ŽURNĀLS Diskusija

16. Decembris 2008 /Nr.47 (542)

Vai nacionālais regulējums atbilst starptautiskajiem principiem
Gerijs Borns
starptautisks eksperts šķīrējtiesu jautājumos, partneris advokātu birojā 

Gadsimtiem ilgi šķīrējtiesas tika uzskatītas par visefektīvāko līdzekli starptautisko komercstrīdu risināšanā. Šķīrējtiesa piesaista daudzu svarīgu iemeslu dēļ, to skaitā tāpēc, ka ir iespēja brīvi izvēlēties neitrālu un kompetentu lēmējpersonu, process ir ātrs, elastīgs un izmaksu ziņā efektīvs, spriedumi ir izpildāmi.

Galvenais priekšnosacījums, izvēloties šķīrējtiesas procesa norises vietu, ir tas, vai tās likums respektē pušu nodomus, nodrošina ātru un taisnīgu strīdu atrisināšanu un veicina efektīvu šķīrējtiesas procesu. Šis mērķis ir netieši atzīts Latvijas Šķīrējtiesu likumprojektā, kur 1. pantā, tiek noteikts mērķis "nodrošināt efektīvu un taisnīgu strīdu izšķiršanu". Protams, sistēma, kas regulē pirms šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanas procesu attiecībā uz starptautiskiem šķīrējtiesas līgumiem un spriedumiem, ietekmēs lēmumu, vai iesaistīties uzņēmējdarbībā Latvijā.

 

Parauglikums – starptautiska iedvesma

Pēdējo 20 gadu laikā UNCITRAL Starptautiskās komercšķīrējtiesas parauglikums ir nozīmīgi ietekmējis likumdošanas procesus dažādās valstīs visā pasaulē un daudzas jurisdikcijas ir pieņēmušas savus šķīrējtiesu likumus, tiem par pamatu ņemot parauglikumu. Lielākais parauglikuma ieguvums ir pārliecība, ko gūst puses, apsverot vienu vai otru valsti kā šķīrējtiesas procesa vietu.

Vietējo likumu nenoteiktība var atturēt uzņēmēju izvēlēties konkrētu valsti par šķīrējtiesas procesa vietu. Galvenokārt problēmas rodas nepietiekamas normatīvās bāzes dēļ, kura tiek izstrādāta, pievēršot uzmanību galvenokārt nacionālajai šķīrējtiesai (sk., piemēram, likumprojekta 5. un nākamos pantus, 31. panta trešo daļu, 36., 59. pantu). Tādējādi šajos šķīrējtiesu likumos starptautiskajām lietām tiek uzspiesta tradicionālā vietējā izpratne, kas savukārt var netīšām kavēt mūsdienu šķīrējtiesas praksi.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Gaļina Žukova
Diskusija
Kāds ir Šķīrējtiesu likumprojekts
"Jurista Vārdā" jau vairākkārt ir vēstīts par Tieslietu ministrijas sagatavoto Šķīrējtiesu likumprojektu. Likumprojekta pirmā versija1 tika izsludināta Valsts sekretāru sanāksmē 2007. gada 18. oktobrī. Tam sekoja vairākas debates un ...
6 komentāri
Inga Kačevska
Diskusija
Moderns skatījums uz strīdu risināšanu
Kompetentie ārvalstu juristi, kas komentēja jauno Šķīrējtiesas likumprojektu,1 vairākkārt norāda, ka tas neatbilst jaunākajām tendencēm šķīrējtiesu2 attīstībā pasaulē. Līdz ar to rodas jautājums, kas tad ir moderns ...
Maija Volkova
Diskusija
Ārvalstu prakse, izstrādājot šķīrējtiesu likumus
Šajā rakstā aplūkota ārvalstu prakse, ieviešot šķīrējtiesu likumus atbilstoši UNCITRAL Starptautiskās komerciālās šķīrējtiesas parauglikumam.
Karls Salans
Diskusija
Valsts tiesu atbalsts ir vēlams, nevis izskaužams
Ņemot vērā manu pieredzi, darbojoties gan kā pušu pārstāvim, gan kā šķīrējtiesnesim, uzskatu, ka veiksmīga šķīrējtiesas attīstība ikvienā valstī ir atkarīga no efektīva tiesiskā regulējuma. Strīdu izskatīšana ...
1 komentāri
Lukass Mistelis
Diskusija
Galvenais risks –
tieksme pārāk stingri regulēt šķīrējtiesu
Savus komentārus par Latvijas Šķīrējtiesu likumprojektu esmu sakārtojis piecās daļās: likumprojekta tvērums un pamatojums; strīdu pakļautība; šķīrējtiesa un valsts sektors; struktūra un atsevišķi likuma izstrādes jautājumi.
AUTORU KATALOGS