ŽURNĀLS Diskusija

4. Augusts 2009 /Nr.31 (574)

Par personvārdiem kapitālsabiedrību firmās
28 komentāri
Bac.iur.
Andris Rimša
LU Juridiskās fakultātes maģistrants,
Patērētāju aizsardzības biedrības dibinātājs 
Bac.iur.
Māris Onževs
LU Juridiskās fakultātes maģistrants,
Patērētāju aizsardzības biedrības dibinātājs 

Šī gada 14. jūlija "Jurista Vārda" numurā tika publicētas Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra p. i. (turpmāk – UR) atziņas, kas ietvertas lēmumos Nr. 1-5/85 un Nr. 1-5/1111 (turpmāk – Lēmumi vai katrs atsevišķi – Lēmums), ar kuriem tika atteikts ierakstīt komercreģistrā kapitālsabiedrības ar firmām "Valdis Zatlers", "Vineta Muižniece" un "Alnis Zaķis". Patērētāju aizsardzības biedrībai (turpmāk – Biedrība) nelabvēlīgajos UR Lēmumos paustās atziņas ir izraisījušas diskusijas juristu vidū par kapitālsabiedrības firmā iekļaujamo vārdu saturu un par personas vārda un uzvārda tiesisko aizsardzību kopumā.2 Raksta autori uzskata, ka UR, pieņemot minētos Lēmumus, ir kļūdaini iztulkojis tiesību normas, interpretējot tās neatbilstoši tiesību normu piemērošanas metodoloģijai, tai skaitā ignorējot Komerclikuma tiesību normu iztulkošanas robežas, un līdz ar to ir veicis nepamatotu tiesību tālākveidošanu. Šajā rakstā tiks analizēta Lēmumos ietvertā argumentācija, kā arī sniegts izklāsts autoru viedoklim, ka saskaņā ar pašreizējām tiesībām UR nebija tiesīgs atteikt ierakstīt komercreģistrā kapitālsabiedrības ar norādītajiem personvārdiem to firmās, pamatojoties uz Komerclikuma 29. un 30. pantu.

Personvārdu lietošana kapitālsabiedrību firmās

UR Lēmumos ietvertā argumentācija ir balstīta uz pieņēmumu, ka likumdevējs ar Komerclikuma 30. pantu3 ir vēlējies aizsargāt konkrētus personas datus (personvārdus – autoru paskaidrojums) no izmantošanas jebkura komersanta firmā, kura var aizskart personas subjektīvās tiesības un maldināt trešās personas par saistību ar konkrētu komersantu. Saskaņā ar UR viedokli apstāklis, ka Komerclikuma 30. panta tvērums vārdiski attiecas tikai uz individuālajiem komersantiem un personālsabiedrībām, "nenozīmē, ka likumdevējs vēlējies nostādīt neaizsargātākā stāvoklī tās personas, kuru vārdus izmanto kapitālsabiedrības, iepretim tām personām, kuru vārdus izmanto citu veidu komersanti".4 Ņemot vērā iepriekš minēto, UR ir teleoloģiski izsecinājis, ka, izņemot Komerclikuma 30. panta ceturtajā daļā noteikto izņēmumu,5 "sabiedrības firmā var būt tikai tādas personas vārds un uzvārds, kas ir attiecīgās sabiedrības dibinātājs."6

Kā izriet no tiesību doktrīnas,7 kā arī Administratīvā procesa likuma 17.

0
komentāri (28)
28 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jBciTtOWfc
9. Augusts 2012 / 09:17
0
ATBILDĒT
\"I recieved a bill of a31230 from Vodafone. Do they not have a duty of care to notfiy you when there is unusual spending on the account and you have gone over your free minutes.\" From: Ofcom to investigate unexpectedly high mobile bills
jBciTtOWfc
9. Augusts 2012 / 09:16
0
ATBILDĒT
\"I recieved a bill of a31230 from Vodafone. Do they not have a duty of care to notfiy you when there is unusual spending on the account and you have gone over your free minutes.\" From: Ofcom to investigate unexpectedly high mobile bills
Čaiņiks
10. Augusts 2009 / 18:54
0
ATBILDĒT
Interesanti vērot, kā daļa raksta kritizētāju aprobežojas ar vispārējām frāzēm un nolaižas līdz argumentiem ad hominem "labākajās" portāla DELFI komentētāju tradīcijās. Un tie saucoties juristi...



Manuprāt autori ļoti trāpīgi kritizē visai pašķidro UR amatpersonu argumentāciju, sevišķi attiecībā uz vienkārši kliedzoši neloģisko Komerclikuma 30.panta interpretāciju. Un viņi nav vienīgie, kurus šāda argumentācija nepārliecina (sk. šajā nr. publicēto otru rakstu par to pašu tēmu).

edgars
10. Augusts 2009 / 16:50
0
ATBILDĒT
Piekrītu, ka Jurista Vārdam pamatīgāk jāizvērtē iesniegtie raksti. Vai tad nu galīgi vairs nav ko publicēt, ja jāizplata šādi juridiski murgi.Šis nu ir piemērs tam, kāpēc sabiedrība domā, ka normu interpretācija ir nosodāma.
pelēcis
10. Augusts 2009 / 12:28
0
ATBILDĒT
Puikām šis ir veids kā izsist sev vietiņu zem saules. Pieļauju, ka veicot šo visu ambrāžu zināma motivācija bija pievērst uzmanību nepilnībām civiltiesību un komerctiesību normās par personvārdu lietošanu, taču vispār tas ļoti atgādina viena (salīdzinoši nesen JV publicēta) skandaloza jurista PR metodes. :) Kaut gan šo puiku metodes ir daudzkārt nekaunīgākas.

PR ir laba lieta, taču kaut kā tieši šie jaunie skandalozie censoņi parasti aplaužas un nekas prātīgs no tiem nesanāk - iespējams tieši tāpēc, ka sev nogriež daudzus ceļus pieredzējušāku kolēģu priekšā.

arī jurists
8. Augusts 2009 / 21:40
0
ATBILDĒT
Ieteiktu jaunajiem censoņiem visupirms iemācīties kārtīgi lasīt un tikai tad sacerēt dzejoļus.

Raksta sākumā primitīva pieeja interpretācijai, saeimas deputāti, runājot par vēsturisko interpretāciju, pat ļaunākos murgos nevarēja iedomāties, ka šādām lietām būtu jāpievērš uzmanība.

Jurista vārdam pirms šādu rakstu publicēšanas vajadzētu no maģistratūru nebeigušajiem vismaz pievienot iesniegtajai publikācijai atsauksmi no mācībspēkiem.
collin
8. Augusts 2009 / 15:28
0
ATBILDĒT
"interesants jautājums, kāpēc tieši regulējums par personvārdiem nav pārņemts no MK noteikumiem?"



Pieļauju, ka tāpēc, ka komerctiesību jomas speciālisti, kas nodarbojās ar HGB lokalizāciju, absolūti nebija nodarbināti ar valsts valodas problēmām, un tas arī ir normāli, ja reiz valstī jau pastāv Valsts valodas likums.



Manuprāt, Valsts valodas likums un uz tā pamata izdotie MK noteikumi nebūt nav izslēgti ar KCL ietvertajiem ierobežojumiem. Valsts valodas regulējums attiecas uz jebkuru nozari, neskatoties uz to, ka atsevišķos nozaru likumos nav pārrakstītas Valsts valodas likuma (MK noteikumu) normas.



Cits jautājums, ka personvārda lietošanas ierobežojumi pēc būtības diez vai ir valsts valodas regulējuma sastāvdaļa. Tā ir nozīmīga privātuma sastāvdaļa, kas dīvainā kārtā "pieķerta klāt" personvārdu valodiskajam aspektam Valsts valodas likuma (MK noteikumu) ietvaros.

m.o.
8. Augusts 2009 / 12:42
0
ATBILDĒT
neredzu juridisku pamatojumu, kāpēc UR, reģistrējot kapitālsabiedrības, būtu jāanalizē MK noteikumu \"Noteikumi par vietu nosaukumu, iestāžu, sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nosaukumu un pasākumu nosaukumu veidošanu un lietošanu\" 12.punkts.

Attiecīgā MK noteikumu norma līdz ar KCL pieņemšanu ir kļuvusi par \"mirušo normu\"- tā vairs nav piemērojama, un tikai fakts, ka tā nav izslēgta, nenozīmē, ka tā obligāti ir saistoša.

No tiesību teorijas skatupunkta jautājumā par personvārdu ietveršanu kapitālsabiedrību firmās pastāv normu kolīzija starp KCL 29.pantu un MK noteikumu 12.punktu, jo KCL ir šaurāks ierobežojumu regulējums, salīdzinot ar MK noteikumiem. Sekojoši KCL ir hierarhiski augstāka norma un ar šīs normas pieņemšanu likumdevējs ir arī sašaurinājis aizliegumu skaitu, nosakot, ka likumdevējs neuzskata, ka arī turpmāk būtu jāaizliedz personvārdu ietveršana firmās, ja netiek iesniegta attiecīgās personas rakstiska piekrišana.

Starp citu - interesants jautājums, kāpēc tieši regulējums par personvārdiem nav pārņemts no MK noteikumiem?

Čaiņiks
6. Augusts 2009 / 23:22
0
ATBILDĒT
Atvainojos par drukas kļūdām iepriekšējā ierakstā.
Čaiņiks
6. Augusts 2009 / 23:21
0
ATBILDĒT
Ņemot vērā, ka trešo personu vārda izmantošana uzskatāma par prettiesisku tikai ja nav personas rakstveida piekrišanas un normatīvajos aktos nav kapitālsabiedrības dibinātājiem pienākums sniegt minēto piekrišanu jūsu citētās normas piemērošana ir visai apšaubāma.



Drīkstat minētu konkrētu piemēru \"koncepcijas par reģistrējošo iestāžu tehnisko dabu\" apgāzšanai ZG praksei, lai var labāk saprast jūsu domu.



Un starp citu - kuras tieši APL normas par informācijas iegūšanu un procesa dalībnieku uzklausīšanu jūs vēlētos piemērot?
Rix Goa
6. Augusts 2009 / 21:36
0
ATBILDĒT
Jūsu piesauktais UR likuma 14.pants (\"...arī vai ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem... \") kopā ar APL noteiktajām iestādes tiesībām interpretēt likumu ir pietiekami, lai justos spējīga atteikt reģistrāciju. Ja juristi-entuziasti vēlas, lai apstrīd UR lēmumu -tiesa tad arī konstatēs , kas un kā. Iestādei vienkārši ir jāuzņemas iniciatīva un šī koncepcija par reģistrējošo iestāžu tehnisko dabu ir pietiekami apgāzta jau ZG praksē.
Čaiņiks
6. Augusts 2009 / 19:33
0
ATBILDĒT
Rodas iespaids, ka Jūs nepārzināt UR kompetenci regulējošās speciālās normas - konkrēti likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 14.pantu.
Rix Goa
6. Augusts 2009 / 16:54
0
ATBILDĒT
Ur-s var izmantot APL normas par informācijas iegūšanu un procesa dalībnieku uzklausīšanu, lai noskaidrotu vai eksistē personvārdu nesošās personas atļauja. Ja atļaujas nav, atteikties reģistrēt.
Čaiņiks
6. Augusts 2009 / 11:34
0
ATBILDĒT
Rix Goa



Dokumenta pastāvēšana un pienākums attiecīgo dokumentu iesniegt UR nav gluži viens un tas pats. Administratīvā akta pamatojumam ar vispārīgām frāzēm nepietiks, tādēļ būtu labi minēt tiesību normu, kura uzliek kapitālsabiedrības dibinātājiem šādu pienākumu.



vienkārši cilvēkam



Es savukārt šaubos vai jūs vēlētos no iestādes puses rīcību, kura balstītos uz amatpersonu "revolucionāri tiesisko apziņu", kura atšķirtos no jūsējās un neatbilstu pastāvošajam tiesiskajam regulējumam. Šajā gadījumā protams nekāds īpašais kaitējums netiek nodarīts, bet amatpersonu patvaļa pati par sevi ir bīstama tendence.
vienkārši cilvēks
6. Augusts 2009 / 10:55
0
ATBILDĒT
vai nu pamatojoties uz MK Noteikumiem (kuri nav pretrunā ar KCL, tāpēc, lai arī pieņemti pirms tā spēkā stāšanās, spēku ar to nezaudē), vai nu pamatojoties uz labiem tikumiem, bet es noteikti negribētu, ka kāda SIA darbojās zem mana vārda (un Tu gribētu?). Un nav nozīmes, vai tas būtu Zatlers vai Vaira, vai SIA "Kalvis Torgāns", kas nodarbojas ar PVN karuseļiem, svarīgs ir cilvēks aiz likuma.

Citējot Jēringu - likumi radīti cilvēkiem, nevis cilvēki likumiem:)
Lasītājs
5. Augusts 2009 / 18:22
0
ATBILDĒT
Pirmā apakšvirsraksta pēdējā rindkopa un otrā kopsavilkuma punkta interpretācija ir sofisma rezultāts, balstīts uz nepareizu slēdzienu tīro no formālās loģikas viedokļa. Tāda klaigāšana, jo gribētos dziļāku izpēti par šo jautājumu - gan jau autori maģistra darbā par šo tēmu varēs izvērsties labāk. ;)
Rix Goa
5. Augusts 2009 / 14:00
0
ATBILDĒT
UR-am ir jāievēro ne tikai Komerclikums, bet arī citi spēkā esošie normatīvie akti, tāpēc konkrēto personvārdu nesošās personas piekrišana būtu pieprasāma. Turklāt UR-a argumentācija kopskatā ar prominentu juristu viedokļiem nav zemē metama. Šī nejēdzība (citādi to nevaru nosaukt) ar V.Z., V.M. personvārdu iekļaušanu firmās atgādina kādreizējo O.G. rosību ar weblapu adresēm. Vai nu tie ir popularitātes meklējumi, vai kāda izdevīga piedāvājuma gaidas.
Čaiņiks
5. Augusts 2009 / 11:51
0
ATBILDĒT
Man gan nav īsti skaidrs vai jūsu piesaukto (pirms Komerclikuma pieņemšanas izdoto) MK noteikumu 12.punkts būtu piemērojams attiecībā uz komersantiem. Es gan 100% neņemos apgalvot, ka nav, bet tomēr rodas zināmas šaubas.



Jebkurā gadījumā - UR amatpersonas par šādas normas eksistenci acīmredzami nav zinājušas, citādi savos lēmumos noteikti būtu to piesaukušas, tā vietā lai smērētu papīru ar šādiem acīmredzami aiz matiem pievilktiem argumentiem. Un šādu vāji argumentētu lēmumu publicēšana tiešām liecina par attiecīgo amatpersonu zemo juridisko kvalifikāciju.



Arī pieņemot,ka minētie MK noteikumi ir piemērojami attiecībā uz kapitālsabiedrību firmām, rodas jautājums - vai spēkā esošais tiesiskais regulējums dod UR tiesisku pamatu pieprasīt iesniegt šādu rakstveida piekrišanu. Komerclikuma 149.pantā it kā ir visai izsmeļoši uzskaitīti kapitālsabiedrības reģistrācijas pieteikumam pievienojamie dokumenti.
Lasītājs2
5. Augusts 2009 / 11:04
0
ATBILDĒT
Vai Jūsu lietotajam "autori izvēlējušies netradicionālu" ir kāds zemteksts?!
Lasītājs
5. Augusts 2009 / 11:01
0
ATBILDĒT
Vai autori ir lasījuši Valsts valodas likumu?

UR varbūt nepareizi argumentēja, bet rezultātu sasniedza pareizu. Ir tādi "Noteikumi par vietu nosaukumu, iestāžu, sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nosaukumu un pasākumu nosaukumu veidošanu un lietošanu" - izdoti uz Valsts valodas likuma pamata.

12. punkts: Citu institūciju nosaukumus vai personvārdus (vārdu kopā ar uzvārdu) uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nosaukumos drīkst izmantot tikai ar šo institūciju vai personu rakstisku atļauju. Ja vairākām personām ir vienāds personvārds, tā izmantošanai pietiek ar vienas šādas personas atļauju.



Veltīgas pūles, ja grib pierādīt KCL normas...
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 8
visi numura raksti
Inese Nikuļceva
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā "Demirs un Baikara pret Turciju"
Latvija ir Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas1 (turpmāk – Konvencija) dalībvalsts. Lai izprastu cilvēka pamattiesību attīstības tendences, ir svarīgi sekot Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai un analizēt ...
Jānis Bogdasarovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas privātās sabiedrības tiesiskā regulējuma nepieciešamība
2008. gada 25. jūnijā Eiropas Komisija ir publicējusi regulas projektu COM (2008) 396/3, kurš paredz Eiropas privātās sabiedrības tiesiskā regulējuma izveidi un ieviešanu. Eiropas Komisija uzsver nepieciešamību jaunas Eiropas ...
Jautrīte Briede
Nedēļas jurists
Jautrīte Briede
31 komentāri
Anna Prozumenta
Skaidrojumi. Viedokļi
Vainīgā personības izvērtēšana, nosakot sodu
Personas vaina noziedzīgajā nodarījumā ir konstatējama, pamatā balstoties uz Satversmes 92. panta, Krimināllikuma 8. panta, Kriminālprocesa likuma 19. panta (nevainīguma prezumpcija) un Kriminālprocesa likuma 520. panta noteikumiem. ...
Kristaps Kretainis
Diskusija
Personvārdu lietošana kapitālsabiedrības nosaukumā
Šā gada 14. jūlija "Jurista Vārdā" tika publicētas Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas un ekspertu komentāri par personvārdu izmantošanu kapitālsabiedrības nosaukumā. Minētajā publikācijā paustais pamudināja autoru ...
AUTORU KATALOGS
aābcčdeēfgģhijkķlļmnņoprsštuūvzž
MOBILĀ VERSIJA  /  PILNĀ VERSIJA
© Oficiālais izdevējs Latvijas Vēstnesis