ŽURNĀLS

17. Jūnijs 1999 /Nr.23 (130)

Par civiltiesiska līguma noslēgšanu

Par civiltiesiska līguma noslēgšanu

Nobeigums.

Sākums — "LV"

3.06.1999., Nr.181

Erlens Kalniņš, zvērināta advokāta palīgs, LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras asistents, — "Latvijas Vēstnesim"

IV. Speciālie gadījumi

1. Publisks atlīdzības izsolījums ir nenoteiktam personu lokam izteikts vienpusējs apsolījums izmaksāt zināmu atlīdzību par kādas darbības izdarīšanu (sk. CL 1540.p.), piemēram, atradēja algas izsolījums par kādas nozaudētas lietas atrašanu un atdošanu īpašniekam (sk. CL 948.p.) vai zināmas atlīdzības apsolījums par ziņu sniegšanu notikuša noziedzīga nodarījuma apstākļu noskaidrošanai.

Publisks atlīdzības izsolījums kļūst saistošs izsolītājam vienīgi tad, ja kāda persona to ar savu rīcību faktiski pieņem, tas ir, ķeras pie izsolījumā noteiktās darbības izpildes. Turpretī izsolījuma vienkārša (piemēram, mutiska) pieņemšana neatņem izsolītājam tiesību atsaukt savu izsolījumu, jo tas ir vērsts nevis attiecībā uz vienkāršu izsolījuma pieņēmēju, bet gan uz izsolījumā noteiktās darbības reālu izpildītāju (sk. C.Erdmann, op. cit. , 126.lpp.). Izsolītājs apsola izmaksāt atlīdzību nevis ar nolūku, lai kāda cita persona, pieņemot šo apsolījumu, uzņemtos saistību izpildīt attiecīgo darbību, bet gan ar nolūku, lai viņam (resp., izsolītājam) rastos pienākums izmaksāt izsolīto atlīdzību vienīgi tajā gadījumā, ja šī darbība tiek atbilstošā kārtā izpildīta. Izsolītājam ir svarīgs pats darbības izpildīšanas notikums, nevis kādas citas personas apņemšanās nākotnē izpildīt šo darbību, bet saistības neizpildes gadījumā — atlīdzināt izsolītājam cēlušos zaudējumus (sk. D.<erjdcrbq, op. cit. , 1232.lpp.).

Tas nozīmē, ka publisks atlīdzības izsolījums (atšķirībā no priekšlikuma) ir vienpusējs tiesisks darījums, kurā ietvertais apsolījums ir atliekoši nosacīts, respektīvi, izsolījumā noteiktās darbības pilnīgs un atbilstošs izpildījums ir "nākošs un nezināms vai vismaz par tādu domājams notikums" (sk. CL 1549.p.), kuram iestājoties, rodas arī izsolītāja saistība izmaksāt atlīdzību. Izsolījumā noteiktās darbības izdarītāja rīcībspēja (resp., darījumspēja) nav nepieciešams priekšnoteikums viņa prasījumam pret izsolītāju par atlīdzības izmaksu, turklāt izsolītāja saistība izmaksāt atlīdzību rodas arī tad, ja darbības izdarītājam attiecīgais atlīdzības izsolījums nemaz nav bijis zināms. Ja izsolījumā noteikto darbību izpildījušas vairākas personas, atlīdzība pienākas tai, kura minēto darbību izpildījusi pirmā (sk. D.<erjdcrbq, op.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Valsts prezidents: - Apžēlošanas padomes sēdē - apžēlojot notiesātos
Par Latvijas juristu pārstāvi Eiropas Padomes komisijas plenārsēdē Venēcijā
Par Latvijas Juristu biedrības kolēģijas sēdi
Mēs esam par visu lietu sakārtotību valstī
AUTORU KATALOGS