Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Diskusija

16. Decembris 2008 /Nr.47 (542)

Kāds ir Šķīrējtiesu likumprojekts
6 komentāri
Dr.iur.
Gaļina Žukova
RJA asociētā profesore,
Starptautiskās tirdzniecības palātas Starptautiskās šķīrējtiesas juriste

"Jurista Vārdā" jau vairākkārt ir vēstīts par Tieslietu ministrijas sagatavoto Šķīrējtiesu likumprojektu. Likumprojekta pirmā versija1 tika izsludināta Valsts sekretāru sanāksmē 2007. gada 18. oktobrī. Tam sekoja vairākas debates un komentāri, to skaitā "Jurista Vārdā". Tā rezultātā šā gada 5. augustā klāja nāca likumprojekta otrā versija.2 Lai gan šī otrā, pārstrādātā versija vairākos aspektos būtiski atšķiras no pirmā varianta, tomēr ir jāatzīst, ka atsevišķas nepilnības pastāv joprojām.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
0
0
komentāri (6)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Dzhoriks
22. Decembris 2008 / 11:13
0
ATBILDĒT
Nav jēgas šeit plēsties par to, kādām prasībām jābūt šķīrējtiesnesim! Var būt sāksim ar to, ka visa šķīrējtiesu sistēma fundamentāli jāmaina, jo, piem., mana personīgā attieksme pret šķīrējtiesām, maigi sakot, ir nievājoša! Esmu n-tajos procesos piedalījies un līdz šim vēl neesmu redzējis nevienu spriedumu ar kuru būtu noraidīta kāda prasītāja prasība!
pajoliņš
18. Decembris 2008 / 11:39
0
ATBILDĒT
Jā, 'šķīrējtiesnesis var būt sētnieks vai 1. kursa students'!



Runājot par šķīrējtiesnešiem nosakāmajām prasībām, jāatceras vismaz divas būtiskas lietas.



Pirmkārt, pusēm jāļauj izvēlēties tādus šķīrējtiesnešus, kuriem tās uzticas. Ja uzticas studentam vai minētajam sanitārās industrijas profesionalim, tā ir pušu darīšana. Ja tās uzticas šķīrējtiesai un tās reglamentam, arbitru izvēlei nevajadzētu būt problemātiskai.



Turklāt daudzi citu nozaru speciālisti ir sakarīgāki nekā 'statistiski vidējais' jurists. Ja man gadītos strīdēties par, piemēram, elektrības transformatoriem, lēmumu daudz labprātāk es uzticētu fiziķim, nekā tipiskam intelektuāli kuslam LU JF produktam.



Otrkārt, šķīrējtiesneši un eksperti maksā naudu. Nebūtu pareizi ar likumu radīt lielākus izdevumus, nekā nepieciešams strīda atrisināšanai. Ja puses uzticas speciālista profesionālajam vērtējumam un spējai to ietērpt adekvātā procesuālā formā, lētak un tāpēc efektīvāk ir iztikt bez eksperta.
Dace
17. Decembris 2008 / 15:27
0
ATBILDĒT
Tad, lai nestrīdētos, piedāvāju, šķīrējtiesnesim ir jābūt ar augstāko juridisko izglītību, un ja šķīrējtiesā izskata, piemēram, lietas, kas ir saistītas ar farmaciju vai programmēšanu, tad pieaicināt, kā ekspertu, kādu cilvēku, kurš šajā jomā ir "profiņš"!

Tad jau sanāk tā, kā šķīrējtiesnesis var būt sētnieks vai 1. kursa students?
Dace
17. Decembris 2008 / 15:23
0
ATBILDĒT
Tad, lai nestrīdētos, piedāvāju, šķīrējtiesnesim ir jābūt ar augstāko juridisko izglītību, un ja šķīrējtiesā izskata, piemēram, lietas, kas ir saistītas ar farmaciju vai programmēšanu, tad pieaicināt, kā ekspertu, kādu cilvēku, kurš šajā jomā ir "profiņš"!

Tad jau sanāk tā, kā šķīrējtiesnesis var būt sētnieks vai 1. kursa students?
pajoliņš
17. Decembris 2008 / 10:20
0
ATBILDĒT
"Es nevaru saprast, kāpēc nenosaka, kādam ir jābūt šķīrējtiesnesim [...]"



Savukārt es nevaru saprast, kāpēc puses nedrīkstētu šķīrējtiesnesi izvēlēties pēc saviem ieskatiem.



Kādēļ prasīt, lai šķīrējtiesnesis būtu jurists? Varbūt kādā strīdā daudz būtiskāk ir tas, lai viņš kaut ko saprot no, piemēram, farmācijas vai programmēšanas.



Kādēļ neļaut pusēm šķīrējtiesneša izvēles noteikumus iekļaut līgumā? Kāpēc uzskatīt, ka likumdevējs vienā pantā visus gadījumus spēs regulēt labāk nekā līdzēji un šķīrējtiesas savos līgumos un reglamentos?
Dace
16. Decembris 2008 / 22:53
0
ATBILDĒT
Jā likumprojekts ir vajadzīgs, pat ļoti! Es nevaru saprast, kāpēc nenosaka, kādam ir jābūt šķīrējtiesnesim, kā, piemēram, Krievijas Federācijas likumā "Par šķīrējtiesām", kur teikts, ka šķīrējtiesnesim ir jābūt ar augstāko juridisko izglītību. Dažos reglamentos pat ir noteikts, ka šķīrējtiesnesim ir jābūt ne mazāk kā 3 gadi darbošanās kā juristam (plašā nozīme).
visi numura raksti
Inga Kačevska
Diskusija
Moderns skatījums uz strīdu risināšanu
Kompetentie ārvalstu juristi, kas komentēja jauno Šķīrējtiesas likumprojektu,1 vairākkārt norāda, ka tas neatbilst jaunākajām tendencēm šķīrējtiesu2 attīstībā pasaulē. Līdz ar to rodas jautājums, kas tad ir moderns ...
Maija Volkova
Diskusija
Ārvalstu prakse, izstrādājot šķīrējtiesu likumus
Šajā rakstā aplūkota ārvalstu prakse, ieviešot šķīrējtiesu likumus atbilstoši UNCITRAL Starptautiskās komerciālās šķīrējtiesas parauglikumam.
Gerijs Borns
Diskusija
Vai nacionālais regulējums atbilst starptautiskajiem principiem
Gadsimtiem ilgi šķīrējtiesas tika uzskatītas par visefektīvāko līdzekli starptautisko komercstrīdu risināšanā. Šķīrējtiesa piesaista daudzu svarīgu iemeslu dēļ, to skaitā tāpēc, ka ir iespēja brīvi izvēlēties neitrālu ...
Karls Salans
Diskusija
Valsts tiesu atbalsts ir vēlams, nevis izskaužams
Ņemot vērā manu pieredzi, darbojoties gan kā pušu pārstāvim, gan kā šķīrējtiesnesim, uzskatu, ka veiksmīga šķīrējtiesas attīstība ikvienā valstī ir atkarīga no efektīva tiesiskā regulējuma. Strīdu izskatīšana ...
1 komentāri
Lukass Mistelis
Diskusija
Galvenais risks –
tieksme pārāk stingri regulēt šķīrējtiesu
Savus komentārus par Latvijas Šķīrējtiesu likumprojektu esmu sakārtojis piecās daļās: likumprojekta tvērums un pamatojums; strīdu pakļautība; šķīrējtiesa un valsts sektors; struktūra un atsevišķi likuma izstrādes jautājumi.
AUTORU KATALOGS