Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Tiesību prakse

10. Februāris 2009 /Nr.6 (549)

Latvijas karogs un tā zaimošana
4 komentāri
Mg.iur.
Sintija Stipre
Biznesa augstskolas "Turība" Juridiskās fakultātes doktorante,
Ārlietu ministrijas Valsts protokola 2. sekretāre

Rakstā analizēti tiesu spriedumi, kuros skarta jēdzienu “Latvijas valsts karogs” un “Latvijas valsts karoga zaimošana” intepretācija.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
1
0
komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Es
26. Februāris 2009 / 12:36
0
ATBILDĒT
Krimināllikuma 93. pants noteic, ka personu soda "par Latvijas valsts ģerboņa vai Latvijas valsts karoga noraušanu, saplēšanu, salaušanu, iznīcināšanu vai par citādu šo valsts simbolu zaimošanu".



Lai notiesātu pēc šī panta pieteik konstatēt vienu no likumā minētā zaimošanas veida - , saplēšanu, salaušanu, iznīcināšanu - vai citu veidu. Visās lietās bija noraušana, līdz ar to nav jākostatē vēlmi vērtsies pret valsts varu. Karogam, atšķirībā no citām lietām, ir aizsargājams statuss un atseviškš pants par ko ir bargāks sods.
Autore
12. Februāris 2009 / 15:52
0
ATBILDĒT
Paldies Juristei par jautājumu! Sistēmiskā metode šajā gadījumā tika lietota, lai noskaidrotu valsts karoga simbolisko nozīmi attiecībā pret valsts ģerboni un himnu, kā rezultātā izdarīju secinājumu, ka karogs ir tautas jeb nacionālās piederības simbols, bet ģerbonis - valsts varas simbols. Jēdziens "necieņa" sistēmiskās interpretācijas ietvaros netika analizēts.

Jāatzīst, ka jēdzieni "necieņa" vai "zaimošana" valsts simbolu kontekstā ir maz analizēti. Piemēram, ja pesrona uz valsts karoga uzzīmētu svastiku, to klasificētu kā valsts karoga zaimošanu. Bet kā būtu klasificējama darbība, ja persona uz Latvijas valsts karoga glīti uzrakstītu frāzi "Dievs, svētī Latviju!"? Vai šāda darbība būtu sodāma? Labprāt uzklausītu citu juristu viedokli.
juriste
12. Februāris 2009 / 12:23
0
ATBILDĒT
Rakstā sniegtā informācija ir interesanta, taču komentārs varēja būt izvērstāks un ar nopietnāku pamatojumu. Katrā ziņā no doktoranta it īpaši to gribētos sagaidīt. Man, piemēram, kā cilvēkam, kas nav pastiprināti interesējies par šiem jautājumiem, nebija saprotams, kāpēc autore izdara secinājumu, ka necieņa pret karogu var izpausties tikai kā pasīva darbība vai bezdarbība. Ja jau tiek piesaukta sistēmiskā metode, tad, skatoties kaut vai to pašu APK, redzams, ka, piemēram, necieņa pret tiesu var izpausties arī aktīvās darbībās. Varbūt autore var paskaidrot sīkāk šo savu domu?
Jānis
11. Februāris 2009 / 17:06
0
ATBILDĒT
Ļoti labs komentārs. Vēlams turpināt iesākto!
visi numura raksti
Mārtiņš Dambergs, Valdis Liepiņš
Intervija
Vēlēšanu sistēmas evolūcija,
nevis revolūcija
Latvijas parlamentārismam jau kopš tā aizsākumiem vienmēr aktuāls ir bijis jautājums par parlamenta darba kvalitātes uzlabošanu un vēlētāju iespējām kontrolēt savu priekšstāvju darbu. Dažos pēdējos gados šīs diskusijas ...
2 komentāri
Diāna Hamkova
Skaidrojumi. Viedokļi
"Būt vai nebūt" goda un cieņas krimināltiesiskai aizsardzībai
9 komentāri
Inga Papāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvijas tiesu prakse vecāku īstenotas bērnu pārrobežu nolaupīšanas lietās
2 komentāri
Dana Rone
Skaidrojumi. Viedokļi
Jurista profesijas reforma
Rakstā skarts jautājums par jurista profesijas reformu dažādās valstīs, vienlaikus aplūkojot jurista profesijas stāvokli Latvijā.
5 komentāri
Tiesību prakse
Pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļu
piemērošana administratīvajā procesā tiesā
AUTORU KATALOGS