ŽURNĀLS

Augstākās tiesas senators Rolands Krauze:

Viesu delegācijas pārstāvji lietišķās sarunās Baltijas valstu augstāko tiesu tiesnešu konferencē

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Referāts (saīsināts) nolasīts Baltijas valstu augstāko tiesu tiesnešu konferencē "Baltijas valstu augstākās tiesas vakar, šodien un rīt" Rīgā 1999.gada 21.septembrī

LR Augstākā tiesa pārstāv tiesu varu un tās kompetencē neietilpst funkcijas, kādas pilda valsts kompetentās likumdevējas institūcijas. Mēs pieturamies pie pamatprincipa, ka likumdevējs, protams, arī izpildvara, nevar iejaukties tiesas spriešanā, kā arī tiesu vara nevar ietekmēt likumdevēju un nevar iejaukties izpildu varas funkcijās. Tā, piemēram, Latvijas Republikas augstākai tiesu varas institūcijai — LR Augstākās tiesas plēnumam — nav likumdošanas ierosināšanas iniciatīvas, un no trīs varu dalīšanas principa tas būtu pareizi. Neraugoties uz to, ir viedoklis, ka likumdošanas iniciatīva varētu tikt piešķirta arī attiecīgai tiesu varas institūcijai, jo lēmējs par likuma pieņemšanu un izsludināšanu vienmēr visos gadījumos tā kā tā būs tikai likumdevējs. Šo viedokli var pamatot ar tiesu praksi. Izšķirot konkrētus strīdus, nereti atklājas likuma nepilnības un pat pretrunas, kuras novērst var tikai pats likumdevējs. Piemēram, visai plašu rezonansi sabiedrībā izraisīja to vācu tautības repatriantu (vācbaltiešu) prasību izspriešana valsts tiesu instancēs, kuri Latviju atstāja pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā saskaņā ar īpašu PSRS un Vācijas vienošanās aktu 1941. gada 10. janvārī. Tagad, kad Latvijā notiek nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu atjaunošanas process saskaņā ar speciāliem likumiem "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā", "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" un likumiem par zemes reformu un zemes privatizāciju Latvijas laukos un pilsētās, vācbaltiešu repatriantu mantinieku prasības par īpašumtiesību atjaunošanu uz padomju varas nacionalizētajiem namīpašumiem Latvijas tiesās izspriestas atšķirīgi.