ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

24. Februāris 2009 /Nr.8 (551)

Detālplānojumu spēkā esamības kontinuitātes aspekti
Mg. iur.
Ginta Sniedzīte
LU Juridiskās fakultātes doktorante,
juriste zvērinātu advokātu birojā "Eversheds Bitāns" 

Nobeigums. Sākums "JV" Nr. 7, 17.02.2009.

Tomēr iespējamo secinājumu par Saraksta konstitutīvo raksturu no tiesību normu sistēmas viedokļa atspēko divi argumenti.

Pirmkārt, MK noteikumu Nr. 883 25.35. punkts ir pēdējais šī regulētā jautājuma punkts un tajā vienīgajā no visiem ir īpaša norāde, ka saraksta papildinājumi nav grozījumi teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos. Tātad šis 25.35. punkts būtiski atšķiras no visiem pārējiem 25. punkta apakšpunktiem.

Otrkārt, arī MK noteikumu projekts "Tiesību aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (kas uzskatāms par ilglaicīgi nostiprinājušās likumdošanas tehnikas normatīvu atspoguļojumu, kura noteikumi tiek atzīti tiesību teorijā arī, ja tie vēl nav ieguvuši normatīvi saistošu spēku MK noteikumu formā) īpašos gadījumos pieļauj normatīvajā aktā iekļaut deklaratīvas normas, ja to neiekļaušana nonāk acīmredzamā pretrunā ar lietderības prasībām. No vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma "lietotāja" viedokļa ir pamatota informatīva spēkā esošo detālplānojumu saraksta iekļaušana Apbūves noteikumos, tādējādi tieši informatīvs Saraksta raksturs konkrētajā gadījumā varētu būt attaisnojams.

Visbeidzot, šaubas par Saraksta konstatējošo raksturu izslēdz MK noteikumu Nr. 883 25.35. punkta normas otrais teikums, kas papildina pirmo, konkretizējot, ka šāda saraksta papildinājumi nav grozījumi teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos. Ja Saraksta papildinājumi nav Apbūves noteikumu grozījumi, tātad pēc būtības šim sarakstam nav un nevar būt normatīva, vispārsaistoša daba. Tā kā normatīvo aktu var grozīt vienīgi ar tāda paša vai augstāka juridiska spēka normatīvu aktu (nevis vienkāršu iestādes lēmumu), tad, vadoties no pretējā – ja grozīšana tiek īstenota ar vienkāršu lēmumu, tad grozāmais akts (šajā gadījumā – Saraksts) nav normatīvs akts vai tiesību norma.20 Savukārt, lai Sarakstam varētu pieļaut jebkādu ietekmi uz tajā iekļauto vai neiekļauto detālplānojumu kā pašvaldības saistošo noteikumu juridisko spēku un tādējādi arī spēkā esamību, tam būtu jābūt normatīvā akta vai tiesību normas dabai.

Apkopojot minēto, ir pamats secinājumam, ka MK noteikumu Nr. 883 25.35. punktā minētais spēkā esošo detālplānojumu saraksts ir konstatējošs, tam ir vienīgi informatīva funkcija un nav ietekmes uz detālplānojumu spēkā esamību.

2) Detālplānojumu spēkā esamības izvērtējums

Lai noskaidrotu, vai sarakstā neiekļautie detālplānojumi ir spēkā, attiecībā uz šiem detālplānojumiem kopsakarā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu jāizvērtē, vai neīstenojas kāds no diviem iespējamiem normatīvā akta spēka zaudēšanas gadījumiem, kuri, kā tika noskaidrots, iespējami var ietekmēt detālplānojuma spēku. Proti, jānoskaidro, pirmkārt, vai vietējās pašvaldības teritorijas plānojums un tajā iekļautais Saraksts varētu tikt uzskatīts par tādu, kas atceļ tajā neiekļautos detālplānojumus, un, otrkārt, vai vietējās pašvaldības teritorijas plānojums varētu tikt uzskatīts par jaunu normatīvo aktu vai regulējumu, kas aptver tos pašus jautājumus, ko detālplānojums, un tādēļ stājas agrākā regulējuma vietā.

Atcelšana expressis verbis

Kā tika secināts, teritorijas apbūves un izmantošanas noteikumos ietvertais Saraksts neietekmē un nevar ietekmēt pirms vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma spēkā stāšanās pieņemtos detālplānojumus, kuru pamatā bijis agrākais vietējās pašvaldības teritorijas plānojums. Tā kā spēkā esošo detālplānojumu saraksts būtībā ir informatīvs un tā grozījumi nav vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumi, tad Sarakstu viennozīmīgi nevar uzskatīt par veidu, kā detālplānojumi saglabā vai zaudē savu spēku. Proti, normatīvā akta spēka zaudēšanas gadījums, kad to expressis verbis atceļ, šajā situācijā neīstenojas. Ja kāds detālplānojums nav iekļauts vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma Sarakstā, tas pats par sevi nenozīmē, ka šis detālplānojums nav spēkā vai ir mazāk nozīmīgs nekā detālplānojums, kas ir ietverts šajā Sarakstā. Pat pieļaujot, ka, izstrādājot jaunus teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, tiktu veikta visaptveroša spēkā esošo detālplānojumu izvērtēšana un Sarakstā ietverti tikai tie, kuri pilnībā atbilst jaunajam vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam un tā apbūves noteikumiem, arī šādā gadījumā Sarakstā neiekļautie detālplānojumi kā normatīvie akti savu juridisko spēku nezaudētu.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Valentija Liholaja
Skaidrojumi. Viedokļi
Rekviēms godam
19 komentāri
Linda Damane
Skaidrojumi. Viedokļi
Notariāta institūta aizsākums
Ir apritējuši piecpadsmit gadi, kopš Latvijas notariāts darbojas atbilstoši kontinentālās Eiropas tiesību sistēmai piederīgās latīņu tipa notariāta sistēmas principiem. Šajā periodā noticis salīdzinoši straujš progress ...
Jānis Pleps
Notikums
Top Satversmes komentāri
2 komentāri
Līna Kovalevska
Domu mantojums
Pacienta autonomijas princips un tā izpausmes
Šis raksts ir veltīts pacienta autonomijas jeb personas pašnoteikšanās principam. Tas, attīstoties no individuālisma idejām filozofijā, strauju evolūciju piedzīvoja 20. gadsimta otrās puses medicīnas ētikas diskusijās ...
Tiesību prakse
Par laulāto likumiskajām mantiskajām attiecībām
Mantas iegūšanas fakts laulības kopdzīves laikā pats par sevi nedod pamatu uzskatīt šo mantu par kopīgu mantu, uz kuru attiecināmi Civillikuma 89. panta otrās daļas noteikumi, ka viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS