Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs,
intervijā Jānim Plepam un Gatim Litvinam
Šajā vasarā par ierastu kļuva ziņa, ka Satversmes tiesa slīkst iedzīvotāju konstitucionālajās sūdzībās, kurās tiek lūgts pārvērtēt vairāku grozījumu normatīvajos aktos atbilstību Satversmei. Līdztekus tam ar zināmu regularitāti plašsaziņas līdzekļos notiek Satversmes tiesas priekšsēdētāja diskusija ar politiķiem, kur, no vienas puses, tiek atgādināts, ka Satversme arī šodien turpina noteikt politikas ietvarus, savukārt, no otras puses, tiesa tiek aicināta nenovest valsts budžetu līdz bankrotam.
Kopumā konstitucionālo tiesību jautājumi ekonomiskās krīzes apstākļos nav zaudējuši savu aktualitāti, bet tieši pretēji – tie nonākuši plašas sabiedrības apspriešanā. Tiesiskā paļāvība, Satversmes tiesa, sociālā solidaritāte un citi jēdzieni jau vairākus mēnešus ir aktuālu diskusiju atslēgas vārdi.
Šobrīd ir daudz jautājumu. Skaidru atbilžu mazāk, vairāk ir versijas un varbūtības. Lai lasītājam piedāvātu atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par Satversmes darbību ekonomiskās krīzes apstākļos, kā arī par dažiem citiem valststiesību jautājumiem (pilsonisko līdzdalību, nacionālu valsti), "Jurista Vārds" uz plašāku sarunu aicināja autoritatīvo Latvijas valststiesību ekspertu – Eiropas Kopienu tiesas tiesnesi un Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāju profesoru Dr.iur.h.c. Ass.iur. Dipl.-Pol. Egilu Levitu.
Ekonomiskā krīze vēl nenozīmē valsts krīzi
No politiķu puses izskan ierosinājums, ka vajadzētu ieviest izņēmuma stāvokli, lai pārvarētu ekonomisko krīzi, tādējādi apturot daļu Satversmē nostiprināto pamattiesību darbību. Vai izņēmuma stāvoklis kā konstrukcija ir piemērota, lai risinātu šīs ekonomiskās problēmas, un vai Satversme ko tādu pieļauj?
Ekonomiskā krīze vēl nenozīmē valsts krīzi. Ekonomiskā krīze nozīmē strauju ekonomikas līmeņa pazemināšanos. Šodien Latvijas ekonomikas līmenis ir noslīdējis atpakaļ apmēram uz 2004. vai 2005. gada līmeni, tātad pēdējos gados sasniegtais ir gājis zudumā. Taču demokrātiska un tiesiska valsts var funkcionēt gan pie augstāka, gan pie zemāka ekonomikas attīstības līmeņa. Demokrātiska un tiesiska valsts nav luksuss, ko var atļauties tikai ekonomiski attīstītas valstis, tieši otrādi, demokrātija un tiesiskums ir būtiski ilgtspējīgas plaukstošas ekonomikas priekšnoteikumi.
Katrā ziņā ekonomiskas problēmas nevar risināt ar izņēmuma stāvokli. Izņēmuma stāvoklis ir īpašs tiesību statuss situācijās, kad valsts ir apdraudēta ārēja ienaidnieka darbības vai iekšēju nemieru rezultātā (Likuma par izņēmuma stāvokli 2. pants). Lai šāda veida apdraudējumu pārvarētu, ir iespējams uz zināmu laiku ierobežot atsevišķas privātpersonu tiesības un uzlikt tām papildu pienākumus.
Kādas cilvēktiesības šī priekšlikuma paudēji tad gribētu ierobežot – tiesības uz vārda brīvību, tiesības uz izglītību vai sociālās tiesības? Acīmredzot ir domātas sociālās tiesības.
Sociālās tiesības saskaņā ar Satversmi nozīmē, ka adekvāta, ar likumu noteikta daļa no valsts kopprodukta ir jānovirza sociālajām vajadzībām, tās nodrošina indivīdam vienlīdzīgas tiesības uz sociālajiem maksājumiem un pakalpojumiem, kas noteikti ar likumu. Tomēr sociālās tiesības principā negarantē kādu noteiktu sociālo un maksājumu līmeni. Tas var būt gan augstāks, gan zemāks atkarībā no ekonomikas jaudas un likumdevēja priekšstatiem par sociālo taisnīgumu.
| Satversmes cilvēktiesību nodaļa jau paredz elastīgu, uz solidaritātes principa balstītu esošā kopprodukta sadales un pārdales mehānismu. Izņēmuma stāvoklis šeit nav nepieciešams. Tas arī nav ekonomisks instruments, kas varētu atkal iedarbināt ekonomikas motoru, jo ne jau cilvēku tiesības ir šīs krīzes cēlonis. |
Lai arī likumdevējam sociālo tiesību regulēšanā ir liela rīcības brīvība, tomēr valststiesības nosaka zināmu absolūtu minimumu, kas valstij jānodrošina jebkurā gadījumā – tas ir izdzīvošanas absolūtais minimums. Tas izriet no tiesībām uz dzīvību, kas atšķirībā no sociālajām tiesībām ir absolūtas tiesības. Tas nozīmē, ka valstij jebkurā gadījumā ir jānodrošina cilvēku izdzīvošana, kas ietver arī neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes