ŽURNĀLS Tiesību prakse

16. Septembris 2008 /Nr.35 (540)

Par pirkuma cenu kā pirkuma līguma sastāvdaļu
Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedums
Nr. SKC–238
2008. gada 11. jūnijā
5 komentāri

Darījuma konta apkalpošanas līgums, ko parakstīja arī pircēja un pārdevēja, radīja tiesiskās sekas, kas nav pretrunā Civillikuma vispārējiem noteikumiem par pirkumu, bet prasa pušu izteiktās gribas atbilstošu traktējumu.
Darījuma konts nevar tikt atvērts uz visu piecu darījuma dalībnieku vārda, ir jābūt vienam dalībniekam, kas kontrolē Darījuma konta apkalpošanas līgumā noteikto tiesību un pienākumu īstenošanu.
Pirkuma summa nebija atkarīga no vienas puses iegribas, bet gan no kredītsaistību apjoma uz to dzēšanas brīdi, kas ir objektīvs apstāklis un nav atkarīgs ne no pircējas, ne no pārdevējas.
Pirkuma līgums ir konsensuāls līgums, kas rada prasījumus, bet ne īpašuma tiesības (Civillikuma 2002. pants).

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja senatore R. Saulīte, senators referents K. Torgāns, senatore E. Vernuša, piedaloties I.Z. pārstāvim zvērinātam advokātam E.R. un SIA "Raiņa bulvāra nams" pārstāvei zvērinātai advokātei I.D.-P., atklātā tiesas sēdē izskatīja lietu sakarā ar I.Z. kasācijas sūdzību par Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2007. gada 13. novembra spriedumu sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Raiņa bulvāra nams" prasības lietā pret I.Z. par Ls 146 182,40 piedziņu un I.Z. pretprasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Raiņa bulvāra nams" par Ls 147 780,62 piedziņu, savstarpēja ieskaita veikšanu un ar ieskaitu nedzēstā parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Uzņēmumu reģistra 2005. gada 31. maija lēmumu Komercreģistrā ierakstīta sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Raiņa bulvāra nams", kuras vienīgā dalībniece un vienīgā valdes locekle laikā no 2005. gada 31. maija līdz 2005. gada 7. oktobrim bija I.Z. Viņai piederēja 2000 kapitāla daļu sabiedrības pamatkapitālā ar vienas daļas nominālvērtību Ls 1 jeb 100% no sabiedrības pamatkapitāla.

Pamatojoties uz 2005. gada 4. oktobrī iesniegto pieteikumu un tam pievienotajiem dokumentiem, ar Uzņēmuma reģistra 2005. gada 7. oktobra lēmumu izdarīts ieraksts Komercreģistrā par izmaiņām dalībnieku un amatpersonu sastāvā, ar kuru par sabiedrības vienīgo dalībnieci un valdes locekli ierakstīta M.R.

[1.1] SIA "Raiņa bulvāra nams" 2006. gada 22. februārī cēlusi Rīgas apgabaltiesā prasību pret I.Z. par Ls 146 182,40 piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2005. gada 4. oktobrī plkst. 11.00 notikusi SIA "Raiņa bulvāra nams" dalībnieku sapulce, kurā tika pieņemts lēmums par I.Z. atbrīvošanu no sabiedrības valdes locekļa amata un par jauno valdes locekli tika iecelta M.R. Līdz ar minētā dalībnieku sapulces lēmuma pieņemšanas brīdi izbeigušās I.Z. pārstāvības tiesības. Taču pēc dalībnieku sapulces lēmuma pieņemšanas, tajā pašā dienā plkst.

komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Toms
3. Maijs 2012 / 12:18
0
ATBILDĒT
LAbs raksts! http://betafencedesign.lv
Marite
16. Septembris 2008 / 11:57
0
ATBILDĒT
Un ko šajā sakarā darīja Hansabanka, kas saņēma vairāk kā 4 100 000 (pamataizdevuma līguma summa), pieņemu, ka daļa bija uzkrājušies % uz atmaksas dienu, bet pārējā summa? Ja HB saņēma vairāk kā pienākas, tad HB vajadzēja pārskaitīt starpību I.Z.(nepamatoti (kļūdaini) saņemtās naudas summas ir jāatdod...) Ja HB to nedarīja, tad jāprasa atšifrējums tai summai, ko HB saņēma. Biedējošs Senāta spriedums ar apšaubāmiem secinājumiem.
Marite
16. Septembris 2008 / 11:57
0
ATBILDĒT
Un ko šajā sakarā darīja Hansabanka, kas saņēma vairāk kā 4 100 000 (pamataizdevuma līguma summa), pieņemu, ka daļa bija uzkrājušies % uz atmaksas dienu, bet pārējā summa? Ja HB saņēma vairāk kā pienākas, tad HB vajadzēja pārskaitīt starpību I.Z.(nepamatoti (kļūdaini) saņemtās naudas summas ir jāatdod...) Ja HB to nedarīja, tad jāprasa atšifrējums tai summai, ko HB saņēma. Biedējošs Senāta spriedums ar apšaubāmiem secinājumiem.
copy & paste
16. Septembris 2008 / 09:48
0
ATBILDĒT
Varbūt, ka tas arī ir izskaidrojums sprieduma dīvainajai argumentācijai :))
???
16. Septembris 2008 / 09:38
0
ATBILDĒT
1. instance - Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija.

2. instance - Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta.

3. Senāts atstāj negrozītu - LATGALES APGABALTIESAS Civillietu tiesas kolēģijas 2007. gada 22. novembra spriedumu.



Interesanti gan:)
visi numura raksti
Gatis Litvins
Skaidrojumi. Viedokļi
Alternatīvais strīdu risināšanas institūts administratīvajā procesā
No Latvijas Republikas Satversmes1 89. panta izriet, ka valstij ir jānodrošina personas pamattiesību aizsardzība "tik efektīvi, cik iespējams".2 Mūsdienu apstākļos administratīvās tiesības un administratīvais process attīstās strauji, ...
1 komentāri
Ērika Lazareva
Skaidrojumi. Viedokļi
Zaudējumu atlīdzināšanas kritēriji un valsts atbildības robežas
Savā iepriekšējā publikācijā autore sniedza ieskatu tēmā “Zaudējumu atlīdzināšana nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā”. Savukārt, lai pretendētu uz zaudējumu atlīdzināšanu nepamatota tiesību aizskāruma ...
1 komentāri
Egīls Radziņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Vēlreiz par to, kā nevajag spriest tiesu
1998. gadā Latvijas Universitāte izdeva brošūru “Kā nevajag spriest tiesu”. Tās autors, kurš tolaik bija zvērināts advokāts, ir profesors Kalvis Torgāns. Grāmatas tapšana un izdošana bija saistīta ar konkrēta civiltiesiska ...
16 komentāri
Valērijs Pogosjans
Citu pieredze
Publiskais tiesas process
Starptautiskajās konvencijās par cilvēka tiesībām un brīvībām ir sastopamas atsauces uz tiesībām uz tiesisko aizsardzību. Tās, piemēram, formulētas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantā ...
Jānis Pleps
Informācija
Diskusija Uzņēmumu reģistrā
AUTORU KATALOGS