Juristu biedrībai nenāktu par skādi alternatīvas biedrības darbība. Borovkovam un biedrībai vajag sitienu pa sēžamvietu.Kaķis kurš neķer peles jau nav kaķis.
Hm?
30. Jūlijs 2008 / 16:47
0
ATBILDĒT
Man arī internetā viss rādās - tā info ir intervijas beigās!!
Zinātājs
30. Jūlijs 2008 / 16:32
0
ATBILDĒT
Es lasu žurnāla papīra versiju, un tajā visa info ir:))
Daiga
30. Jūlijs 2008 / 14:47
0
ATBILDĒT
Vēl 2x pārlasīju ... neatradu
sanny
29. Jūlijs 2008 / 12:43
0
ATBILDĒT
Intervijas tekstā ir minēta arī šīs apvienības kontaktinformācija - e-pasts.
Daiga
29. Jūlijs 2008 / 12:28
0
ATBILDĒT
Mēģināju atrast internetā kādus kontaktus, bet diemžēl nekā... Kā šī apvienība ir atrodama plašākai publikai?
Maruta
28. Jūlijs 2008 / 21:41
0
ATBILDĒT
Jā tiešām vispārigie tiesību principi neievēro tiesību normu piemērošanā. To es saskatīju, kad rakstīju diplomdarbu.
visi numura raksti
Baiba Rudevska
Eiropas telpā
Regulas Nr. 44/2001 piemērošanas prakse
Latvijas tiesās
2 komentāri
Sergejs Rudāns
Tiesību prakse
Tiesas lēmuma par
prasības nodrošināšanu izpilde
Žurnālā "Jurista Vārds" ir izvērtusies diskusija starp diviem rakstu autoriem. Žurnāla 2008. gada 29. aprīļa numurā publicēts Kristīnes Neimanes raksts "Prasības nodrošinājuma nozīme civilprocesā" kurā tika kritizēts Eduarda ...
1 komentāri
Tiesību prakse
Izmantošana Krimināllikuma
149. panta otrās daļas izpratnē
Atbildība par nelikumīgām darbībām ar autortiesību un blakustiesību objektiem ir stingri diferencēta, nodalot administratīvo un kriminālo atbildību. Krimināllikuma 149. panta 2. daļas izpratnē izmantošana nevar tikt tulkota ...
2 komentāri
Inga Kačevska
Īsziņas
Starptautiskam arbitrāžas procesam veltīts seminārs
Īsziņas
Ministrs gaida priekšlikumus
AUTORU KATALOGS