Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

21. Oktobris 2008 /Nr.40 (545)

Netradicionālās medicīnas regulējums normatīvajos aktos
12 komentāri
Bac.iur.
Anete Unbedahte
LU Juridiskās fakultātes maģistrante 

Cilvēka veselība ir viena no valsts aizsargātajām pamatvērtībām. Atbilstoši Satversmes 111. pantam1 valsts aizsargā cilvēka veselību un ikvienam garantē medicīniskās palīdzības minimumu. Tieši tādēļ valsts ir izveidojusi medicīniskās aprūpes sistēmu, kura nepārtraukti attīstās – parādās arvien jaunas ārstēšanas metodes un paņēmieni. Pēdējo gadu laikā acīmredzami ir augusi sabiedrības interese par netradicionālajā medicīnā lietotajām ārstēšanas ...

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
1
komentāri (12)
12 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
abcdef
23. Aprīlis 2012 / 17:55
0
ATBILDĒT
Pirms vispār kaut ko raksta par tradicionālo un netradicionalo medicīnu, ir abiem jēdzieniem jāiedod skaidras un pēc būtības pareizas definīcijas. Tradicionālā medicīna - tā ir medicīna, kas saistās ar tradīcijām, resp., nodotām no paaudzes paaudzē, nereti ne tikai gadu simtiem, bet pat tūkstošiem. Tātad tādas lietas kā akupunktūra, biolauku korekcija, litoterapija, aromaterapija, naturopātija un vesela virkne tamlīdzīgu metožu, kas strādā ne tikai ar cilvēka fizisko, bet arī ar smalkajiem ķermeņiem, ir saucamas par tradicionālo medicīnu. Šodien šo metožu darbības principi ir arī zinātniski izpētīti un izskaidroti.



Salīdzinājumam - visos šodienas dokumentos par tradicionālo sauktā medicīna ir tikai eklektisks metožu kopums, kas ir mainījies neskaitāmas reizes, tāpat kā mode: metodes tiek izgudrotas, iegūst popularitāti, tad izrādās, ka tām ir arī negatīvas sekas, to popularitāte zūd, tās iziet no aprites vai nu pašas, vai tiek aizliegtas. Tieši tas pats attiecas uz medikamentiem - neskaitāmi medikamenti tiek izņemti no aprites pat 2-3 gadu laikā, jo tiem ir traģiskas sekas. Tā dēļ vien šo medicīnu nevar nosaukt par tradicionālo - jo patiesībā nekādu tradīciju tajā nav. To drīzāk var nosaukt par eksperimentālo medicīnu, kura cilvēkus izmanto kā izmēģinājuma trusīšus to vai citu zāļu iedarbības testēšanai: \\\"ak šīs tabletes nelīdzēja - pamēgināsim citas!\\\". Bez tam, lielu daļu no šīs pašas par tradicionālo sauktās medicīnas var saukt tikai un vienīgi par šarlatānismu - jo kā gan citādi lai nosauc darbības, kad mediķis atklāti atzīstas, ka nezina slimības cēloni (ir vesela virkne šādu slimību)un ka tās darbības mehānisms medicīnai ir neskaidrs, bet tomēr šo slimību ārstē?
sss
31. Decembris 2011 / 15:07
0
ATBILDĒT
Ar 3 gadu nokavēšanos ...



Saistībā ar trešo punktu - tas tiesa ka lobētā LR likumdošana pieļauj akupunktūras praktizēšanu tikai ārstiem likuma izpratnē, taču adatu ieduršanai ar akupunktūru tās patiesajā nozīmē sakara ir visai maz. Ārsts, atbilstoši likumam, ārstē balstoties uz pieņēmumiem kas ir pierādīti zinātniskām metodēm, taču klasiskā akupunktūra (kāda tā ir bijusi pēdējos 2-5 tūkstošus gadu) vēl joprojām ir soli priekšā \\\"zinātnei\\\" un mūsdienu tehnoloģijām neizskaidrojama. Vairums skeptiķu to pielīdzina \\\"šarlatānismam\\\" tik vien tādēļ ka mēģina notiekošo skaidrot ierobežotām - zinātniski pierādītām metodēm. Pieļaujot ka zinātne vēl joprojām attīstās, varētu spekulēt ka kādreiz zinātnisks skaidrojums akupunktūras (un citu tautas ārstniecības metožu) darbībai tiks atrasts. Tāpat ir vienkārši naivi ir apgalvot ka lietas neeksistē tikai tādēļ ka shobrīd neesam spējīgi tās izskaidrot laikam atbilstošām metodēm.

Raksta autore pilnīgi pareizi pielīdzina LR akupunktūru tradicionālajai medicīnai, jo akupunktūra tās oriģinālajā skatījumā Latvijā vienkārši neeksistē! Atbilstoši likuma burtam LR to praktizē tikai zinātnieki (ārsti). Diemžēl likumdošana ir apzināti izveidota tā lai maksimāli ierobežotu (šajā gadījumā) austrumu medicīnas pieejamību iedzīvotājiem.

Viedokli var mēģināt uzturēt slēpjoties aiz valsts pienākuma aiztāvēt pacientus. Ārvalstīs (Lielbritānijas piemērs) ikviens var sevi nosaukt par akupunktūristu, taču reāli praktizēt nav tik vienkārši - ir izveidota josla birokrātisku šķēršļu pacientu tiesību aizstāvībai. Telpu īrei ir nepieciešama īpaša atljauja no pašvaldības, kuru var saņemt tikai izpildot virkni sanitāru nosacījumu un uzrādot derīgu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas dokumentu. Apdrošināšanu var saņemt tikai uzrādot atbilstošu izglītības dokumentu. Akreditētas izglītības programmas, savukārt, tiek stingri uzraudzītas no atbilstošo institūciju puses. Pēcizglītības standartus un praktiķu darbību uzrauga attiecīgās asociācijas. Rezultātā pacienta tiesības uz kvalitatīvu pakalpojumu ir aizsargātas jau preventatīvi un daudz augstākā līmenī kā balstoties uz bailēm no kriminālvajāšanas (LR gadījumā) post factum situācijā.

WHO nav direktīvu; ir tikai klasifikācija, kura turklāt nevienam nav saistoša.



Pilnībā piekrītu autorei ka attiecīgās jomas regulācija LR ir nepilnīga un vēlos piebilst ka šobrīd tā ir tendēta uz šaura t.s. speciālistu loka biznesa interešu aizsardzibu, tajā pat laikā ignorējot iedzīvotāju tiesības uz veselības uzlabošanu kā arī ierobežojot izglītības un attīstības iespējas plašākam personu lokam.
Zuze
23. Oktobris 2008 / 14:39
0
ATBILDĒT
Esmu autorei pateicīga par šo tēmu, jo tā mani interesē, un tāpat būtu ļoti pateicīga "Ufo", ja šis lasītājs varētu nosaukt vismaz dažus no tiem virknes MK noteikumiem, kuri rakstā it kā nav apskatīti un kurus labprāt papētītu es pati!! Paldies jau iepriekš!
U fo
23. Oktobris 2008 / 13:56
0
ATBILDĒT
Vispār jau jāsāk ar to, ka rakstā termins \"netradicionālā medicīna\" ir visnotaļ nekorekts, tendenciozs, maldinošs, jo:

1)tas nav nekur definēts un autore ir izvēlējusies pilnīgi subjektīvu definējumu,

2)dziedniecība tādā kontekstā nav un nevar būt ārstniecība respektīvi- medicīna.

3)LR oficiālās zinātniski pierādītās ārstniecības medicīnas tehnoloģijas (piem. akupunktūra, kuru drīkst praktizērt tikai ārsti ar atbilstošu sertifikāciju), un kuras autore nezin kāpēc dēvē par \"tradicionālo medicīnu\" (neskatoties uz to, ka WHO direktīvas ar to saprot pilnīgi ko citu), rakstā pilnīgi patvaļīgi tiek nostādītas kopā ar dziedniecību zem nosaukuma \"netradicionālā medicīna\".



Turpinot jāatzīmē, ka diemžēl autore nav iepazinos ar virkni MK noteikumu, kuri reglamentē viņas apskatīto tematu, tā saukto \"netradicionālo medicīnu\" (termins, kuru, kā minēju viņa ir izdomājusi pati). Tas, tiesa, nedod viņai tiesības uzreiz apgalvot, ka šī joma nekādi netiek regulēta.



Ja ko apgalvo, tad vajag pirms tam rakt, un rakt pietiekošā dziļumā...
Sektologs
21. Oktobris 2008 / 13:21
0
ATBILDĒT
>> "Ja sabiedrība nav pietiekami izglītota, tad arī uz sabiedrības vairākuma pieprasījuma var psiholoģiskas un filozofiskas lietas nodēvēt par "ārstēšanu" un pielīdzināt citiem pakalpojumiem.">>

Nedomāju vis. Protams, caur valsts iestāžu patvaļu var panākt pilnīgi jebko, bet tas ir cits sarunas temats.

Jo jēdzienam "ārstniecība" ir viena konkrēta, diezgan skaidra definīcija, kas ir atspoguļota mūsu Ārstniecības likuma 1.p. Atļaušos to atkārtot: "profesionāla un individuāla slimību profilakse, diagnostika, ārstēšana, pacientu rehabilitācija un aprūpe". Protams, šī ir tiesiskas, atļautas ārstniecības definīcija, kas prezumē, ka pakalpojuma sniedzējs ir "profesionāls".

Ja cilvēks saka, ka palīdzēs otram atrast dzīves jēgu un iekšējo garīgo mieru, tad tā nav ārstniecība. Bet, ja viņš saka, ka palīdzēs otram tikt vaļā no kārpas uz deguna vai no podagras, tad tā jau ir ārstniecība.

Piekrītu, ka daudzos gadījumos abi aspekti ir savijušies kopā, bet tad tie ir jāatdala un jāskata atsevišķi. Piemēram, bēdīgi slavenā Porfirija ("Paršeka") Ivanova norūdīšanās metode. Ivanovs mācīja, ka ar gavēšanu un aplaistīšanos ar ledainu ūdeni cilvēks var izārstēt visas iespējamās slimības, panākt "harmoniju ar Dabu" un, ideālā gadījumā – nemirstību. Nu tad, arī jaskata atsevišķi: ciktāl Ivanova sekotāji runā par nemirstību un dzīves jēgu harmonijā ar Dabu, tiktāl tā ir reliģiski filozofiska mācība. Bet, kad ivanovieši organizē bērnudārzos un skolās aplaistīšanās seansus mīnus 10 grādu salā "norūdīšanās un visu slimību profilakses" nolūkos, tad tā jau ir ārstniecība.
Sektologs
21. Oktobris 2008 / 12:57
0
ATBILDĒT
Nē, tā tas nav. Ir milzīga fundamentāla atšķirība starp (1) tiesiskajām garantijām, kas piešķirtas reliģiska rakstura praksei (rituāliem) un (2) reglamentētu pakalpojumu sniegšanu, kāda ir ārstniecība.

Pieņemsim, ka policija ienāk kāda šarlatāna kabinetā un ierauga, ka tas veic maģiskas roku kustības šurpu-turpu gar otras personas (pacienta) muguru. Pacients paskaidro, ka viņam esot artrīts un sāpot locītavas. Šarlatāns paskaidro, ka viņa klientam īstenībā esot aizdambējušās čakras, no tā arī tas artrīts, un ka viņš tagad tās "enerģētiski" tīrot.

Kā lai šo darbību kvalificē? Ja mēs to a priori kvalificējam kā "reliģiska rakstura rituālu", tad tas nozīmē, ka šo rituālu aizsargā Satversmes 99.p. un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 9.p. Un, ja mēs šo šarlatānu tagad sodīsim kaut vai ar nelielu naudassodu, tad no reliģijas brīvības viedokļa šis ierobežojums nu nekādi nebūs samērīgs. Jo tas taču ir absolūti nekaitīgs reliģisks rituāls, kurā pilnīgi brīvprātīgi piedalās divi pieauguši cilvēki; nekādas vardarbības arī šajā rituālā nav: vienkārši viens cilvēks otram pakratīja rociņu gar muguru, un viss. Kā lai valsts šādos apstākļos pierāda, ka sabiedrības intereses bijušas svarīgākas par abu cilvēku vēlmi veikt šādu rituālu? Nekā! Tātad – rupjš reliģijas brīvības pārkāpums.

Savukārt, ja to jau no sākuma kvalificē kā ārstniecības pasākumu, tad jau ir pavisam cita runa. Tad šarlatāns tiek sodīts par to, ka nav izpildījis likumā noteiktās prasības, lai nodarbotos ar ārstniecības pakalpojumu sniegšanu (nav licences, nav reģistrācijas, nav atzīta diploma, utt.)
Teologs
21. Oktobris 2008 / 12:24
0
ATBILDĒT
Sektologs apgalvo: \"Padomāsim loģiski: ja konkrēts ārstniecības pakalpojums pieder pie \"ticības un filozofijas\" sfēras, tad to aizsargā ļoti plašās cilvēktiesību garantijas domu, apziņas un ticības brīvības jomā, un valsts rīcības brīvība te ir ļoti ierobežota\". Tieši otrādi tas ir valsts uzdevums ierobežot to personu darbību, kas apdraud sabiedrību. Ir neskaitāmi starptautiski cilvētiesību dokumenti,kas to apliecina. Arī Latvijas Republikas Satversmes 116.pants. Ja sabiedrība nav pietiekami izglītota, tad arī uz sabiedrības vairākuma pieprasījuma var psiholoģiskas un filozofiskas lietas nodēvēt par \"ārstēšanu\" un pielīdzināt citiem pakalpojumiem.
Sektologs
21. Oktobris 2008 / 12:22
0
ATBILDĒT
Vēl ir svarīgi neizliet bērnu no vannas kopā ar ūdeni, jeb, kā krievi saka, rūpīgi atdalīt mušas no kotletēm. Sava raksta sākumā autore ir visai plaši (un pareizi) definējusi, kas ir "netradicionālā medicīna". Taču jāatceras, ka ne ikviena netradicionālas medicīnas metode automātiski ir šarlatāniska (lai gan vairākums no šodien piekoptajām tādas patiešām ir). Ir tīri fiziskas dabas procesi, kuru sekas mēs varam empīriski novērot un apkopot, bet kuru mehānisms mūsdienu zinātnei pagaidām vēl nav īsti saprotams. Tiem tautiešu bāleliņiem, kuri vietā un nevietā piesauc « rietumus », vēlētos atgādināt, ka, piemēram, vairākās Francijas universitāšu klīniku dzemdību nodaļās kā palīglīdzekli nedēļnieču sāpju remdēšanai jau vairākus gadus pielieto ķīniešu adatu terapiju.

Ja kādam no ķīniešu adatas dūriena patiešām pāriet galvassāpes, tad tikai pilnīgs muļķis un tumsonis var kliegt, ka tas neesot taisnība un ka tas esot apmāns, jo viņš, lūk, nespējot izskaidrot, kā tas īsti darbojas. Protams, jābūt uzmanīgam, lai nekļūtu par īsta šarlatāna upuri, bet tādēļ jau mums ir dots prāts, lai analizētu un atšķirtu.
Sektologs
21. Oktobris 2008 / 11:58
0
ATBILDĒT
Pirmais ("Zinātnieka") komentārs ir gan reti muļķīgs un nejēdzīgs. Pirmkārt jau tāpēc, ka medicīna ir ne tikai zinātne, bet arī ārstniecība, proti "profesionāla un individuāla slimību profilakse, diagnostika, ārstēšana, pacientu rehabilitācija un aprūpe" (LR Ārstniecības likuma 1.p.). Vēl vienkāršak sakot – tas ir pakalpojums (protams, ļoti specifisks, bet tomēr pakalpojums).

Līdz ar to šis komentārs vairāk atbilst nevis "zinātnieka" profilam, bet gan dažādiem šarlatāniem un kaktu dakteriem, kuriem ir visnotaļ izdevīgi, lai viņu darbošanos pielīdzinātu "ticībai vai filozofijai" (tieši par to ļoti aktīvi cīnās, piemēram, saientologi). Padomāsim loģiski: ja konkrēts ārstniecības pakalpojums pieder pie "ticības un filozofijas" sfēras, tad to aizsargā ļoti plašās cilvēktiesību garantijas domu, apziņas un ticības brīvības jomā, un valsts rīcības brīvība te ir ļoti ierobežota. Un šī tēze jau ir pavisam bīstama: daudzos gadījumos, ja valsts pienācīgi ātri neiejaucas un neiegrožo šarlatānus, sekas var būt traģiskas – diemžēl arī cilvēku upuri.

Muļķīga ir arī mūsu bāleliņu tik ļoti iemīļotā atsauce uz "Rietumiem". Nav tādu "rietumu" – ir dažādas valstis, kurās attieksme pret "netradicionālo medicīnu" var būt dažāda. Taču vairumā gadījumu, ja kāds indivīds sāk bez pienācīgas atļaujas nodarboties ar akupunktūru, biolauku korekciju, geštaltterapiju, limfogēno masāžu vai tamlīdzīgām lietām, tad valsts iestādes to kvalificē nevis kā "ticību un filozofiju", bet gan kā nodarbošanos ar neatļautu ārstniecību, un par to arī pienācīgi soda. LR Krimināllikuma 137.p. arī paredzēts sods par neatļautu ārstniecību – līdz pat 10 gadiem cietumā.
pajoliņš
21. Oktobris 2008 / 10:50
0
ATBILDĒT
"Likumdevējam, pirms tas sa[n]kcionē kādas metodes vai profesijas darbību, būtu jāpārliecinās par šīs medicīnas metodes iedarbību [...]"



Bet vai netradicionālā medicīna nav netradicionāla tieši tāpēc, ka tradicionālā zinātne nav spējusi pārliecināties par tās iedarbību?
pajoliņš
21. Oktobris 2008 / 10:45
0
ATBILDĒT
Raksta centrālā tēze - \"Pēdējo gadu laikā acīmredzami ir augusi sabiedrības interese par netradicionālajā medicīnā lietotajām ārstēšanas metodēm\" - ir ļoti apšaubama.



Man šķiet, ka pūšļotāji, šarlatāni un citi krāpnieki ir bijuši cieņā visos laikos. Vai autore ir veikusi pētījumu par \'drukātajos plašsaziņas līdzekļos\' saskatāmo \'tendenci\'? Vai arī tas ir vienīgi viņas iespaids, \'pēdējo gadu laikā\' reizi nedēļā rūpīgi pārlapojot PDz, bet reizi mēnesī - Cosmo?
Zinātnieks
21. Oktobris 2008 / 09:33
0
ATBILDĒT
Nav saprotams, kāpēc šads raksts ir parādījies "Jurista Vārdā". Medicīna Rietumu izpratnē ir zinātne. Turpretim netradicionālā medicīna ir ticība vai filozofija, kas Rietumos netiek uztverta kā zinātne. Par kādu tiesisko regulējumu šādā sakarā var spriest un ieteikt akadēmisko augstāko izglītību netradicionālajā medicīnā? Ja nu vienīgi par krāpšanu!
visi numura raksti
Agnese Rudzinska
Skaidrojumi. Viedokļi
Līdzdalības honorārs
un tā piemērojamība Latvijā
Līdzdalības honorārs ir viens no advokāta atlīdzības veidiem, ko plaši piemēro angloamerikāņu tiesību saimē, bet kritizē kontinentālās Eiropas tiesību saimē. Tomēr aizvien vairāk Eiropas Savienības dalībvalstu atļauj ...
2 komentāri
Edgars Džeriņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumi administratīvajās tiesās
69 komentāri
Tiesību prakse
Eiropas Kopienu tiesa: svarīgākie spriedumi
Turpinām publicēt Tieslietu ministrijas Eiropas Kopienu tiesas departamenta sagatavotos apkopojumus par Eiropas Kopienu tiesas (EKT) svarīgākajiem spriedumiem. Šajā “Jurista Vārda” numurā piedāvājam 2008. gada otrajā ceturksnī ...
Informācija
Apspriež tiesiskās aizsardzības procesu un deleģē funkcijas
Latvijas Zvērinātu advokātu padome
Informācija
Zvērinātu advokātu padomē
1 komentāri
AUTORU KATALOGS