12. Februāris 2009 / 12:12
Saskaņā ar Satversmi valstij tiešām ir jāaizsargā gods un cieņa. Tas izriet arī no starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem. Taču autore jauc kopā godu un cieņu (honor and reputation) ar starptautiskajos dokumentos lietoto jēdzienu cilvēka cieņa (dignity, Menschenwurde). Protams, no cilvēka cieņas izriet arī tas, ka ir jānodrošina aizsardzība goda un cieņas aizskāruma gadījumos, taču cilvēka cieņa (dignity, Menschenwurde) ir daudz plašāks jēdziens, nekā minētajos Krimināllikuma pantos lietotais jēdziens cieņa. Tāpēc šī raksta kontekstā, manuprāt, nav īsti pamatoti atsaukties uz dokumentiem par cilvēka genomu, jo tur runā par dignity, Menschenwurde.
Taču no raksta tā arī neguvu atbildi, kāpēc kriminālatbildība ir vajadzīga. Tas vien, ka gods un cieņa ir konstitucionāla vērtība nenozīmē, ka obligāti ir jābūt kriminālatbildībai. Konstitucionālām vērtībām aizsardzību var nodrošināt arī ar civiltiesiskiem līdzekļiem. Man tiešām neliekas saprātīgi, ja cilvēks, kas kādu citu ir nosaucis par cūku, tiek saukts pie kriminālatbildības ar visām no tām izrietošajām sekām (sodāmība un ar to saistītie ierobežojumi). Iespējams, ir situācijas, ka krimināltiesiskā atbildība ir nepieciešama, taču ne jau tā, kā ir tagad, kad katrs, kurš ir apvainots, var izvēlēties krimināltiesiskos aizsardzības līdzekļus. Šeit tomēr ir jāatceras, ka, saucot pie atbildības par goda un cieņas aizskaršanu, vienmēr ir runa arī par citas konstitucionālas vērtības - vārda brīvības ierobežošanu, tāpēc ir jāatrod saprātīgs līdzsvars. Un pieļaujot jebkura goda un cieņas aizskāruma gadījumā izmantot krimināltiesiskos līdzekļus, manuprāt, šāds līdzsvars netiek nodrošināts.
