ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

9. Jūnijs 2009 /Nr.23 (566)

Komercreģistra iestādes kompetence
Likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 14. panta komentāri

Likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 14. pants ir centrālā tiesību norma komercreģistra vešanas administratīvajā procesā, jo tajā ietvertās formas regulē lēmuma pieņemšanas procedūru par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā un iesniegto dokumentu reģistrēšanu (pievienošanu reģistrācijas lietai). Var teikt, ka administratīvais akts par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā un/vai dokumentu reģistrāciju, kurā kā piemērojamās tiesību normas nav norādīts likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 14. pants, ir uzskatāms par prettiesisku.

Kontekstā ar likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" ceturtās nodaļas nosaukumu "Komercreģistra vešana" komentējamā panta nosaukumā izteikts pantā ietverto normu regulēšanas priekšmets – Uzņēmumu reģistram (turpmāk tekstā – UR) iesniegto ar komercreģistra vešanu saistīto dokumentu izskatīšanas procedūra. "Izskatot iesniegtos dokumentus, Uzņēmumu reģistra valsts notārs pārbauda, vai:

1) ievērota reģistrācijas piekritība;

2) iesniegti visi likumos paredzētie dokumenti, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu komercreģistrā;

3) dokumentiem, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu komercreģistrā (izņemot gada pārskatus), ir juridisks spēks un vai citas formas prasības atbilst normatīvajiem aktiem, kā arī vai ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem;

4) Uzņēmumu reģistrā nav reģistrēts cits tiesisks šķērslis."

Komentējamā panta pirmajā daļā noteikti kritēriji, pēc kuriem UR valsts notāra pienākums ir izvērtēt iesniegtos dokumentus. UR valsts notārs (turpmāk tekstā – valsts notārs) ir ierēdnis, kuram ir pienākums izskatīt UR reģistros iesniegtos dokumentus un atkarībā no iesniegto dokumentu apjoma un satura izdot atbilstoša satura administratīvo aktu. Nosaukums "valsts notārs" vēsturiski ir saglabājies no laikiem, kad uzņēmumu reģistrācija 1990. gadā uzticēta valsts notāriem. Šī vēsturiskā amata nosaukuma dēļ valsts notārus nereti kļūdaini jauc ar zvērinātiem notāriem.

 

Reģistrācijas piekritība

Reģistrācijas piekritība pēc attiecīgās UR reģionālās nodaļas noteikta likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 13. pantā, kura pirmajā daļā noteikts, ka komersantus un filiāles komercreģistrā ieraksta pēc to atrašanās vietas piekritīgajā UR nodaļā. Izņēmums noteikts panta trešajā daļā attiecībā uz komersanta filiālēm – komercreģistrā ierakstīta komersanta filiāli komercreģistrā var ierakstīt gan pēc komersanta adreses, gan arī pēc filiāles adreses piekritīgajā reģionālajā nodaļā. Saskaņā ar tā paša panta ceturto daļu visus pēc dibināšanas veiktos grozījumus komercreģistrā ieraksta tajā UR nodaļā, kurā sākotnēji veikta reģistrācija. No tā izriet, ka komersantam, mainot juridisko adresi uz citai nodaļai piekritīgu teritoriju, ar komercreģistra vešanu saistītie dokumenti jāsniedz tajā nodaļā, kurā komersanta sākotnēji piereģistrēts. Šāda sistēma rada problēmas komersantiem, kuri maina juridiskās adreses, tādēļ būtu ieteicams ieviest principu, kad komersantam dokumenti jāsniedz tajā UR nodaļā, kurai piekritīgajā teritorijā atrodas juridiskā adrese. Šādas sistēmas "lieta seko adresei" tūlītējas ieviešanas praktiskās problēmas ir attiecīgā komersanta reģistrācijas lietas transportēšana no vienas nodaļas uz otru juridiskās adreses maiņas gadījumā, jo pagaidām, neskatoties uz pamazām uzsākto virzību glabāt komersanta reģistrācijas lietas elektroniskā formātā (no 2007. gada sākuma visi komersanta reģistrācijas lietai pievienotie dokumenti tiek skenēti elektroniskajā datubāzē), lielākā daļa reģistrācijas lietu joprojām ir papīra formātā.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jānis Pleps, Ineta Ziemele
Intervija
Starptautiskās tiesības ir valsts interesēs
Šā gada pirmā puse Latvijā lielā mērā aizritējusi diskusijās par cilvēktiesībām. Ekonomiskā krīze un valsts budžeta tēriņu ierobežošana bijusi par pamatu tik bieži dzirdētajām atsaucēm uz valsts pienākumu nodrošināt personu ...
20 komentāri
Jānis Neimanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesībpolitiska kļūda ceļu satiksmes regulējumā
Saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 29. jūnija noteikumiem Nr. 571 "Ceļu satiksmes noteikumi" uz Latvijas ceļiem ir atļauts pārvietoties ar transportlīdzekļiem, kuru faktiskā masa nepārsniedz 40 tonnas (izņemot ar speciālām ...
Ilze Pumpuriņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai likumdevējs var atļauties būt nekonsekvents
Vieni no idejiski būtiskākajiem likumiem, kas nošķir "padomju laikus" no "4. maija Latvijas", ir likumi, kas attiecas uz īpašuma tiesību reformu. Jau nākamajā gadā pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas tika pieņemti likumi ...
Normunds Vilnītis
Nedēļas jurists
Normunds Vilnītis
Jūlija Aleksejeva, Baiba Lielkalne
Notikums
Atskats uz konferenci par komercdarījumu tiesisko regulējumu
Turpinot aizvadītajā gadā sākto tradīciju organizēt konferences par komerctiesību aktualitātēm, Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti šā gada 29. maijā Latvijas Universitātes Lielajā aulā ...
AUTORU KATALOGS