ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

18. Augusts 2009 /Nr.33 (576)

Kriminālatbildība par transportlīdzekļu vadīšanu reibumā
Dr. iur.
Andrejs Judins
Latvijas Policijas akadēmijas asociētais profesors, sabiedriskās politikas centra "Providus" pētnieks 

Rakstā tiks turpināta to problēmu analīze, kas saistītas ar Krimināllikuma (turpmāk – KL) 262. pantā paredzēto atbildību par transportlīdzekļu vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē (turpmāk tekstā – reibuma stāvoklī). Analīze ir veltīta noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas jautājumiem un KL 262. panta piemērošanas problēmām tiesu praksē.

Nobeigums. Sākums "JV" Nr. 30, 28.07.2009.

 

Personai nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību

Persona saucama pie atbildības saskaņā ar KL 262. panta otro daļu, ja viņai nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību. Lai novērstu domstarpības un atšķirīgu jēdziena "bez tiesībām" interpretāciju, likumdevējs KL 262. panta otrajā daļā norādījis, ka pie atbildības saucama persona, kura nav ieguvusi transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktajā kārtībā (1) vai kurai likumā noteiktā kārtībā tiesības vadīt transportlīdzekli tika atņemtas (2).

Kvalificējot izdarīto saskaņā ar KL 262. panta otro daļu, nozīmes nav tam, vai tiesības vadīt transportlīdzekli atņemtas sakarā ar to, ka persona iepriekš izdarījusi noziedzīgu nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu, ka apsūdzētā persona nav ieguvusi tiesības medicīniskās pret­indikācijas dēļ vai ka viņai pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros piemērots ietekmēšanas līdzeklis – transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums.

Nodarījuma kvalifikāciju neietekmē arī tas, vai persona vadījusi savu vai svešu transportlīdzekli, vai viņa pilnvarota vadīt konkrētu transportlīdzekli, vai to izdarījusi patvaļīgi, tai skaitā iegūstot transportlīdzekli noziedzīgā ceļā.

Jāievēro, ka KL 262. panta otrajā daļā ir paredzēta atbildība par transportlīdzekļa vadīšanu nevis bez vadītāja apliecības, bet bez tiesībām. Praksē ir gadījumi, kad šos jēdzienus nepamatoti jauc.

Vadītāja apliecība ir dokuments, kas apliecina, ka konkrētajai personai ir tiesības vadīt noteikta veida transportlīdzekļus. Fakts, ka transportlīdzekļa vadītājs nevar uzrādīt vadītāja apliecību, ne vienmēr nozīmē, ka viņš vada transportlīdzekli bez tiesībām. Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav līdzi vadītāja apliecības, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 pantā ir paredzēta administratīvā atbildība. Ja personai ir tiesības vadīt konkrētā veida transportlīdzekļus, bet līdzi nav vadītāja apliecības, nodarījumu nevar kvalificēt saskaņā ar KL 262. panta otro daļu. Un otrādi – apliecības uzrādīšana ne vienmēr nozīmē, ka personai ir tiesības vadīt transportlīdzekli. Ja persona, vadot transportlīdzekli reibuma stāvoklī, uzrāda viltotu vai nederīgu apliecību, viņa var tikt sodīta atbilstoši KL 262. panta otrajai daļai.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 23. pantu tiesības vadīt transportlīdzekļus nav universālas.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Gunārs Kūtris
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesiskās paļāvības un sociāli atbildīgas valsts principi
Ar šo nelielo rakstu1 vēlētos vērst uzmanību uz divām konstitucionālām vērtībām, kurām, kā to apliecina Satversmes tiesas prakse, ir vislielākā nozīme valsts sociāli ekonomiskās politikas noteikšanā un īstenošanā: 1) ...
4 komentāri
Edgars Pastars, Anita Kovaļevska, Ineta Ziemele, Gatis Litvins
Diskusija
Sociālās tiesības zem ekonomiskās krīzes spiediena  
Valsts nodrošinātās sociālo tiesību garantijas gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi ir atkarīgas no valsts ekonomiskā stāvokļa. Latvijas Republikas Satversme paredz tikai minimālo sociālā nodrošinājuma slieksni. Līdz ar to ...
12 komentāri
Jānis Neimanis
Nedēļas jurists
Jānis Neimanis
2 komentāri
Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās
Vēstules
Zemesgrāmatu tiesnešu atklātā vēstule
36 komentāri
AUTORU KATALOGS