ŽURNĀLS Diskusija

Kādus maksājumus var uzskatīt par netaisnīgiem un nepamatotiem

Cena

Kad tirgotājs pērk preces no piegādātāja, puses parasti vienojas par preces cenu, kuru tirgotājs maksā piegādātājam. Tāpēc pirmām kārtām rodas jautājums, vai pašu preces cenu var uzskatīt par netaisnīgu un nepamatotu maksājumu par piegādātās preces atrašanos tirdzniecības vietā, ja šī cena ir pārāk zema vai atšķirīga?

Šobrīd ekspertu vidū prevalē viedoklis, ka pārāk zemu vai atšķirīgu preces cenu nevar uzskatīt par netaisnīgu un nepamatotu maksājumu par preces atrašanos tirdzniecības vietā.⁵ No otras puses, varētu pastāvēt arī atšķirīgs viedoklis, ka dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā esošam tirgotājam būtu jāanalizē cenas pamatotība un jāatturas iepirkt preci par zemāku vai atšķirīgu cenu vairāku iemeslu dēļ. Piemēram, dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā esošs tirgotājs parasti spēj vienoties ar piegādātāju par preces piegādi par zemāku cenu nekā tā tiek piegādāta citiem tirgotājiem. Savukārt piegādātājs šī iemesla dēļ nereti pārdod citiem tirgotājiem preci par augstāku cenu, lai saņemtu peļņu, kura nav gūta, piegādājot preces par pazeminātu cenu dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā esošiem tirgotājiem.

Taču šādam viedoklim nevar piekrist, jo atšķirībā no klasiskā dominējošā stāvoklī esošiem tirgus dalībniekiem, kuri spēj rīkoties neatkarīgi no konkurentiem, dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā esoši tirgus dalībnieki savstarpēji konkurē. Konkurence stimulē tirgotāju, kurš, izmantojot savu stāvokli, vienojies pirkt preci par zemāku cenu, vismaz daļu no ietaupītā nodot patērētājiem.⁶ Šāda tirgotāja rīcība rada patērētājam iespējas iegādāties preci par zemāku mazumtirdzniecības cenu.⁷ To pierāda arī Lielbritānijas konkurences uzraudzības iestāžu secinājums, ka, piegādājot preces tirgotājam, kurš atrodas dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā, par zemāku cenu, piegādātājs saņem mazāku peļņu, nekā piegādājot preces citiem tirgotājiem, taču piegādātāja finansiālā dzīvotspēja nav apdraudēta.⁸ Latvijas Konkurences likums skaidri ierobežo tikai klasiskā dominējošā stāvoklī esošus tirgus dalībniekus noteikt netaisnīgu cenu (ar atlaidi).⁹

Tāpat jāņem vērā, ka tirgotājam var būt grūti noteikt, vai preces cena ir pārāk zema vai atšķirīga. Pretstatā piegādātājam tirgotājs nepārzina, kā veidojas katras preces cena, kādas ir ražošanas un piegādes izmaksas un uzcenojumi, turklāt tirgotājs var nezināt, kāda ir katras preces tirgus cena. Parasti tirgotājs arī nav informēts, par kādām cenām preces iepērk konkurenti un kāds ir to stāvoklis mazumtirdzniecībā. Tāpat tirgotājs nevar objektīvi izvērtēt, vai cena nav paaugstināta par peļņas daļu, kuru piegādātājs nav guvis, piegādājot preces par pazeminātu cenu dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā esošiem tirgotājiem.

Piemēram, Lielbritānijā valda uzskats, ka tirgotājam ir jābūt ierobežotam retrospektīvi samazināt nolīgto cenu.