Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Tiesību prakse

28. Aprīlis 2009 /Nr.17 (560)

Personas tiesību un interešu ievērojams apdraudējums
Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta lēmums
Lietā SKK–351
2008. gada 1. septembrī
3 komentāri

Satversmē garantēto tiesību aizskārums katrā ziņā atzīstams par personas tiesību un interešu ievērojamu apdraudējumu likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 23. panta izpratnē.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
0
0
komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Sergejs
1. Oktobris 2014 / 17:26
0
ATBILDĒT
Ko nozīmē "ja šīs darbības apstrīd valsts, pašvaldība vai kāda cita fiziska vai juridiska persona", kā to vajag apstrīdēt? Vai tas ir iesnieguma iesniegšana? Vai to var apstrīdēt mutiski?
jānis
28. Aprīlis 2009 / 09:31
0
ATBILDĒT
Vai tad ALD pieturas pie pretējas prakses? Šķiet visas lietas pēc APK 176. ir beigušās ar to, ka inkriminētā patvarība nav konstatēta.
Jautājums
28. Aprīlis 2009 / 08:57
0
ATBILDĒT
Patvarība, patvaļa izpaužas kādas darbības izdarīšanā, apejot normatīvajā aktā noteikto kārtību, ja šīs darbības apstrīd valsts, pašvaldība vai kāda cita fiziska vai juridiska persona (Juridisko terminu vārdnīca. Rīga: Nordik, 1998, 193.lpp.). Nodarījumu pret pārvaldes kārtību subjekti ir fiziskas personas, kas vairumā gadījumu nav amatpersonas; šos nodarījumus parasti izdara personas, kurām valsts pārvaldes institūcijās nav dienesta pienākumu un kuras šo institūciju darbību apdraud no ārienes (Krastiņš U., Liholaja V., Niedre A. Krimināltiesības. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 1999, 294.lpp.). Tādējādi secināms, ka likumā paredzētā kārtība ir saistīta ar valsts pārvaldes iestāžu un amatpersonu darbībām (piemēram, tiesu izpildītāju vai policijas darbinieku likumā paredzētā darbība) un šīs kārtības apiešana ir patvarība. Persona, rīkojoties privāto tiesību jomā, kaut arī pārkāpjot kādas citas personas subjektīvās tiesības, nevar veikt patvarību LAPK 176.panta izpratnē. Situācijā, kad persona atrodas dzīvoklī vairākus gadus un lietā pastāv strīds par īres tiesisko attiecību pastāvēšanu, nav pamata runāt par patvarību. Šāds strīds risināms saskaņā ar Civillikuma noteikumiem Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. (Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 27.oktobra spriedums Nr. SKA- 303).

Persona, rīkojoties privāto tiesību jomā, kaut arī pārkāpjot kādas citas personas subjektīvās tiesības, nevar veikt patvarību Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 176. panta izpratnē. Proti, strīds par īpašuma valdījuma vai lietojuma tiesībām ir risināms Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. (Senāta Administratīvā departamenta 2008.gada 8.septembra spriedums Nr.SKA-375/2008; www.tiesas.lv).

KL 279.pants (patvarība) atšķiras tikai ar to, ka bez personas darbībām, kas veido patvarības objektīvo pusi, papildus pazīme ir būtisks kaitējums. Arī KL 279.pants, tāpat kā APK 176.pants atrodas nodaļā par nodarījumiem pret pārvaldības kārtību. Cik ilgi Krimināllietu un Administratīvais departaments šajā jautājumā pieturēsies pie pretējas prakses?

visi numura raksti
Dina Gailīte, Jānis Pleps, Žans Pols Kosta
Intervija
Mūsu lēmumi balstās uz tiesiskiem, nevis politiskiem apsvērumiem  
"Jurista Vārds" jau ziņoja, ka aprīļa vidū Latvijā viesojās ietekmīgās Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) augstākā amatpersona – priekšsēdētājs Žans Pols Kosta, kopā ar viņu tiesas delegācijas sastāvā bija arī ECT ...
Artis Stucka
Skaidrojumi. Viedokļi
Kāds varētu būt krīzes novēršanas tiesiskais regulējums
Līdzīgi kā citas pasaules valstis, arī Latviju ir skārusi finanšu un ekonomiskā krīze. Uzņēmējdarbības aktivitātes kritums, kas mazinājis nodokļu ieņēmumus valsts budžetā un vienlaikus palielinājis izdevumus sociālajām ...
Ramona Tiltiņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Par aizliegumu akciju sabiedrībai finansēt savu akciju iegādi
Galvenais Komerclikuma 241. pantā ietvertā finansēšanas aizlieguma mērķis ir aizsargāt akciju sabiedrības kreditorus un mazākumakcionārus, taču reorganizācijas un pamatkapitāla samazināšanas gadījumā tos aizsargā citas Komerclikuma ...
Aigars Šturms
Skaidrojumi. Viedokļi
Kapitālsabiedrības valdes locekļa nodarbināšana
"Jurista Vārda" 2009. gada 10. marta numurā lasītājiem tika sniegta iespēja iepazīties ar Vitas Libertes viedokli par tiesiskajām attiecībām starp kapitālsabiedrību un valdes locekli. Piekrītot daļai no autores argumentiem, tomēr nav ...
18 komentāri
Jānis Pleps
Notikums
Satversmes grozījumi juristu domās  
AUTORU KATALOGS