Biznesa augstskolas "Turība" lektore
Rakstā skarts jautājums par jurista profesijas reformu dažādās valstīs, vienlaikus aplūkojot jurista profesijas stāvokli Latvijā.
2008. gada 13. un 14. novembrī Krakovā (Polija) notika seminārs par jurista profesijas reformu. Semināru organizēja Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (OSCE) Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību birojs (ODIHR). Seminārā piedalījās aptuveni 40 pārstāvju no vairākām bijušās PSRS valstīm – Latvijas, Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas, Moldovas, Kazahstānas, Gruzijas, Armēnijas, Ukrainas, Kirgizstānas, Tadžikistānas, Uzbekistānas, kā arī pārstāvji no Čehijas, Ungārijas, Lielbritānijas, Vācijas, ASV un Austrālijas. Dalībnieku vidū vairums bija attiecīgo valstu advokāti, kā arī nevalstisko organizāciju (NVO) un tieslietu ministriju pārstāvji. Semināra mērķis bija diskutēt un dalīties pieredzē par jurista profesijas reformu minētajās valstīs. Tā kā šī raksta autorei bija iespēja piedalīties minētajā seminārā, raksta mērķis ir informēt lasītājus par seminārā apspriestajiem jautājumiem un jurista profesijas reformu dažādās valstīs, vienlaikus aplūkojot jurista profesijas stāvokli Latvijā.1
Juridiskās profesijas regulējums
Vairākās postpadomju valstīs, to skaitā Latvijā, ir radusies situācija, ka juridisko palīdzību sniedz faktiski neierobežots personu loks. Tie nav tikai zvērināti advokāti vai personas, kas ieguvušas juridisko izglītību. Ar juridiskās palīdzības sniegšanu var nodarboties ikviens, neatkarīgi no izglītības līmeņa un kvalifikācijas. Šādā situācijā ir nonākusi ne tikai Latvija, bet arī vairums citu postpadomju valstu. Nav pat iespējams pateikt, kāds ir to cilvēku, kas nav advokāti, īpatsvars juridisko pakalpojumu sniedzēju vidū, jo viņi netiek uzskaitīti vai kontrolēti. Šāda situācija ir arī, piemēram, Krievijā, kur juridiskās palīdzības sniegšana vairākās nozarēs ir kļuvusi par komercdarbības veidu. Tādējādi rodas jautājums: vai arī turpmāk pieļaut situāciju, ka valstī ar juridiskās palīdzības sniegšanu var nodarboties ikviens, vai arī reglamentēt juridiskās palīdzības sniedzējus stingrāk? Vairums semināra dalībnieku tomēr piekrita, ka nevajadzētu ļaut brīvā tirgus apstākļiem kļūt par vienīgo juridiskās profesijas regulatoru.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes