ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

30. Jūnijs 2009 /Nr.26 (569)

Kritēriji morālā kaitējuma atlīdzības apmēra noteikšanai

Civillikums ļauj aizsargāt personas brīvību un drošību no jebkādiem materiālo interešu un nemateriālo tiesību pārkāpumiem. Viens no ceļiem, kā atjaunot savas pārkāptās tiesības un labklājību, ir prasīt no vainīgā atlīdzību par nodarīto morālo kaitējumu.

Latvijā morālā kaitējuma atlīdzības apmēri ir ievērojami zemāki nekā citās Eiropas un pasaules valstīs. Iespējams, tas izskaidrojams ar mūsu valsts attieksmi pret cilvēka veselību un dzīvību, bet, iespējams, vienkārši citviet kompensācijas ir pārāk augstas un neadekvātas.

Tāpat Latvijā joprojām nav vienotas tiesu prakses par morālā kaitējuma atlīdzības jeb kompensācijas apmēra noteikšanas metodiku, kas nereti rada atšķirīgus tiesas spriedumus līdzīgās lietās. Juridiskajā literatūrā bieži tiek atzīmēts, ka likumdevējs nenosaka kritērijus, pēc kuriem vadoties ir nosakāma morālā kaitējuma atlīdzība naudas izteiksmē. Šādi kritēriji nav arī izstrādāti civiltiesību teorijā, un jautājums atstāts tiesu kompetencē.

Latvijas pieredze

Latvijā morālā kaitējuma atlīdzības apmēru aprēķina atšķirīgi, par pamatu ņemot dažādus kritērijus. Civillikuma 1635. panta otrā daļa nosaka, ka katrā reizē ir jāizvērtē morālā kaitējuma smagums un sekas. Savukārt viena no tiesu praksē piedāvātajām pieejām pieprasa konstatēt četrus svarīgākos elementus: vainas pakāpi, fizisko un morālo ciešanu pakāpi, pušu mantisko stāvokli, samērīguma un taisnīguma principu ievērošanu.1 Metodes autors norāda, ka kompensācija par pārdzīvotajām ciešanām var tikt noteikta naudas izteiksmē tikai kā savdabīga soda nauda, kura jāmaksā kaitējuma nodarītājam par labu cietušajam un kura paredzēta, lai izlīdzinātu negatīvo ietekmi uz cietušā psihi un likvidētu likumpārkāpuma radītās ciešanas.2

Fizisko un morālo ciešanu atlīdzības principi ne vienmēr būs vienādi. Tā kā fiziskās ciešanas parasti izraisa fiziskais kaitējums, kas tiek nodarīts materiālajā sfērā, šādas ciešanas, protams, ir objektīvi vieglāk novērtēt. Tāpēc šādu ciešanu apmierināšanu var pielīdzināt atlīdzībai par kaitējumu.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās
2009. gada 1. jūlijā spēkā stāsies līdz šim apjomīgākie grozījumi Kriminālprocesa likumā (turpmāk KPL). Ievērojot šo notikumu, rakstu kopā vispārīgi tiks apskatīti visi grozījumi, kas veikti KPL kopš tā pieņemšanas, kā ...
Dina Gailīte
Notikums
Pieredzējuši, zinīgi, nesavtīgi un godīgi  
Mazliet vairāk nekā pusgads pagājis kopš 2008. gada novembra, kad saistībā ar Latvijas Republikas dibināšanas 90. gadadienu tika iedibinātas un pasniegtas Tieslietu sistēmas Goda zīmes. Pirmajā reizē apbalvojumus saņēma 49 ...
Andrejs Judins
Skaidrojumi. Viedokļi
Turpinot diskusiju par valsts karoga zaimošanu
2009. gada 10. februārī “Jurista Vārdā” tika publicēts Sintijas Stipres raksts “Latvijas karogs un tā zaimošana”. Raksta autore pievērsa uzmanību problēmām saistībā ar Krimināllikuma 93. panta izpratni, analizēja valsts ...
1 komentāri
Kristīne Kalvāne-Radziņa
Nedēļas jurists
Kristīne Kalvāne-Radziņa
27 komentāri
Iveta Kažoka
Domu mantojums
Kādēļ mūsdienu juristam ir svarīgi lasīt Jesaju Berlinu
Jūnija sākumā Rīgā notika Jesajas Berlina simtgadei veltīta konference. Vēl neilgi pirms konferences daudzi nezināja, kādēļ tā notiek par godu tieši J. Berlinam. Šodien tas vairs nevienam nav jāstāsta. Rīga var lepoties ar to, ...
25 komentāri
AUTORU KATALOGS