ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

10. Februāris 2009 /Nr.6 (549)

Jurista profesijas reforma
5 komentāri
Dana Rone
zvērināta advokāte,
Biznesa augstskolas "Turība" lektore  

Rakstā skarts jautājums par jurista profesijas reformu dažādās valstīs, vienlaikus aplūkojot jurista profesijas stāvokli Latvijā.

2008. gada 13. un 14. novembrī Krakovā (Polija) notika seminārs par jurista profesijas reformu. Semināru organizēja Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (OSCE) Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību birojs (ODIHR). Seminārā piedalījās aptuveni 40 pārstāvju no vairākām bijušās PSRS valstīm – Latvijas, Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas, Moldovas, Kazahstānas, Gruzijas, Armēnijas, Ukrainas, Kirgizstānas, Tadžikistānas, Uzbekistānas, kā arī pārstāvji no Čehijas, Ungārijas, Lielbritānijas, Vācijas, ASV un Austrālijas. Dalībnieku vidū vairums bija attiecīgo valstu advokāti, kā arī nevalstisko organizāciju (NVO) un tieslietu ministriju pārstāvji. Semināra mērķis bija diskutēt un dalīties pieredzē par jurista profesijas reformu minētajās valstīs. Tā kā šī raksta autorei bija iespēja piedalīties minētajā seminārā, raksta mērķis ir informēt lasītājus par seminārā apspriestajiem jautājumiem un jurista profesijas reformu dažādās valstīs, vienlaikus aplūkojot jurista profesijas stāvokli Latvijā.1

 

Juridiskās profesijas regulējums

Vairākās postpadomju valstīs, to skaitā Latvijā, ir radusies situācija, ka juridisko palīdzību sniedz faktiski neierobežots personu loks. Tie nav tikai zvērināti advokāti vai personas, kas ieguvušas juridisko izglītību. Ar juridiskās palīdzības sniegšanu var nodarboties ikviens, neatkarīgi no izglītības līmeņa un kvalifikācijas. Šādā situācijā ir nonākusi ne tikai Latvija, bet arī vairums citu postpadomju valstu. Nav pat iespējams pateikt, kāds ir to cilvēku, kas nav advokāti, īpatsvars juridisko pakalpojumu sniedzēju vidū, jo viņi netiek uzskaitīti vai kontrolēti. Šāda situācija ir arī, piemēram, Krievijā, kur juridiskās palīdzības sniegšana vairākās nozarēs ir kļuvusi par komercdarbības veidu. Tādējādi rodas jautājums: vai arī turpmāk pieļaut situāciju, ka valstī ar juridiskās palīdzības sniegšanu var nodarboties ikviens, vai arī reglamentēt juridiskās palīdzības sniedzējus stingrāk? Vairums semināra dalībnieku tomēr piekrita, ka nevajadzētu ļaut brīvā tirgus apstākļiem kļūt par vienīgo juridiskās profesijas regulatoru.

komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Teicamnieks
13. Februāris 2009 / 12:00
0
ATBILDĒT
No autores puses ir nekorekti izdarīt secinājums par to, kāda ir advokāta darba kvalitāte atkarībā no tā, cik labi vai slikti nokārtots eksāmens. Būtu labi, ja autore paskaidrotu, kas viņas prāt ir "slikts" vai "teicams" advokāts, un kā tas tiek "mērīts" atkarībā no eksāmena rezultātiem? Kur vispār ir veikti šādi pēījumi, lai izdarītu šādus secinājumus?
L.
12. Februāris 2009 / 11:23
0
ATBILDĒT
Piekrītu komentētājam ar vārdu "lasītājs", ka piedāvātā sistēma nebūtu attiecināma uz juristiem, ko nodarbina darba devēji - uzņēmumi, bankas u.tml., bet tikai uz personām, kas individuāli sniedz juridiskos pakalpojumus.

Otrs - dažreiz tiešam juristi ir kompetentāki nekā advokāti, tomēr izvirzīt noteiktas prasības, lai saņemtu tiesības uz individuālo juridisko praksti, tomēr vajag. Tomēr, lai juridiskās profesijas pārstāvis būtu kompetents, likumā jāparedz arī specializēšanās iespēja. Šobrīd likums advokātiem uzspiež uzņemties lietas visās tiesību nozarēs, neatkarīgi no viņu specializācijas (praksē panāktās) vai intereses par noteiktu tiesību jomu. Neviens jurists, neatkarīgi no tā, vai viņš ir advokāts vai nav, nevar būt labs juridiskās palīdzības sniedzējs visās tiesību nozarēs!

Trešais - par eksāmeniem. Jāatceras, ka mums praktizē arī tādi advokāti, kas vispār nav kārtojuši eksāmenus, jo advokāta titulu ieguvuši vēl padomju gados. Diemžēl daži no viņiem tā arī nav iepazinušies ar šī brīža tiesību sistēmu un darbojas "pa vecam". Arī pats advokāta eksāmens lielā mērā liek "iekalt" likumus no galvas, nevis pārbauda, cik labi pretendents tos prot atrast un pielietot. Līdz ar to nevar būt objektīvi rezultāti.

Visbeidzot - par to orderi raksta autoreiz ir 100% taisnība.
Vēl viens jurists
10. Februāris 2009 / 21:10
0
ATBILDĒT
Un advokāts par kaut ko atbild?

Piekrītu lasītājam, ir nācies sadarboties ar advokātiem, kas runā tādas muļķības, ka nobrīnīties vien var ka vispār kaut ko tādu var runāt advokāts, nevis students.
Karlis
10. Februāris 2009 / 11:35
1
ATBILDĒT
Jā, lai cik tas skarbi arī nebūtu, es atbalstu piedāvājumu standartizēt un ieviest šajā tirgū vismaz kaut kādu kārtību. Jā, varbūt skarbi, bet atbalstu tagadējo advokatūras sistēmu un esmu par tās lomas palielināšanu. Jo tagad ikviens, kuram vien nav slinkums, sniedz juridiskos pakalpojumus un principā ne par ko neatbild.
lasītājs
10. Februāris 2009 / 09:52
0
ATBILDĒT
Paldies autorei par plašo ieskatu semināra tēmās!

No raksta secināms, ka attiecībā uz mūsu valsti autore \"aiz borta\" ir atstājusi vai grib atstāt juristus, kas strādā algotu darbu kā uzņēmumu darbinieki. To vidū ir lielu uzņēmumu, banku un citu komersantu juristi, juridisko nodaļu un departamentu vadītāji, kas nereti ir daudz kompetentāki un profesionālāki, nekā liela daļa advokātu. Attiecībā uz šiem juristiem darba tirgus nosaka daudz augstākas prasības, nekā advokātam, kam jānokārto tikai eksāmens un nav nepieciešama pat maģistra izglītība, ko, cita starpā, likums prasa notāriem un tiesu izpildītājiem.

Diemžēl nevaru piekrist uzskatam, ka vārds „advokāts” automātiski nozīmē teicamu juristu ar lieliskām zināšanām. Praksē ne reizi vien ir nācies saskarties ar pretējo. Protams, ir daudz advokātu, kas atbilst šādam raksturojumam, bet diemžēl ne visi.

visi numura raksti
Mārtiņš Dambergs, Valdis Liepiņš
Intervija
Vēlēšanu sistēmas evolūcija,
nevis revolūcija
Latvijas parlamentārismam jau kopš tā aizsākumiem vienmēr aktuāls ir bijis jautājums par parlamenta darba kvalitātes uzlabošanu un vēlētāju iespējām kontrolēt savu priekšstāvju darbu. Dažos pēdējos gados šīs diskusijas ...
2 komentāri
Diāna Hamkova
Skaidrojumi. Viedokļi
"Būt vai nebūt" goda un cieņas krimināltiesiskai aizsardzībai
9 komentāri
Inga Papāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvijas tiesu prakse vecāku īstenotas bērnu pārrobežu nolaupīšanas lietās
2 komentāri
Sintija Stipre
Tiesību prakse
Latvijas karogs un tā zaimošana
Rakstā analizēti tiesu spriedumi, kuros skarta jēdzienu “Latvijas valsts karogs” un “Latvijas valsts karoga zaimošana” intepretācija.
4 komentāri
Tiesību prakse
Pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļu
piemērošana administratīvajā procesā tiesā
AUTORU KATALOGS