ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

7. Oktobris 2008 /Nr.38 (543)

Cerīgi jaunumi tiesu praksē: prasības nodrošināšana komercstrīdos
8 komentāri
LL.M
Daimārs Škutāns
(Kembridžas universitāte),
zvērinātu advokātu biroja "Spilbridge" advokāts 

Pēdējie pāris mēneši ir bijuši vēsturisku izmaiņu laiks tiesu praksē prasības nodrošināšanas jautājumos komercstrīdos. Vēl pavisam nesen Latvijas juristu saimes uzmanība tika pievērsta vairākām neskaidrībām prasības nodrošināšanas jautājumu izlemšanā tiesu praksē,1 bet pēdējo mēnešu Augstākās tiesas nolēmumi, šķiet, ir kliedējuši daudzas neskaidrības, veicinot prasības nodrošināšanas jautājumu ievirzi daudz saprātīgākā gultnē. Ir sperts liels solis prāvnieku procesuālā līdzsvara atjaunošanai. Šī praktiskā komentāra mērķis ir informēt plašāku Latvijas juristu loku par šiem Augstākās tiesas nolēmumiem, lai veicinātu jaunās tiesu prakses nostiprināšanos, kā arī īsumā skaidrot atsevišķus jautājumus, kuros tiesu prakse arvien spītīgi pieturas grūti paredzamam un kopumā visai nesaprātīgam kursam, kas būtu maināms.

1. Prasības nodrošināšanas mērķis nav komersanta saimnieciskās darbības apgrūtināšana vai kavēšana, un nesamērīgu prasības nodrošinājuma līdzekļu piemērošana nav pieļaujama.

1.1. Vairums praktiķu zinās teikt, ka viens no visefektīvākajiem strīdu risināšanas paņēmieniem Latvijas komercstrīdos līdz šim bija prasības nodrošinājuma panākšana. Bija ierasts, ka tiesa nodrošināja visabsurdākās prasības pat par vairākiem miljoniem, nereti piemērojot teju vai visus iespējamos prasības nodrošinājuma līdzekļus. Turīgu komersantu strīdos tas nozīmēja, ka prasītājs parasti vēlējās apķīlāt visus atbildētāja naudas līdzekļus, kā arī visu kustamo mantu un nekustamos īpašumus.

1.2. Ir tiesu izpildītāji, kas uzskata, ka lēmums, ar kuru nodrošināta prasība, nav pilnīgi izpildīts, iekams tiesu izpildītāja depozīta kontā nav saņemta visa naudas summa, līdz kurai sniedzas prasības nodrošinājums. Nav grūti iedomāties, ka šādas pieejas rezultātā lēmums, ar kuru nodrošināta prasība par prāvām naudas summām, reti kad var tikt izpildīts, jo tikai retam komersantam ir pa spēkam sarūpēt miljonus, ko nodot tiesu izpildītājam apķīlāšanai.

komentāri (8)
8 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Smily
13. Oktobris 2008 / 13:29
0
ATBILDĒT
Varbūt arī raksts ir vienpusīgs, taču labs, skaidra valoda un daudz noderīgas informācijas. Paldies. Kaut vairāk būtu šādu rakstu, nevis referāta tipa raksteļi, kas nereti tiek publicēti Jurista Vārdā.
Rolands Neilands
10. Oktobris 2008 / 15:08
0
ATBILDĒT
Labs raksts. Paldies autoram! Tāpat Dienas Biznesā šonedēļ bija labs autora raksts. Neko sliktu nesaskatu apstāklī, ka juristi praktiķi runā par tiesību jautājumiem, ko risina ikdienā. Tieši otrādi - tas ir apsveicami, jo tieši tādā veidā attīstās tiesības.

Diemžēl, ir daudz nekonstruktīvas kritikas no kritizētājiem, bet jācer, ka tas netraucēs arī citiem labiem rakstiem parādīties JV un citos laikrakstos.
Dzhoriks
10. Oktobris 2008 / 11:41
0
ATBILDĒT
Kārtējais tendiciozais raksts no advokāta, kurš pārstāv vienas puses intereses, kas rakstā minētajos gadījumos (spriedumos)visticamāk ir bijuši atbildētāji! Uzskatu, ka raksts nav vispusīgi un pilnīgi analizēts, jo nav vērtētas abu pušu intereses! Tik pat labi, kāpēc prasītājiem būtu jāgaida gadiem ilgi, kad atbildētājs samaksās! Varu simt un vienu gadījumu nosaukt, kad uzņēmēji vienkārši nemaksā, jo negrib un kāmēr nenodrošina prasību viņi neliekas ne ziņas.
ZAB Spilbridge
8. Oktobris 2008 / 21:34
0
ATBILDĒT
Ir daudz tiesu nolēmumu, kas nav publicēti, bet tas nenozīmē, ka to nav. Tāpat tas nenozīmē, ka šiem nolēmumiem nebūtu jābūt publicētiem. Labas iestrādes šajā virzienā jau ir, bet ir diskutabli, vai tās ir pietiekamas. Ieslīgt tiesu nolēmumu pārmērīgā publicēšanā arī diez vai būtu vērts, jo pagaidām Latvija tomēr pieturas Rietumu tiesību loka tradīcijām, cenšoties pārņemt arī labāko no angļu-sakšu tiesību sistēmas. Vidusmēra cilvēks var doties uz tiesu nemaz nezinot, ka kaut kas ir mainījies. Ir juristi, kas šādus jaunākos tiesu nolēmumus nelaistu publiskā apritē, lai nopelnītu, jo jaunākā informācija var būt priekšrocība iepretim procesuālajam pretiniekam. Atsevišķi Augstākās tiesas nolēmumi nav tālāk pārsūdzami, tāpēc jādomā, ka tie tomēr var veidot judikatūru. Ja ērtāk un labāk ir publiski nezināt par šādiem tiesu nolēmumiem, ir iespēja droši aicināt turpmāk no šādas informācijas publicēšanas atturēties. Tomēr diezin vai tas kaut kā var sekmēt tiesiskuma attīstīšanos Latvijā. Ar raksta publicēšanu autora mērķis nav bijis nedz nopelnīt, nedz krāt punktus kādā mācību iestādē. Gluži vienkārši ir lietas un jautājumi, par kuriem pārāk ilgi ir klusēts un par kuriem pārāk ilgi ir notikusi samierināšanās. Ja publikācija palīdz kaut reizi sasniegt taisnīgumu, autors būtu gandarīts.
Lasītājam
8. Oktobris 2008 / 13:49
0
ATBILDĒT
Un kāpēc lai viņi neveidotu judikatūru? Tāpēc ka nav publicēti? Vai citu iemeslu dēļ?
Lasītājs
8. Oktobris 2008 / 13:31
0
ATBILDĒT
Dīvaini, ka autors uz viņiem atsaucas. Šādi spriedumi taču neveido judikatūru.
hm
8. Oktobris 2008 / 11:41
0
ATBILDĒT
Un kas tur dīvains???? Tā vispār dzīvē notiek - ka ne visi spriedumi ir publicēti
Daiga
8. Oktobris 2008 / 11:08
0
ATBILDĒT
Dīvaini, ka raksta autora atsaucēs minētie tiesu spriedumu teksti nav publicēti un pieejami sabiedrībai.
visi numura raksti
Ilga Krampuža
Skaidrojumi. Viedokļi
Trešo personu tiesisko interešu aizstāvība būvniecības procesā
Jautrīte Briede
Eiropas telpā
Diskusija par Kopienu tiesību aspektiem nacionālajās tiesās
Tiesneši Latvijā arvien biežāk saskaras ar Eiropas Savienības tiesību piemērošanu un interpretācijas jautājumiem. Tam veltīts bija arī starptautisks seminārs par Eiropas Savienības tiesību piemērošanu nacionālajās tiesās ...
Kristīne Strada-Rozenberga
Akadēmiskā dzīve
Zinātnes zvaigznājā jauni spīdekļi  
1 komentāri
Sannija Matule
Akadēmiskā dzīve
Juristu skola jauniešiem
Pēc nedēļas, 14. oktobrī, uz ievada nodarbību Juridiskajā koledžā pulcēsies interesenti, kuri līdz 10. oktobrim būs pieteikušies koledžas organizētajam mācību kursam Jauno juristu skola. Šā kursa mērķauditorija ir ...
Tiesību prakse
Vadlīnijas Konkurences likuma
13. panta otrās daļas piemērošanai
AUTORU KATALOGS