ŽURNĀLS Diskusija

16. Decembris 2008 /Nr.47 (542)

Ārvalstu prakse, izstrādājot šķīrējtiesu likumus
LL.M
Maija Volkova
zvērināta advokāta palīdze
birojā "Raidla, Lejiņš & Norcous" 

Šajā rakstā aplūkota ārvalstu prakse, ieviešot šķīrējtiesu likumus atbilstoši UNCITRAL Starptautiskās komerciālās šķīrējtiesas parauglikumam.

Civilprocesa likuma D. daļa (turpmāk – CPL) pēc savas struktūras un vairākiem pilnīgi vienādiem pantiem šķietami atgādina UNCITRAL (United Nations Commission on International Trade Law) Starptautiskās komerciālās šķīrējtiesas parauglikumu (turpmāk – Parauglikums).1 Tomēr, salīdzinot CPL un Parauglikumu, daudzie papildinājumi un vairāku Parauglikuma pamatelementu izslēgšana liedz CPL uzskatīt par "Parauglikuma valsts" likumu. Arī praksē jākonstatē, ka CPL paredzētā kārtība neveicina šķīrējtiesas kā strīdu risināšanas veida izmantošanu un neatbilst starptautiski atzītām prasībām, turklāt jāpiekrīt Tieslietu ministrijas viedoklim, ka arī "spēkā esošais šķīrējtiesu [institūtu] izveidošanas un to darbības kontroles mehānisms nav pietiekami efektīvs".2

Arī izstrādātais Šķīrējtiesas likumprojekts, kuram bija jāstājas spēkā jau 2008. gada 1. janvārī, daudzās jomās atspoguļo šobrīd spēkā esošo Civilprocesa likuma D. daļu, tikai papildinot to vēl ar citiem starptautiskajā praksē neatzītiem elementiem. Neraugoties uz daudzviet pasaulē pastāvošo un veiksmīgo pieredzi, Šķīrējtiesas likumprojekts nav veidots, balstoties uz Parauglikumu. Tāpat projekta autori nav atbildējuši ne uz to, kāpēc nav apsvērta iespēja balstīties uz Parauglikumu, ne uz to, ko šķīrējtiesa kā strīdu risināšanas veids iegūs vai kas, salīdzinot ar šā brīža situāciju, tiks uzlabots, ieviešot šobrīd piedāvāto variantu.

Jautājumi par šķīrējtiesas institūtu reģistrēšanu un uzraudzību būtu jāregulē atsevišķi, jo šie jautājumi nav būtiski strīdu risināšanai un neattiecas uz šķīrējtiesas procesu. Tādēļ šis jautājums rakstā sīkāk nav aplūkots.

 

Parauglikuma vēsture un šī brīža situācija

Parauglikums tika izstrādāts, konsultējoties ar lielākajiem šķīrējtiesas institūtiem un tajā laikā autoritatīvākajiem šķīrējtiesu speciālistiem. Tā izstrāde ilga vairākus gadus (sākās 1979. gadā) un tikai 1985. gada 11. decembrī ANO Ģenerālā asambleja, atzinīgi novērtējot izstrādāto Parauglikumu, rekomendēja visām dalībvalstīm, formulējot savus nacionālos šķīrējtiesu likumus, ņemt to par paraugu.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Gaļina Žukova
Diskusija
Kāds ir Šķīrējtiesu likumprojekts
"Jurista Vārdā" jau vairākkārt ir vēstīts par Tieslietu ministrijas sagatavoto Šķīrējtiesu likumprojektu. Likumprojekta pirmā versija1 tika izsludināta Valsts sekretāru sanāksmē 2007. gada 18. oktobrī. Tam sekoja vairākas debates un ...
6 komentāri
Inga Kačevska
Diskusija
Moderns skatījums uz strīdu risināšanu
Kompetentie ārvalstu juristi, kas komentēja jauno Šķīrējtiesas likumprojektu,1 vairākkārt norāda, ka tas neatbilst jaunākajām tendencēm šķīrējtiesu2 attīstībā pasaulē. Līdz ar to rodas jautājums, kas tad ir moderns ...
Gerijs Borns
Diskusija
Vai nacionālais regulējums atbilst starptautiskajiem principiem
Gadsimtiem ilgi šķīrējtiesas tika uzskatītas par visefektīvāko līdzekli starptautisko komercstrīdu risināšanā. Šķīrējtiesa piesaista daudzu svarīgu iemeslu dēļ, to skaitā tāpēc, ka ir iespēja brīvi izvēlēties neitrālu un ...
Karls Salans
Diskusija
Valsts tiesu atbalsts ir vēlams, nevis izskaužams
Ņemot vērā manu pieredzi, darbojoties gan kā pušu pārstāvim, gan kā šķīrējtiesnesim, uzskatu, ka veiksmīga šķīrējtiesas attīstība ikvienā valstī ir atkarīga no efektīva tiesiskā regulējuma. Strīdu izskatīšana ...
1 komentāri
Lukass Mistelis
Diskusija
Galvenais risks –
tieksme pārāk stingri regulēt šķīrējtiesu
Savus komentārus par Latvijas Šķīrējtiesu likumprojektu esmu sakārtojis piecās daļās: likumprojekta tvērums un pamatojums; strīdu pakļautība; šķīrējtiesa un valsts sektors; struktūra un atsevišķi likuma izstrādes jautājumi.
AUTORU KATALOGS