Latvijā nereti ir sastopama situācija, kad trešā persona vēršas tiesā ar prasību par citu personu starpā noslēgta nekustamā īpašuma pirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu. Šāda situācija visbiežāk ir sastopama gadījumos, kad trešā persona ir nekustamā īpašuma bijušais īpašnieks, lietotājs vai valdītājs un nekustamā īpašuma atsavināšana ir notikusi, izmantojot prettiesiskas darbības vai apejot trešās personas tiesības, piemēram, pirmpirkuma tiesības.
Taču praksē nācies saskarties ar gadījumu, kad pušu starpā noslēgtu nekustamā īpašuma pirkuma līgumu apstrīd trešā persona, kura nav un nekad nav bijusi nekustamā īpašuma īpašnieks, bet gan ir bijis tikai viens no pretendentiem nekustamā īpašuma labprātīgā izsolē.
Ņemot vērā minēto, rodas pamatots jautājums: vai labprātīgas izsoles uzvarētājs, noslēdzot nekustamā īpašuma pirkuma līgumu, samaksājot nosolīto pirkuma maksu un reģistrējot savas īpašumtiesības zemesgrāmatā, var justies drošs, ka trešā persona neapstrīdēs izsoles rezultātus un necentīsies panākt, lai starp izsoles uzvarētāju un izsoles rīkotāju noslēgtais pirkuma līgums tiktu atzīts par spēkā neesošu?
Nekustamā īpašuma izsoles noteikumus regulē Civillikuma (CL)1 2073.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes