Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

20. Janvāris 2009 /Nr.3 (546)

Ārstniecības iestāžu un ārstniecības personu darbība publisko tiesību jomā
5 komentāri
Dipl. philol., stud. iur.
Gundega Slaņķe
 

Katru gadu Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija1 (turpmāk – MADEKKI; kopš 2007. gada 1. oktobra – Veselības inspekcija) saņem arvien vairāk sūdzību par veselības aprūpes kvalitāti. 2002. gadā saņemta 471 sūdzība, 2004. gadā – 956, bet 2007. gada pirmajā pusgadā – jau 870.2 No plašsaziņas līdzekļiem un citiem informācijas avotiem sabiedrībai zināmi daudzi gadījumi, kad pacienti3 guvuši nopietnus veselības ...

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
0
komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Juriste
30. Novembris 2009 / 16:45
0
ATBILDĒT
Šeit autore ir ļoti labi izanalizējusi, kāpēc līgums starp Veselības norēķinu centru un ārstniecības iestādi ir publisko tiesību līgums, tomēr acīmredzami kļūdījusies, izdarot secinājumu par to, ka šī līguma priekšmetā iekļauta arī medicīniskās aprūpes kvalitāte, līdz ar ko nepareizs ir arī secinājums par to, ka karta ārstniecības persona darbība vai bezdarbība savas profesionālās darbības ietvaros ir administratīvais akts vai faktiskā rīcība. Jābūt precizējumam - ārstniecības personas darbība valsts garantētās veselības aprūpes finansēšanas jautājumos, ir darbība publisko tiesību jomā, ko privātpersona var uzskatīt par faktisko rīcību vai administratīvo aktu (atkarībā no gadījuma).



Uģis
23. Janvāris 2009 / 15:17
0
ATBILDĒT
Man patīk seriāls 'Neprāta cena', un es apsveru iespēju ņemt kredītu, lai dotos ceļojumā uz Ēģipti.



Tāpēc uzskatu, ka Latvijas Republika tai piekritīgo funkciju "pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības nodrošināšana" attiecībā uz mani ir izpildījusi klaji neadekvāti.



Ar nepacietību gaidu autores skaidrojumu par to, kā un kurā tiesā iesūdzēt valsti par nodarītajiem zaudējumiem un morālo kaitējumu.



Uzskatu, ka arī valstij ir pienākums iesūdzēt valsti, jo dumji pilsoņi nodara kaitējumu visai sabiedrībai.
Raudvars
23. Janvāris 2009 / 10:44
0
ATBILDĒT
Ja rakstā tiek pateikts, ka sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību, primāro veselības aprūpi, sekundāro veselības aprūpi un terciārā veselības aprūpi valsts darbojas publiskot tiesību jomā, kas tad paliek pāri? Proti, kad medicīniskās palīdzības un veselības aprūpes jomā ārstniecības iestādes darbosies privāto tiesību jomā?

4.2. sadaļa ir tāda, maigi sakot, dīvaina. Autore secina, ka „lūdzot atlīdzību par ārstniecības iestādes (ārsta) nodarītu zaudējumu vai personisko vai morālo kaitējumu, iesniegs pieteikumu administratīvajā tiesā [..] Administratīvā tiesa, izskatot lietu, ievēro objektīvās izmeklēšanas principu”. Šādu tēzi ir grūti atzīt par pamatotu. Lai autore pati pamēģina VID vai LAPK lietās tiesai palūgt piemērot objektīvās izmeklēšanas principu – tad redzēs, kas sanāks. Vai vēl labāk, lai uzraksta kasācijas sūdzību par šā principa pārkāpumu – labi, ja tiks pāri rīcība sēdei. Objektīvās izmeklēšanas princips administratīvajās tiesās ir ILŪZIJA. Ar šo principu ir kā ar sniega cilvēku, daži saka, ka pastāv, bet tā īsti redzējis neviens nav. 95% gadījumu tiesa nekādus pierādījumus paši nevāks – gadās pat, ka tiesa nesavāc pierādījumus arī tad, ja pieteicējs to lūdz. Līdz ar to šāds autores secinājums ir vērtējams vismaz kā naivs un reālajai situācijai neatbilstošs.

Otrais secinājums vairs neatbilst APL - no 2009. gada 1. janvāra valsts nodeva par pieteikumu – 20 LVL, par apelācijas sūdzību – 10 LVL.

Arī ceturtais secinājums ir nepamatots – autore saka, ka gadījumā, ja ārstniecības iestāde norada morālo kaitējumu, kas ir lielāks nekā Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14.pantā noteikti „griesti”, tad atlikumu var prasīt CPL noteiktajā kārībā. MUĻĶIBAS. Lai autore izlasa CPL 1.pantu – prasību var iesniegt tikai tad, ja ir aizskartas personas civilās tiesības. Ja tiek aizskaras publiskās tiesības, jāvēršas APL noteiktajā kārtībā. Ja ārstniecības, iestāde darbojas publiskajās tiesības un nodara piemēram, morālo kaitējumu 50 000 LVL apmērā, tad par atlikušajiem 30 000 LVL prasību, pamatojoties uz CPL, iesniegt NEVAR – netiek aizskartas personas civilās tiesības. Cits jautājums ir vai šie Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā ietvertie „griezti” atbilst Satversmei, proti, vai valsts vienpusēji var aprobežot savu atbildību.

JN
20. Janvāris 2009 / 12:51
0
ATBILDĒT
Darbnespējas lapa ir a.akts, bet par pārējo rakstā minēto tiešām varētu būt šaubas. Ārstniecības process, nepildot valsts deleģēto uzdevumu, būs privāttiesisks. Pieņēmums, ka valstij ir vairāk naudas un ka pacients zaudējumus vieglāk piedzītu no valsts, nevar būt par pamatu atzīt ārstniecības procesa publiski tiesisko raksturu.
Jānis
20. Janvāris 2009 / 09:04
0
ATBILDĒT
Nu traki. Ja autore konstruē rakstu, izejot no pozīcijas, ka valsts nevar kļūt maksātnespējīga, tad papīrs pacieš visu, arī to, ka darbnespējas lapa kļūst par administratīvu aktu.
visi numura raksti
Ilma Čepāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Sabiedrības tiesību aizsardzības efektivitāte teritorijas plānošanas lietās
2 komentāri
Satversmes tiesa
Tiesību prakse
Atsevišķās domas teritorijas plānošanas jautājumos
Pēdējā gada laikā Satversmes tiesas praksē skaidri iezīmējušās gana apjomīgas tiesnešu diskusijas par Satversmes 115. panta tvērumu, kā arī par vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu tiesiskuma izvērtēšanu. 2008. gada 24. ...
Mārtiņš Dambergs
Juridiskā literatūra
Dzīvojamo telpu īres tiesību likuma komentāri
2008. gada beigās Tiesu namu aģentūra ir laidusi klajā likuma “Par dzīvojamo telpu īri” komentāru ceturto papildināto izdevumu, kura autors ir Augstākās tiesas priekšsēdētāja palīgs likumu piemērošanas jautājumos dr.iur. ...
Liene Pierhuroviča, Zane Sedlova
Informācija
Vai visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi savā cieņā un tiesībās
Pērn decembrī apritēja sešdesmitā gadskārta, kopš Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Ģenerālā asambleja pieņēma Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju (turpmāk – Deklarācija) – starptautisku dokumentu, ...
Latvijas Zvērinātu advokātu padome
Informācija
Latvijas Zvērinātu advokātu padomē
AUTORU KATALOGS