ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

19. Augusts 2008 /Nr.31 (536)

Paredzamais līguma pārkāpums Civillikuma modernizācijas aspektā
4 komentāri
Mg.iur.
Andris Kluss
Rīgas 3. zvērinātu advokātu biroja zvērināta advokāta palīgs 

Pēdējā laikā vērojamas plašas diskusijas attiecībā uz jautājumu par Latvijas Republikas Civillikuma1 (turpmāk – Civillikums) modernizāciju. Tiek izvirzīti pretrunīgi viedokļi ne tikai par likumprojekta "Grozījumi Civillikumā"2 (turpmāk – likumprojekts) saturisko pusi,3 bet arī par grozījumu nepieciešamību Civillikumā vispār.4 2008. gada 22. aprīlī Juristu dienu laikā diskusijā Latvijas Universitātē kā referents zvērināts advokāts Jānis Loze pauda viedokli, ka "plānotie grozījumi dos iespēju lauzt praktiski jebkuru līgumu, līdz ar to nebūtu saprātīgi grozīt pacta sunt servanda principu šā brīža ekonomiskajā situācijā". Taču Latvijas Universitātes pasniedzēji Baiba Broka, Kalvis Torgāns un Kaspars Balodis Latvijas Universitātē izteica viennozīmīgu nostāju, ka grozījumi Civillikumā ir nepieciešami.5

Šajā rakstā uzmanība tiks pievērsta likumprojekta 3. pantam, kas paredz Civillikumā iekļaut 1592.1 pantu, ļaujot līdzējam vienpusēji atkāpties no līguma būtiska pārkāpuma gadījumā. Jānorāda, ka būtisks līguma pārkāpums ir cieši saistīts ar paredzama līguma pārkāpuma jautājumu saistību apturēšanas un vienpusējās atkāpšanās no līguma kontekstā.

Raksta mērķis ir izanalizēt paredzama līguma pārkāpuma jēdziena regulējumu un piemērošanas tiesiskās sekas starp dažādiem Lex Mercatoria starptautiskiem avotiem – 1980. gada 11. aprīļa Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencija "Par starptautiskajiem preču pirkuma – pārdevuma līgumiem" (turpmāk – Konvencija), Unidroit starptautiskie komerclīgumu principi (turpmāk – UNIDROIT principi), Eiropas līgumu tiesību principi (turpmāk – ELTP principi), ASV Vienotais komerclikums (Uniform Commercial Code (UCC) – angļu val.), Lielbritānijas Preču pārdevuma likums (Sale of Goods Act (SOA) – angļu val.) un Vācijas Civillikums (Bürgerliches Gesetzbuch (BGB) – vācu val.).

Raksta autors sniedz problēmu iespējamos risinājumus, kas saistīti ar paredzama līguma pārkāpuma tiesiskās aizsardzības līdzekļa piemērošanu. Autors piedāvā jaunas teorētiskas un praktiski pielietojamas atziņas un grozījumu priekšlikumus Civillikumā konstatētā likuma roba aizpildīšanai, kamēr likumprojekts vēl nav pieņemts Saeimā 2. lasījumā.

 

Likumprojektā uz 2. lasījumu iekļautā 1592.1 panta izvērtējums

Saeimas 2008. gada 24. janvāra sēdē 1. lasījumā tika izskatīts un pieņemts likumprojekts "Grozījumi Civillikumā", kuru mērķis ir sekmēt tiesisko darījumu regulējumu atbilstoši ELTP principiem, Konvencijai un UNIDROIT principiem, kā arī ņemt vērā Latvijas tiesu praksē un civiltiesiskajā darbībā radušos strīdīgos un neregulētos jautājumus un nepieciešamību modernizēt un uzlabot tiesisko regulējumu līguma pārkāpuma tiesisko seku noteikšanā un piemērošanā. Likumprojekta 3. pants paredz papildināt Civillikumu ar 1592.1 pantu, kas paredz: līdzējam ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, ja līguma neizpildīšana ir būtiska. Līguma neizpildīšana ir būtiska, ja 1) saistības precīzai izpildei ir svarīga nozīme; 2) neizpildīšanas dēļ kreditors lielā mērā zaudē to, ar ko viņam bija tiesības rēķināties saskaņā ar līgumu, izņemot gadījumus, kad parādnieks rīkojās ar tādu rūpību un čaklību, kādu var sagaidīt no krietna un rūpīga saimnieka; 3) neizpildīšana ir ļaunprātīga un dod kreditoram pamatu uzskatīt, ka viņš nevar paļauties uz saistības izpildīšanu nākotnē.

Bez jau pieņemtajiem grozījumiem Saeimā 1. lasījumā Latvijas Republikas Civillikumā jāiekļauj arī paredzamā līguma pārkāpuma tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kas ietver: saistību apturēšanas tiesiskās garantijas paredzama līguma pārkāpuma gadījumā, atkāpšanās no līguma tiesiskās garantijas paredzama būtiska pārkāpuma gadījumā un paziņojuma nosūtīšanas prasību par saistību apturēšanu vai atkāpšanos no līguma.

Saturiski likumprojekta 1592.1 pants lielā mērā ir aizgūts no ELTP principu 8:103 panta,6 kas satur identisku tekstu likumprojektā ietvertajam. Konvencijas 25. pants līdzīgi nosaka: vienas puses pieļauts līguma noteikumu pārkāpums ir būtisks, ja tas rada otrai pusei tādu kaitējumu, ka šī otrā puse lielā mērā zaudē to, ar ko tai bija tiesības rēķināties saskaņā ar līgumu, izņemot gadījumus, kad līguma noteikumus pārkāpusī puse nebija paredzējusi tādu iznākumu, un saprātīga persona, darbojoties analoģiskos apstākļos, to nebūtu paredzējusi. Attiecībā uz būtiska līguma pārkāpuma sekām līdzīgas nostādnes ietvertas arī Konvencijas 49. pantā, kas nosaka: pircējs var paziņot par līguma laušanu, ja pārdevējs nepilda kādu no savām līgumā vai šajā Konvencijā paredzētajām saistībām, un tas izraisa būtisku līguma pārkāpumu [..]. Analoģisks Konvencijas 49. pantam ir 64. pants, vienīgi tas attiecas uz pārdevēja tiesībām vienpusēji atkāpties no līguma.

Likumprojekta 1592.1 pants šobrīd aptver vienīgi būtisku de facto pastāvošu pārkāpumu (fundamental breach of contract – angļu val.). Tas ir gadījums, kad viena puse ir jau izdarījusi būtisku līguma pārkāpumu un otrai pusei līdz ar šā pārkāpuma notikumu rodas tiesības atkāpties no līguma. Piemēram, pārdevējs piegādājis pircējam līgumam neatbilstošas preces, un preces neatbilstība sasniedz tādu apjomu, ka preces nav iespējams tālāk saprātīgi izmantot, apmainīt vai salabot.

komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
CL
25. Augusts 2008 / 15:24
0
ATBILDĒT
Par to taču jau ir runāts un runāts. Un neviens neko jaunu nepiedāvā.
Gundars
22. Augusts 2008 / 14:31
0
ATBILDĒT
Kamēr nebūs plaši pieejama tiesu judikatūra, tikmēr spriedelēt ir pāragri. Tiesas jau tagad dod pietiekami plašu normu skaidrojumu, tikai pieeja ir ierobežota, līdz ar ko varbūt vispirms ir jātiek skaidrībā ar esošo normu skaidrojumu lai spriestu par iespējamām izmaiņām.
kursab.
21. Augusts 2008 / 13:00
0
ATBILDĒT
Andris malacis!!! Interesants rakstiņš. Tā turpināt. Gaidu turpinājumu.
Viktorija Jarkina
19. Augusts 2008 / 09:50
0
ATBILDĒT
Ievērības cienīgs un interesants raksts.Jāvērš uzmanība, ka likumprojekta liktenis nākotnē nav prognozējams, jo ir parāk daudz oponentu. Tāpēc arī autora priekšlikums droši vien paliks bez uzmanības.
visi numura raksti
Agnese Beļska
Skaidrojumi. Viedokļi
Noziedzīga nodarījuma
subjektīvā puse
Par cilvēka prātam neatrisināmu mīklu līdz šim ir izrādījusies paša cilvēka prāta jeb psihes pasaule, lai gan šo fenomenu pētījušas teju visas zinātnes, sākot no pirmatnējām reliģijām un beidzot ar modernām psiholoģijas un ...
5 komentāri
Kalvis Torgāns
Akadēmiskā dzīve
Jauns mācību gads –
jauni profesori Latvijas Universitātē  
Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās zinātnes Profesoru padomei 2008. gada pirmā puse bija intensīva un ražena darba laiks, izvērtējot un konkursa kārtībā ievēlot jaunus profesorus. 29. augustā LU akadēmiskā kolektīva ...
2 komentāri
Mārtiņš Dambergs
Juridiskā literatūra
Iespēja pilnveidot juridiskās analīzes
un tekstu rakstīšanas prasmi
Tiesu namu aģentūra laidusi klajā Baibas Brokas un Stīvena Džohansena grāmatas “Juridiskā analīze un tekstu rakstīšana” trešo papildināto izdevumu. Tā kā šis ir jau trešais atkārtotais grāmatas izdevums, tas būtiski ...
Tiesību prakse
Faktiskās rīcības nošķiršana no starpdarbībām (starplēmuma)
Lai varētu vērsties tiesā administratīvā procesa kārtībā par kādu valsts rīcību, vispārīgs noteikums ir tāds, ka sekām, kas no attiecīgās rīcības (lēmuma) ir radušās, ir galīgā noregulējuma raksturs. Līdz ar to ...
Īsziņas
Koncepcija par mediācijas ieviešanu
AUTORU KATALOGS