zvērināta advokāta palīdze birojā "Treilons un Petrovičs"
Aktuāls jautājums saistībā ar līgumiem, kas noslēgti iepirkuma procedūrā, ir iepirkuma līguma cenas grozīšanas pieļaujamība. Īpaši būtisks šis jautājums ir Latvijas tautsaimniecības attīstības kontekstā, kad gada inflācija, piemēram, šā gada septembrī sasniedza 14,9%. Novērojams tarifu kāpums gāzei, elektrībai, sabiedriskajam transportam, siltumenerģijai. Savukārt tarifu kāpums ietekmē inflāciju gan tieši, gan netieši – sadārdzinot ražošanas izmaksas un spiežot uzņēmējus paaugstināt gatavās produkcijas vai sniegto pakalpojumu cenas. Rezultātā iepirkuma līgumu cenas, kas noslēgtas pirms šādām izmaiņām Latvijas tautsaimniecībā, bieži vairs neatbilst ekonomiskajai realitātei. Tādējādi noslēgtie līgumi uzņēmējiem vairs nav ekonomiski izdevīgi, un uzņēmēji ir spiesti šādus līgumus uzteikt, ja to pieļauj noslēgto līgumu noteikumi, vai atteikties no līgumu turpmākas izpildes. Šāds risinājums būtībā nav ne uzņēmēja, ne pasūtītāja interesēs. Lai nodrošinātu turpmāku iepirkuma līguma izpildi, rodas jautājums par iespējamību grozīt noslēgtā iepirkuma līguma cenu.
1. Publiskās vai privātās tiesības
Lai izvērtētu, vai ir pieļaujama iepirkuma līguma cenas grozīšana nacionālo tiesību kontekstā, ir jānoskaidro, vai šo jautājumu regulē publiskās vai privātās tiesības. Ja iepirkuma līguma cena ir pakļauta privāto tiesību regulējumam, iepirkuma līguma cenas grozīšana ir pieļaujama, savukārt, ja iepirkuma līguma cena ir pakļauta publiskajām tiesībām, cenas grozīšana ir pieļaujama, ja to tieši paredz tiesību normas.
1.1. Publiskā iepirkuma procedūra
Iepirkuma līgums tiek slēgts iepirkuma procedūras rezultātā. Iepirkuma procedūru regulē Publisko iepirkumu likums, kā arī likums “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumus sniedzēju vajadzībām”. Iepirkuma jomu regulējošo normatīvo tiesību aktu normas ir izteiktas imperatīvi – tām ir sevišķi stingrs, absolūti noteikts un kategorisks raksturs, kas neparedz atkāpšanos no tiesību normā noteiktā uzvedības modeļa. Kategoriskā forma, kādā ir izteiktas iepirkuma kārtību regulējošās normas, piešķir tām publiski tiesisku raksturu.1 Tādējādi iepirkums ir atzīstams par publisko tiesību institūtu un ir pieļaujama vienīgi tādu darbību veikšana, kas ir paredzētas Publisko iepirkumu likumā vai likumā “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumus sniedzēju vajadzībām”.
Minētie normatīvie akti nosaka procedūru, kas piemērojama iepirkuma veikšanai, kā arī iepirkuma izsludināšanas, piedāvājumu iesniegšanas, piedāvājumu atvēršanas, piedāvājumu vērtēšanas, rezultātu paziņošanas un sūdzību izskatīšanas kārtībai. Nav šaubu, ka iepirkuma procedūra ir veicama, ievērojot Publisko iepirkumu likuma vai likuma “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumus sniedzēju vajadzībām” noteikumus. No šiem normatīvajiem aktiem nav pieļaujamas atkāpes, pieļaujamas vienīgi tādas darbības, kas tieši paredzētas likumos. Taču ir risināms jautājums, cik tālu sniedzas iepirkuma jomu regulējošo normatīvo tiesību aktu darbība un vai iepirkuma līguma cena ir pakļauta šim publisko tiesību regulējumam.
1.2. Publiskā iepirkuma līgums
Publisko iepirkumu likuma IX nodaļa paredz noteikumus par iepirkuma līgumu. Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 67. panta pirmajai daļai iepirkuma līgums nosaka tiesiskās attiecības starp pasūtītāju un piegādātāju. Publisko iepirkumu likuma 67. panta otrā daļa paredz pasūtītāja pienākumu sagatavot iepirkuma līgumu, kā arī nosaka, kādi noteikumi ir iekļaujami iepirkuma līgumā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes