ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

5. Maijs 2009 /Nr.18 (561)

Noziedzīga nodarījuma subjekts un vainīgums krimināltiesībās
Dr.habil.iur
Uldis Krastiņš
LU Juridiskas fakultātes
Krimināltiesisko zinātņu katedras profesors 

Raksts veltīts noziedzīga nodarījuma subjekta un subjektīvās puses (vainīguma) jēdzienu savstarpējās saiknes krimināltiesību teorētiskajām problēmām.

Latvijas krimināltiesībās strikti tiek nodalīts noziedzīga nodarījuma subjektīvo pazīmju kopums, kas raksturo nodarījuma subjektu un viņa subjektīvo attieksmi pret nodarījumu, no noziedzīga nodarījuma objektīvajām pazīmēm (objekta un objektīvās puses). Tajā pašā laikā krimināltiesību teorija nodala noziedzīga nodarījuma subjektu raksturojošās pazīmes no subjektīvās puses pazīmēm.

Ja juridiskajā literatūrā salīdzinām noziedzīga nodarījuma subjekta un subjektīvās puses jēdzienus pēc tām pazīmēm, kas iekļautas šajos jēdzienos, rodas jautājums, vai šajos jēdzienos iekļautās pazīmes pamatoti attiecinātas uz noziedzīga nodarījuma subjektu vai raksturo nodarījuma subjektīvo pusi.

Latvijas krimināltiesību mācību literatūrā, analizējot konkrētu noziedzīgu nodarījumu sastāvus, noziedzīga nodarījuma subjekts tiek formulēts kā fiziska un pieskaitāma persona, kura līdz nodarījuma izdarīšanas dienai sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu. Nedaudz izvērstāks nodarījuma subjekta jēdziens sniegts jaunajā mācību grāmatā "Krimināltiesības. Vispārīgā daļa": noziedzīga nodarījuma subjekts ir prettiesisko darbību izdarījusī fiziska un pieskaitāma persona, kura uz nodarījuma izdarīšanas dienu ir sasniegusi Krimināllikumā paredzētu vecumu, un līdz ar to viņu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu ir pamats saukt pie kriminālatbildības.1

Pēc būtības šajos formulējumos nav minētas nekādas atšķirīgas pazīmes, kas raksturo noziedzīga nodarījuma subjektu. Tādas pazīmes ir:

1) tā ir fiziska persona;

2) pieskaitāma persona;

3) tā ir sasniegusi vecumu, no kura iestājas kriminālatbildība;

4) persona ir izdarījusi Krimināllikumā (KL) paredzētu noziedzīgu nodarījumu, kas gan pirmajā gadījumā īpaši nav ticis uzsvērts, taču no satura izriet.

Salīdzinājumam minēšu dažus ārvalstu juridiskajā literatūrā dotus nodarījuma subjekta jēdziena formulējumus, parādot tajos iekļautās pazīmes.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Edgars Briedis
Skaidrojumi. Viedokļi
Par prasības nodrošinājuma atcelšanu
Raksta autors ar profesionālu gandarījumu ir konstatējis, ka nav vienīgais Latvijas juristu saimei piederīgais, kuram šķiet, ka attiecībā uz prasības nodrošinājuma piemērošanu nacionālajā tiesu praksē ir pārāk daudz neskaidrību, ...
2 komentāri
Inese Cinīte
Skaidrojumi. Viedokļi
Prasības nodrošinājums šķīrējtiesas procesā: absurds vai nepieciešamība
Rakstā tiek izvērtēta prasības nodrošinājuma institūta ieviešanas nepieciešamība šķīrējtiesas procesa laikā, lai prasītājam labvēlīga šķīrējtiesas nolēmuma gadījumā būtu iespējams gūt savu prasījumu apmierinājumu, kā ...
Pēters Jervelaids
Domu mantojums
Starptautisko tiesību pasniegšana Tērbatas universitātē
XIX gadsimta pirmajā pusē Tērbatas universitātē starptautiskās tiesības pasniedza nespeciālisti šajā tiesību nozarē, lai arī viņiem bija publikācijas par pasniedzamā priekšmeta tēmām. Savukārt gadsimta otrajā pusē šī ...
Anna Prozumenta
Skaidrojumi. Viedokļi
Noziedzīga nodarījuma raksturs un radītais kaitējums
Visi apstākļi, kas jāņem vērā, nosakot sodu, ir ietverti Krimināllikuma 46. pantā, un tie ir izsmeļoši, taču nebūt ne šauri interpretējami. Tie ir vai nu jau paredzēti citos Krimināllikuma pantos, vai arī ir vērtēšanas ziņā, ...
Dina Gailīte
Notikums
Arī krīzē valsts nedrīkst liegt juridisko atbalstu
Pateicoties Juridiskās palīdzības administrācijas organizatoriskajiem pūliņiem un Eiropas Komisijas Kriminālās justīcijas programmas finansiālajam atbalstam, pagājušajā nedēļā, 29. aprīlī, Rīgā notika starptautiska ...
AUTORU KATALOGS