Šajā rakstā aplūkota ārvalstu prakse, ieviešot šķīrējtiesu likumus atbilstoši UNCITRAL Starptautiskās komerciālās šķīrējtiesas parauglikumam.
Civilprocesa likuma D. daļa (turpmāk – CPL) pēc savas struktūras un vairākiem pilnīgi vienādiem pantiem šķietami atgādina UNCITRAL (United Nations Commission on International Trade Law) Starptautiskās komerciālās šķīrējtiesas parauglikumu (turpmāk – Parauglikums).1 Tomēr, salīdzinot CPL un Parauglikumu, daudzie papildinājumi un vairāku Parauglikuma pamatelementu izslēgšana liedz CPL uzskatīt par "Parauglikuma valsts" likumu. Arī praksē jākonstatē, ka CPL paredzētā kārtība neveicina šķīrējtiesas kā strīdu risināšanas veida izmantošanu un neatbilst starptautiski atzītām prasībām, turklāt jāpiekrīt Tieslietu ministrijas viedoklim, ka arī "spēkā esošais šķīrējtiesu [institūtu] izveidošanas un to darbības kontroles mehānisms nav pietiekami efektīvs".2
Arī izstrādātais Šķīrējtiesas likumprojekts, kuram bija jāstājas spēkā jau 2008. gada 1. janvārī, daudzās jomās atspoguļo šobrīd spēkā esošo Civilprocesa likuma D. daļu, tikai papildinot to vēl ar citiem starptautiskajā praksē neatzītiem elementiem. Neraugoties uz daudzviet pasaulē pastāvošo un veiksmīgo pieredzi, Šķīrējtiesas likumprojekts nav veidots, balstoties uz Parauglikumu. Tāpat projekta autori nav atbildējuši ne uz to, kāpēc nav apsvērta iespēja balstīties uz Parauglikumu, ne uz to, ko šķīrējtiesa kā strīdu risināšanas veids iegūs vai kas, salīdzinot ar šā brīža situāciju, tiks uzlabots, ieviešot šobrīd piedāvāto variantu.
Jautājumi par šķīrējtiesas institūtu reģistrēšanu un uzraudzību būtu jāregulē atsevišķi, jo šie jautājumi nav būtiski strīdu risināšanai un neattiecas uz šķīrējtiesas procesu. Tādēļ šis jautājums rakstā sīkāk nav aplūkots.
Parauglikuma vēsture un šī brīža situācija
Parauglikums tika izstrādāts, konsultējoties ar lielākajiem šķīrējtiesas institūtiem un tajā laikā autoritatīvākajiem šķīrējtiesu speciālistiem. Tā izstrāde ilga vairākus gadus (sākās 1979. gadā) un tikai 1985. gada 11. decembrī ANO Ģenerālā asambleja, atzinīgi novērtējot izstrādāto Parauglikumu, rekomendēja visām dalībvalstīm, formulējot savus nacionālos šķīrējtiesu likumus, ņemt to par paraugu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes