Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

16. Septembris 2008 /Nr.35 (540)

Vēlreiz par to, kā nevajag spriest tiesu
16 komentāri
Egīls Radziņš
zvērināts advokāts

1998. gadā Latvijas Universitāte izdeva brošūru “Kā nevajag spriest tiesu”. Tās autors, kurš tolaik bija zvērināts advokāts, ir profesors Kalvis Torgāns. Grāmatas tapšana un izdošana bija saistīta ar konkrēta civiltiesiska strīda analīzi un arī iespējamo judikatūru, kas veidojās attiecībā uz līgumsoda noteikšanu un aprēķināšanu.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
5
1
komentāri (16)
16 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
K.
8. Oktobris 2008 / 04:40
0
ATBILDĒT
M.R. palika žēl, ka I.Z. ir "nopelnījusi" miljonu četros mēnešos, tāpēc viņa sniedz prasību piedzīt kaut daļu no tā, ko viņa "pārmaksājusi". Prasībai nav nekāda pamata, jo viņa taču nav zaudējusi neko citu, kā vien (labprātīgi) samaksājusi "pārāk daudz". Tas, ka I.Z. kā SIA vadītāja deva aizdevumu pati sev, nav būtiski; viss tas aizdevums bija tikai tāpēc, ka procedūra ieilga, un tikmēr bija jāmaksā Francijā. Nolūka kādu apkrāpt nebija. Var nosodīt pašu iespēju nopirkt lētāk un pārdot dārgāk (spekulēt) un tādējādi gūt "ņetrudovije dohodi", bet ja pati spekulācija ir atļauta, tad I.Z. rīcība bija likumīga. Pirmās un apelācijas instances spriedumi bija nepareizi (un ar formāliem ieganstiem faktiski vērsās pret pašu spekulācijas faktu). Kasācijas instancei bija jāpārbauda, vai likumi ir interpretēti pareizi, un acīmredzot tie ir tikuši piemēroti nepareizi.
Aiga
8. Oktobris 2008 / 00:03
0
ATBILDĒT
Manuprāt, nevar spriest tiesu pamatojoties uz apgalvojumu "skaidri redzams, ka aprakstītais kāzuss ir bijis fiktīvs darījums". Nu un kas? Civiltiesībās taču dominē princips - atļauts viss, kas nav aizliegts! Vai tad kādam žēl palika... Ja nav pienācīgi samaksāti nodokļi, tad par to būtu jāuztraucas nodokļu inspektoram.

Bēdīgākais šajā stāstā ir tas, ka kārtējo reizi var ieraudzīt to - "kurš to galdiņu kustināja"...

arī
29. Septembris 2008 / 22:25
0
ATBILDĒT
Radziņam vajadzētu padomāt par CL ietverto labas ticības principu!

Skaidri redzams, ka aprakstītais kazuss ir bijis fiktīvs darījums.Senātam taisnība.
Aldis
17. Septembris 2008 / 18:27
0
ATBILDĒT
Nesaskatu, ar ko "cienījams advokāts" būtu pārāks par AT Senātu.
Laurai
17. Septembris 2008 / 16:33
0
ATBILDĒT
Vai, kā man patīk Jūsu arguments - "cienījams advokāts"! Abstrahējoties no konkrētās lietas, gribu tomēr atgādināt, ka arī advokātiem ir savas intereses. Un jo īpaši "cienījamiem advokātiem" klienti maksā ievērojamus honorārus par viņu interešu pārstāvību.
Anonīms lietotājs
17. Septembris 2008 / 16:31
0
ATBILDĒT
Ja I.Z. bez jebkāda pamaata kā fiziska persona ieskaitījusi naudu a/s "Hansabanka" kontā, tad tai taču ir tiesības celt prasību pret a/s "Hansabanka" par atprasījumu jebkāda pamata trūkuma dēļ.
Anonīms lietotājs
17. Septembris 2008 / 16:19
0
ATBILDĒT
Ja I.Z. noformē aizdevumu EUR 200 000 īpašuma iegādei Francijā uz SIA vārda, tad parādniece ir SIA arī pēc akciju atsavināšanas, nevis I.Z. kā fizizska persona. Tā kā līgumslēdzējpuses ir a/s \"Krājbanka\" un SIA, tad savstarpējas tiesības un pienākumi rodas šīm pusēm. Kas notiek ar SIA parādu a/s \"Krājbanka\", ja to atdod cita persona, piemēram I.Z. (pieņemot, ka tā ir noticis), pastāvot arī iespējai, ka pati SIA izpilda līgumā noeikto pienākumu atdod aizņemto summu?



E.R. norādījis: \"bet gadījumā, ja tiesa uzskatītu, ka šādam maksājumam nav bijis tiesiska pamata, tad I.Z. prasīja viņai atmaksāt a/s \"Hansabanka\" nepamatoti samaksātos naudas līdzekļus\". Vai šāda prasība vispār bija celta pret a/s \"Hansabanka\", vai tikai pret konkrēto SIA?
Marite
17. Septembris 2008 / 16:12
0
ATBILDĒT
Es gan nedomāju, ka tur ir blēdība, normāla prakse bija. šajā gadījumā banka apsolīja papildus kredītu, tiklīdz pirkuma summa ienāks DK, banka firmai pārskaitīja naudu un I.Z. izņēma kā aizdevumu, bet no DK pirkuma summas banka paņēma gan pamataizdevumu, gan šo papildaizdevumu. Vajadzēja gan laikus sakārtot dokumentus - aizdevuma līgumu un ieskaita līgumu noformēt, iesniegt firmai atšifrējumu tai summai, ko banka saņēma. Taču mani šokē šāds spriedums.
Jānis
17. Septembris 2008 / 14:46
0
ATBILDĒT
Kāpēc gan nevarētu būt tā, ka maksājuma uzdevumu par tik lielu summu kā 200 000 eiro 11:20 reāli izpildīja banka, jo šādu naudu tik vienkārši nevar pārskaitīt, nesaņemot bankas akceptu?!

Bez tam - ja paši nekad neesam devušies uz Farnciju iegādāties īpašumu, tas nenozīmē, ka citi to nedara... Nesaprotu, kur tiek saskatīta blēdība.

Laura
17. Septembris 2008 / 14:42
0
ATBILDĒT
Vai šeit "gudri" spriedelējušajam cilvēkam nav ienācis prātā, ka diez vai cienījams advokāts publicētu šo rakstu, ja nebūtu dziļi pārliecināts par šīs lietas tīrību un Senāta sprieduma nepamatotību? Vai šī publikācija būtu tapusi, ja darījums būtu bijis apšaubāms?
Sabīne
17. Septembris 2008 / 09:22
0
ATBILDĒT
Neesmu nekāda Torgāna ideju fane, bet nevaru neatzīmēt to, ka cienāmais advokāts E.R. jau izsens ir slavens kā novatorisku ideju aprējējs. Ja atminās viņa paša nievājošo publikāciju 1998. gadā, kad pēc zaudējuma Satversmes tiesā tiesai tika norādīts, ka tā nepamatoti piemēroja vispārējos tiesību principus, jo, lūk, tādi Latvijas tiesību sistēmai esot sveši. (Lai gan divus gadus vēlāk, jau pārstāvot privātpersonas, pats sāka atsaukties uz tiesisko paļāvību, vienlīdzīgumu utml.).

Arī ja paskatās uz šajā lietā esošiem faktiem, tad šķiet, ka tās personas – I.Z. – darbības ir vāji maskēta blēdība un pamatoti prokuratūra pret viņi ir sākusi kriminālprocesu par krāpšanu liela apmērā. Vai nesanāk tā, ka I.Z. bija SIA „Raiņa bulvāra nams” kapitāla daļu īpašniece tikai līdz 2005.gada 4. oktobra plkst.11:00. Savukārt pārskaitījumu vairāk nekā 200 000 Eiro apmērā no minētās SIA, pamatojoties uz iepriekšējā dienā slēgto mutisko līgumu???, I.Z. veica 11:20. Piemēram, ja es pārdotu māju un noteiktu, ka manas īpašuma tiesības beidzas kādas dienas 11:00, tad ja es 11:20 aizietu un pārdotajā mājā apskrūvētu un paņemtu krānus, lampas, radiatorus, durvju rokturus, tad es arī būtu izdarījis noziedzīgu nodarījumu, tikai šajā gadījumā tā būtu zādzība, bet nevis krāpšana. Arī tā došanās uz Franciju, lai iegādātos nekustamo īpašumu, vairāk izskatās par izdomājumu.

Patiešām nezinu, bet šķiet, ka drīzāk Torgāns ir ļoti pacēlis tiesiskuma laktiņu Senātā un ar to nav mierā atsevišķas personas, kas tik vienkārši savas apšaubāmās lietas vairs nevar dabūt cauri.

Lasītājs
16. Septembris 2008 / 17:28
0
ATBILDĒT
Beidzot periodikā sāk runāt par problēmām tiesību piemērošanā. Nevar novērtēt, cik pietrūkst spriedumu kritikas, pastāvot, manuprāt, diezgan sarežģītai situācijai tiesās valstī. Nožēlojami arī tas, ka reti kad kāds uzdrošinās norādīt uz tiesnešu nekompetenci. Liekas, ka tāda parādība pie mums nepastāv.
Ella
16. Septembris 2008 / 16:57
0
ATBILDĒT
Interesants kāzuss. Un beidzot JV ir arī konstruktīva acīmredzami profesionālu juristu polemika
Aldis
16. Septembris 2008 / 15:24
0
ATBILDĒT
Tiešām nezinu, ko domāt, jo E.Radziņa raksts ir visnotaļ pārliecinošs, bet "2005. gada 28. septembra saistīb[a]", tāpat arī Francijas darījums un ar tā kreditēšanu saistītie apstākļi spriedumā nav atsoguļoti. Jānorāda arī uz to, ka kasācijas instances spriedumā ietvertajā kasācijas sūdzības atreferējumā tie arī nav iekļauti.

Bet, neskatoties uz to, ka lasītāji nevar pārliecināties, vai objektīvā un neatkarīgā tiesā ir pārbaudīti apstākļi, kas norādīti E.Radziņa kunga rakstā, dažas atziņas var gūt:



1) pārskaitījums no personas kontrolē esošas SIAs konta uz šīs pašas personas personisko kontu var tikt vērtēts kā rīcība, kas pretēja Civillikuma 1.pantam. Protams, iespējams tikai, ka piesardzības trūkums.



2) E.Radziņa kungs: "Šai vietā arī, manuprāt, loģisks jautājums. Ja darījuma konts tiek atvērts darījumam par nekustamā īpašuma (nevis kapitāla daļu kā šajā gadījumā) atsavināšanu, attiecīgi veicot norēķinu ar kreditoriem pirms naudas ieskaitīšanas pārdevēja kontā, vai arī valsts nodeva ir jāaprēķina tikai no naudas līdzekļu atlikuma, kuru saņem pārdevējs? Šāds teorētisks secinājums var likt pārdomāt iespēju atprasīt no valsts pārmaksāto valsts nodevu ne vienam vien nekustamā īpašuma atsavinātājam".

Anonīms lietotājs
16. Septembris 2008 / 11:00
0
ATBILDĒT
Egīl, savā veidā es mīlu arī Tevi :)))

Man bija jautri :)))
Anonīms lietotājs
16. Septembris 2008 / 09:01
0
ATBILDĒT
Par Senāta nolēmumu argumentācijas trūkumu vai labākajā gadījumā - seklumu vairs sen nav ko brīnīties. Jo īpaši manā skatījumā tas raksturīgs Krimināltiesiskajam departamentam, kura nolēmumos juridiski nozīmīgi argumenti gandrīz nav sastopami un pēc tiem praksē nav iespējams vadīties.

Viss aprobežojas ar standarta frāzēm kā "apelācijas instances tiesa ir pietiekoši pilnīgi, vispusīgi un objektīvi pārbaudījusi pierādījumus. Lietas faktisko apstākļu pārbaude neietilpst kasācijas instances kompetencē.", vai arī pēc principa - tas ir tāpēc, ka es tā uzskatu, bet

kāpēc es tā uzsaktu - nav svarīgi, lai saprot paši.

Neapšaubot, ka Senātam nav jāpārvērtē pierādījumi, tomēr praksē ar šīm standarta frāzēm tiek apieti kasācijas sūdzībās un protestos ierosināti principiāli jautājumi gan attiecībā uz materiālajām, gan procesuālajmām normām.

Pozitīvi tas, ka vismaz Senāta Administratīvajā departamentā nolēmumu sastādīšanā ir pavisam cits stils. Var piekrist vai nepiekrist kādam no argumentiem, tomēr šajos nolēmumos vismaz redzams, kā tiesa nonākusi līdz vienam vai otram secinājumam.



visi numura raksti
Gatis Litvins
Skaidrojumi. Viedokļi
Alternatīvais strīdu risināšanas institūts administratīvajā procesā
No Latvijas Republikas Satversmes1 89. panta izriet, ka valstij ir jānodrošina personas pamattiesību aizsardzība "tik efektīvi, cik iespējams".2 Mūsdienu apstākļos administratīvās tiesības un administratīvais process attīstās strauji, ...
1 komentāri
Ērika Lazareva
Skaidrojumi. Viedokļi
Zaudējumu atlīdzināšanas kritēriji un valsts atbildības robežas
Savā iepriekšējā publikācijā autore sniedza ieskatu tēmā “Zaudējumu atlīdzināšana nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā”. Savukārt, lai pretendētu uz zaudējumu atlīdzināšanu nepamatota tiesību aizskāruma ...
1 komentāri
Valērijs Pogosjans
Citu pieredze
Publiskais tiesas process
Starptautiskajās konvencijās par cilvēka tiesībām un brīvībām ir sastopamas atsauces uz tiesībām uz tiesisko aizsardzību. Tās, piemēram, formulētas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantā ...
Tiesību prakse
Par pirkuma cenu kā pirkuma līguma sastāvdaļu
Darījuma konta apkalpošanas līgums, ko parakstīja arī pircēja un pārdevēja, radīja tiesiskās sekas, kas nav pretrunā Civillikuma vispārējiem noteikumiem par pirkumu, bet prasa pušu izteiktās gribas atbilstošu traktējumu. ...
5 komentāri
Jānis Pleps
Informācija
Diskusija Uzņēmumu reģistrā
AUTORU KATALOGS