Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

10. Februāris 2009 /Nr.6 (549)

Latvijas tiesu prakse vecāku īstenotas bērnu pārrobežu nolaupīšanas lietās
2 komentāri

1. Ievads Parasti bērna aizvešana no viņa ierastās dzīves vides uz citu valsti atstāj nelabvēlīgu iespaidu uz bērnu, jo viņam tiek atņemta pazīstama vide, pārtraukti kontakti ar draugiem un citiem viņam tuviem cilvēkiem. Šāds solis var izpostīt ne tikai bērna attiecības ar atstāto vecāku, vienaudžiem un citiem viņam mīļiem cilvēkiem, bet arī apdraudēt bērna tiesības uz izglītību un vispārējās drošības un stabilitātes sajūtu. Šo fenomenu pasaulē ...

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
0
0
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
auldis
18. Februāris 2009 / 15:14
0
ATBILDĒT
Sākumā mēs nesapratām ka no visa šitā var taisīt biznesu.Kad mums pieleca ka tur var nopelnīt,situācija strauji izmainījās,2008 gadā tiesas vinnē ārzemju bagātie tētuki.Tas taču ir bizness,tētuki mums par to i baznīcas paremontē,i tāpat honorāros labi samaksā,tas nekas ka bērni tiek izmantoti un viņu psihe sabojāta uz visu mūžu.Otrkārt,pedofīli arī ir cilvēki,par viņiem arī ir jādomā.
Agris Skudra
10. Februāris 2009 / 10:27
0
ATBILDĒT
Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija ir Latvijas Centrālā iestāde Hāgas 1980.gada Konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem, kā arī Padomes Regulas Nr.2201/2003 (Briseles IIbis Regula) ietvaros.



Ievērojot to, ka autores rakstā apskatītas lietas no 2006. un 2007.gada, kā arī minēta kopējā statistika par Latvijas tiesās izskatītajām lietām saskaņā ar Konvenciju un Regulu un to rezultātiem, informēju, ka 2008.gadā tiesu prakse ir mainījusies - 2008.gadā no visām lietām, kur Latvija tiesai bija jālemj par bērna atgriešanu viņa pastāvīgās dzīvesvietas valstī, nevienā gadījumā tiesa nav noraidījusi bērna atgriešanos.



Ministrija 2008.gadā uzsāka koordinēt 17 lietas, kurās viens no bērna vecākiem, bez otra vecāka, vai personas, kurai ir aizgādības tiesības pār bērnu, piekrišanas un ziņas prettiesiski pārvietoja bērnu no Latvijas uz kādu citu valsti, vai aizturēja šajā valstī (10 ar Īriju, 3 ar Vāciju, 2 ar Apvienoto Karalisti, 1 ar Zviedriju un 1 ar Poliju).





No šīm 17 lietām – 6 gadījumos lietas izbeigtas, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja atsaukumu, 4 gadījumos ārvalsts tiesas lēmušas par bērna atgriešanu Latviju, 1 gadījumā ārvalsts tiesa atteikusies dot rīkojumu par bērnu atgriešanos, 6 gadījumos lietas izskatīšana ārvalstī vēl turpinās.





Tāpat 2008.gadā tika uzsākts koordinēt 8 lietas, kurās viens no bērna vecākiem, bez otra vecāka vai personas, kurai ir aizgādības tiesības pār bērnu, piekrišanas un ziņas prettiesiski pārvietoja bērnu kādas citas valsts uz Latviju, vai aizturēja Latvijā (3 ar Apvienoto Karalisti, 1 ar Igauniju, 1 ar Vāciju, 1 ar Zviedriju, 1 ar Austriju un 1 ar Austrāliju).





No šim 8 lietām – 4 gadījumos Latvijas tiesas lēmušas par bērna atgriešanu uz ārvalsti, 2 gadījumos lieta izbeigta, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja atsaukumu, 2 gadījumos 2008.gadā lietas izskatīšana Latvijas tiesās vēl turpinājās.

(2009.gada janvārī abās šajās lietās otrās instnaces tiesa blakus sūdzības noraidīja un atstāja spēkā pirmās instances lēmumu - atgriezt bērnu viņa pastāvīgās dzīvesvietas valstī, tādējādi var teikt, ka no 2008.gadā uzsāktajām lietām 6 gadījumos Latvijas tiesas lēmušas par bērna atgriešanos viņa pastāvīgās dzīvesietas valstī).







Agris Skudra

Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija

Bērnu un ģimenes politikas departaments

Starptautiskās sadarbības nodaļas vadītājs

Tālrunis: 6 7356504

Fakss: 6 7356464

E-pasts: Agris.Skudra@bm.gov.lv

visi numura raksti
Mārtiņš Dambergs, Valdis Liepiņš
Intervija
Vēlēšanu sistēmas evolūcija,
nevis revolūcija
Latvijas parlamentārismam jau kopš tā aizsākumiem vienmēr aktuāls ir bijis jautājums par parlamenta darba kvalitātes uzlabošanu un vēlētāju iespējām kontrolēt savu priekšstāvju darbu. Dažos pēdējos gados šīs diskusijas ...
2 komentāri
Diāna Hamkova
Skaidrojumi. Viedokļi
"Būt vai nebūt" goda un cieņas krimināltiesiskai aizsardzībai
9 komentāri
Dana Rone
Skaidrojumi. Viedokļi
Jurista profesijas reforma
Rakstā skarts jautājums par jurista profesijas reformu dažādās valstīs, vienlaikus aplūkojot jurista profesijas stāvokli Latvijā.
5 komentāri
Sintija Stipre
Tiesību prakse
Latvijas karogs un tā zaimošana
Rakstā analizēti tiesu spriedumi, kuros skarta jēdzienu “Latvijas valsts karogs” un “Latvijas valsts karoga zaimošana” intepretācija.
4 komentāri
Tiesību prakse
Pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļu
piemērošana administratīvajā procesā tiesā
AUTORU KATALOGS