ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Turpinājums. Sākums "JV" Nr. 31, 19.08.2008.

Mens Rea teorija ASV Paraugkriminālkodeksā

Līdzīgi kā Latvijā normatīvajos tiesību aktos nav skaidrots noziedzīga nodarījuma subjektīvās puses jēdziens, arī ASV krimināltiesību avotos netiek skaidrots un izmantots jēdziens Mens Rea. 1948. gada ASV Kodeksa 18. daļā,¹ kas veltīta krimināltiesībām un kriminālprocesa tiesībām, netika apkopoti kriminālatbildības, to skaitā Mens Rea, principi, bet izmantotas konkrētas Mens Rea formas. Piemēram, ASV Kodeksa 18. daļas 1111. paragrāfs paredz, ka "slepkavība ir pretlikumīga personas nonāvēšana ar iepriekš nodomātu ļaunprātību (malice aforethought)", liekot uzsvaru uz tādu Mens Rea formu kā iepriekš nodomāta ļaunprātība. Savukārt Kodeksa 1112. paragrāfā noteikts, ka "slepkavība bez iepriekšēja nodoma² ir pretlikumīga personas nonāvēšana bez iepriekš nodomātas ļaunprātības".

Arī ASV Paraugkriminālkodeksā (turpmāk – PKK) un atsevišķu štatu kriminālkodeksos netiek lietots jēdziens Mens Rea. PKK 2. nodaļā "Atbildības vispārējie pamati" šī latīņu valodas apzīmējuma vietā 2.02.§ "Vainas vispārējās prasības" ir ieviests jauns termins, proti, vainīgums jeb vaina (culpability). Taču arī šā jēdziena legāldefinīcijas paragrāfā nav, jo tas sākas ar vispārēju norādi, ka vaina ir obligāta pārkāpuma prasība un 2.02. paragrāfa 2. daļa jau paredz konkrētas vainas formas. Līdz ar to autore secina, ka šajā jautājumā ASV krimināltiesības daudz neatšķiras no Latvijas krimināltiesībām, jo arī Krimināllikumā (KL) nav atrodama vainas legāldefinīcija. Vainas jautājumi tiek regulēti KL 2. nodaļā "Noziedzīgs nodarījums": 8. pantā uzskaitītas vainas formas, kuras savukārt skaidro KL 9. un 10. pants.³ Strukturāli atšķirīgs šajā ziņā bija 1933. gada Sodu likums, kur vainas jautājumiem bija veltīta atsevišķa nodaļa "Vainīguma veidi". Tomēr arī 1933. gada Sodu likumā nebija iekļauta vainas definīcija, turklāt vainas formām bija veltīts tikai 46. pants. Pārējie pieci panti risināja stadiju un līdzdalības, kā arī juridiskas personas atbildības jautājumus.⁴

Pēc autores domām, Mens Rea teorijas pārdēvēšana par culpability teoriju neatrisināja jautājumus, kas saistīti ar šo jēdzienu izpratni, jo jaunais termins izrādījās tikpat neskaidrs un plaši interpretējams. Arī profesors P.H. Robinsons norāda: "Diemžēl jēdzienam "culpability" ir nācies ciest no tādas pašas šaurākās un plašākās nozīmes lietošanas neizpratnes kā jēdzienam "Mens Rea". Kamēr visbiežāk tiek lietota šaurākā nozīme, ar to aizstājot frāzi "pārkāpuma prāta jeb psihes elementi" (offense mental elements), "culpability" dažreiz tiek lietots tā plašākajā nozīmē, aizstājot ar to terminu "vainojams stāvoklis" (blameworthiness)."⁵

Vērtējot salīdzinoši, lai kā arī tiktu traktēts termins "culpability", tas kopumā ir radniecīgs Latvijas krimināltiesībās sastopamajam vainas jēdzienam: "Vaina ir personas psihiskā attieksme nodoma vai neuzmanības formā pret tās izdarīto prettiesisko darbību vai bezdarbību un ar to saistītajām sekām."⁶ Turklāt, līdzīgi kā ASV, arī Latvijā pastāv salīdzinoši lielas problēmas ar šī jēdziena skaidrošanu un izpratni, jo tam iespējama plašākā un šaurākā nozīme. Piemēram, ir ierasts sacīt, ka persona ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Šādā gadījumā ir runa par jēdziena "vaina" plašāko nozīmi, kas aptver visu noziedzīga nodarījuma sastāva esamību.