ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

23. Decembris 2008 /Nr.48 (543)

Civiltiesiska līguma normatīvi prezumptīvā interpretācijas metode
Mg.iur.
Martins Osis
 

Kaut gan objektīvās un subjektīvās interpretācijas metode ir atzītas un plaši lietotas, ne vienmēr ir iespējams sasniegt interpretācijai izvirzāmo uzdevumu – līguma jēgas noskaidrošanu. Civillikums (turpmāk – CL) pēc 1504. pantā ietvertās objektīvās interpretācijas un 1505. pantā (kontekstā ar CL 1504. panta saturu) ietvertās subjektīvās interpretācijas 1506. pantā noteic, ka pavisam tumši un pretrunīgi gribas izteikumi nemaz nav iztulkojami, bet ir atzīstami par neesošiem. Tātad CL pēc objektīvās un subjektīvās metodes neveiksmīgas izmantošanas 1506. pantā norāda uz iespēju interpretācijas procesu neveikt vispār. Šāda pieeja ir pārsteidzīga. Kā norādīts iepriekš, CL 1506. panta lietošana ir izņēmuma gadījums apstākļos, kur gribas izteikumi ir iekšēji pretrunīgi (izslēdzoši) vai tik nesaprotami, ka nav iespējams pietiekami precīzi noteikt gribas izteikuma tiesisko seku raksturu. Neraugoties uz minētajām iespējām, ne visi līgumi pēc objektīvās un subjektīvās metodes izmantošanas neveiksmes ir uzskatāmi par neinterpretējamiem. Minētais izriet no tā, ka objektīvās un subjektīvās interpretācijas metode var nedot vēlamo rezultātu tikai attiecībā uz daļu no līguma kā vienota veseluma.

Normatīvi prezumptīvās interpretācijas metodes jēdziens

Ne vienmēr ir jākonstatē, ka līguma noteikumi, kuru jēgas atklāšana ar objektīvās un subjektīvās interpretācijas metodes palīdzību nav nesusi rezultātu, automātiski nav interpretējami. Minēto pamato tas, ka likums vai cits normatīvs tiesību akts satur prezumpcijas gadījumiem, kad pastāv šaubas par tiesiskās attiecības būtību un apmēriem. Šādas prezumpcijas piemērojamas gadījumos, kad tiesiskās attiecības vērtēšana nav devusi pietiekami skaidru atbildi par lietas faktiskajiem apstākļiem, kas pakārtojami tiesību normu regulējumam. Piemēram, CL 928. pantā noteikts: "Kaut gan īpašums var kā pēc privātas gribas, tā arī pēc likuma būt dažādi aprobežots, tomēr visi šādi aprobežojumi iztulkojami to šaurākā nozīmē, un šaubu gadījumā arvien pieņemams, ka īpašums ir neaprobežots." Kā precīzi norādīts juridiskajā literatūrā, CL 928. pantā ietverta relatīva īpašuma neaprobežotības prezumpcija.1 Tātad CL nostāja attiecībā uz īpašuma aprobežotības pakāpi ir tāda, ka aprobežojumi iztulkojami to šaurākajā nozīmē. Gadījumā, ja līguma interpretācija ar objektīvās un subjektīvās interpretācijas metodes palīdzību nav devusi vēlamos rezultātus, īpašuma aprobežotība tulkojama iespējami sašaurināti. Nostāja attiecībā pret līguma rakstura un tiesiskās attiecības raksturojošo aspektu ievērošanu, interpretējot rakstisku civiltiesisku līgumu, saskan ar Eiropas civiltiesību unifikācijas projektu skatījumu. "Draft Common Frame of Reference" (turpmāk – DCFR) noteic, ka, interpretējot līgumus, ir jāievēro apstākļi, kas tieši attiecas uz līgumu (Relevant matters). Pie minētajiem apstākļiem tiek norādīta arī līguma būtība un tiesisko attiecību regulējošo tiesību normu raksturs. DCFR 8:102 paragrāfa pirmās daļas "(e)" punkts paredz, ka, interpretējot līgumus, ir jāņem vērā līguma mērķis un raksturs. Latvijas tiesu praksē saistībā ar atpakaļpirkuma līguma noslēgšanas apstākļiem un tiesisko nozīmi, interpretējot noslēgtā līguma noteikumus, tiesa ir analizējusi CL 927. un 928. panta saturu un nozīmi.2 Neraugoties uz minēto, prezumptīvās metodes izmantošana Latvijas tiesu praksē, interpretējot rakstiskus civiltiesiskus līgumus, ir sveša parādība. Analoģiska situācija aplūkota saistībā ar ceļa servitūta apmēra noteikšanu atbilstoši CL 1132. panta noteikumiem. CL 1132. pantā noteikts, ka šaubu gadījumā ceļu servitūts ir nosakāms vismazākajā apmērā.3 Minētā situācija pilnā mērā attiecināma uz rakstiska civiltiesiska līguma par ceļa servitūta nodibināšanu interpretāciju.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Māris Leja
Skaidrojumi. Viedokļi
Ļaunprātīga uzticības izmantošana
darījumos ar nekustamo īpašumu
Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentā (turpmāk – Senāts) jau vairākkārt izskatītas krimināllietas, kurās par krāpšanu apsūdzētās personas (nekustamā īpašuma pārdevēji) vispirms sev piederošu īpašumu ...
Aivars Niedre
Skaidrojumi. Viedokļi
Finanšu sistēmas apdraudējums, izplatot nepatiesas ziņas
Jānis Pleps
Skaidrojumi. Viedokļi
Pamattiesību katalogs starpkaru periodā
Latvijas Republikas 6. Saeima 1998. gada 15. oktobrī pieņēma grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas papildināja Satversmi ar jaunu – astoto – nodaļu "Cilvēka pamattiesības".1 Šogad apritējuši desmit gadi, kopš Latvijas ...
Artūrs Kučs, Māris Burbergs
Skaidrojumi. Viedokļi
Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai – 60
Jānis Pleps
Akadēmiskā dzīve
Dišlera izspēlēm – jubileja
AUTORU KATALOGS