ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Piekrītu komentētājam ar vārdu "lasītājs", ka piedāvātā sistēma nebūtu attiecināma uz juristiem, ko nodarbina darba devēji - uzņēmumi, bankas u.tml., bet tikai uz personām, kas individuāli sniedz juridiskos pakalpojumus.

Otrs - dažreiz tiešam juristi ir kompetentāki nekā advokāti, tomēr izvirzīt noteiktas prasības, lai saņemtu tiesības uz individuālo juridisko praksti, tomēr vajag. Tomēr, lai juridiskās profesijas pārstāvis būtu kompetents, likumā jāparedz arī specializēšanās iespēja. Šobrīd likums advokātiem uzspiež uzņemties lietas visās tiesību nozarēs, neatkarīgi no viņu specializācijas (praksē panāktās) vai intereses par noteiktu tiesību jomu. Neviens jurists, neatkarīgi no tā, vai viņš ir advokāts vai nav, nevar būt labs juridiskās palīdzības sniedzējs visās tiesību nozarēs!

Trešais - par eksāmeniem. Jāatceras, ka mums praktizē arī tādi advokāti, kas vispār nav kārtojuši eksāmenus, jo advokāta titulu ieguvuši vēl padomju gados. Diemžēl daži no viņiem tā arī nav iepazinušies ar šī brīža tiesību sistēmu un darbojas "pa vecam". Arī pats advokāta eksāmens lielā mērā liek "iekalt" likumus no galvas, nevis pārbauda, cik labi pretendents tos prot atrast un pielietot. Līdz ar to nevar būt objektīvi rezultāti.

Visbeidzot - par to orderi raksta autoreiz ir 100% taisnība.

Un advokāts par kaut ko atbild?

Piekrītu lasītājam, ir nācies sadarboties ar advokātiem, kas runā tādas muļķības, ka nobrīnīties vien var ka vispār kaut ko tādu var runāt advokāts, nevis students.

Jā, lai cik tas skarbi arī nebūtu, es atbalstu piedāvājumu standartizēt un ieviest šajā tirgū vismaz kaut kādu kārtību. Jā, varbūt skarbi, bet atbalstu tagadējo advokatūras sistēmu un esmu par tās lomas palielināšanu. Jo tagad ikviens, kuram vien nav slinkums, sniedz juridiskos pakalpojumus un principā ne par ko neatbild.

Paldies autorei par plašo ieskatu semināra tēmās!

No raksta secināms, ka attiecībā uz mūsu valsti autore \"aiz borta\" ir atstājusi vai grib atstāt juristus, kas strādā algotu darbu kā uzņēmumu darbinieki. To vidū ir lielu uzņēmumu, banku un citu komersantu juristi, juridisko nodaļu un departamentu vadītāji, kas nereti ir daudz kompetentāki un profesionālāki, nekā liela daļa advokātu. Attiecībā uz šiem juristiem darba tirgus nosaka daudz augstākas prasības, nekā advokātam, kam jānokārto tikai eksāmens un nav nepieciešama pat maģistra izglītība, ko, cita starpā, likums prasa notāriem un tiesu izpildītājiem.

Diemžēl nevaru piekrist uzskatam, ka vārds „advokāts” automātiski nozīmē teicamu juristu ar lieliskām zināšanām. Praksē ne reizi vien ir nācies saskarties ar pretējo. Protams, ir daudz advokātu, kas atbilst šādam raksturojumam, bet diemžēl ne visi.