ŽURNĀLS Tiesību prakse

Jēdziena "Latvijas valsts karogs" interpretācija

Komentārs par Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 21.11.2007. spriedumu lietā Nr. K 04-407-06/18

Lietas būtiskie faktiskie apstākļi

[1] Rīgas domes Kultūras departaments, pamatojoties uz Rīgas domes 27.09.2005. lēmumu Nr. 437 "Par Latvijas Republikas svētku, atceres un atzīmējamo dienu pasākumu noformējuma funkcijas veikšanu Rīgā" par godu Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienai, Rīgā, 11. novembra krastmalā, no 16.04.2007. līdz 27.04.2007. pie apgaismojuma stabiem izvietoja Latvijas valsts karoga lentes (vimpeļus).

[2] 2007. gada 16. maijā ap pulksten 5:50 divi spāņu un divi portugāļu jaunieši Rīgā, 11. novembra krastmalā, veica noziedzīgu nodarījumu, darbojoties personu grupā. Proti, viņi uzkāpa trīs apgaismes stabos, norāva stiprinājumus no sešiem Latvijas valsts karogiem, nometa karogus zemē un vēl diviem Latvijas valsts karogiem norāva apakšējos stiprinājumus, kā rezultātā tie kļuva svētku noformējumam nederīgi. Pēc tam apsūdzētie ar sešiem nozagtajiem Latvijas valsts karogiem devās Vanšu tilta virzienā, kur tika aizturēti.

[3] Apsūdzētajiem izvirzītas apsūdzības pēc Krimināllikuma 93. panta par Latvijas valsts karoga zaimošanu un pēc Krimināllikuma 175. panta otrās daļas par zādzību, ja tā izdarīta personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

[4] Tiesvedības procesā tika aktualizēts jautājums par jēdziena "Latvijas valsts simbols" interpretāciju. Apsūdzēto pārstāvji uzskatīja, ka audums (vimpelis) Latvijas valsts karoga krāsās nav atzīstams par valsts simbolu, jo likuma "Par Latvijas valsts karogu" 1.