ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

3. Novembris 2009 /Nr.44 (587)

"Parex" bankas klauzula: Saeima pārejas tiesību pinekļos
Dr.iur.cand.
Baiba Rudevska
LU Juridiskās fakultātes doktorante 

2009. gada 22. oktobrī Saeima steidzamības kārtībā otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (turpmāk – likums).2 Kredītiestāžu likums tika papildināts ar 59.6 pantu, kam ir trīs daļas. Divas pirmās daļas regulē divas atšķirīgas hipotēzes ar būtībā vienādām tiesiskām sekām. Pirmā daļa attiecas uz bankām, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem saņem komercdarbības atbalstu, bet otrā – uz bankām, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir noteikusi noguldījumu ierobežojumus. Abos gadījumos, kamēr pastāv attiecīgais tiesiskais režīms (tātad no komercdarbības atbalsta piešķiršanas dienas līdz tā sniegšanas beigām un no ierobežojumu noteikšanas dienas līdz to atcelšanas dienai), bankai ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības, tostarp arī atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus un citu atlīdzību.

Lai noregulētu šo normu piemērošanu laikā, Saeima iekļāva likumā 6. pantu, saskaņā ar kuru Kredītiestāžu likuma pārejas noteikumi papildināmi ar 36. punktu šādā redakcijā: "Šā likuma 59.6 panta pirmās un otrās daļas noteikumi par aizliegumiem nav piemērojami bankai, kurai pirms šīs tiesību normas spēkā stāšanās atbilstoši normatīvajiem aktiem par komercdarbības atbalstu ir sniegts komercdarbības atbalsts vai kurai ir noteikti noguldījumu ierobežojumi."

Plašsaziņas līdzekļi uz šīs pārejas normas pieņemšanu reaģēja skeptiski, norādot uz tās saistību ar vienu konkrētu Latvijas banku, proti, Parex banku,3 šajā gadījumā steidzamības kārtībā (tātad – bez speciālistu atzinumu saņemšanas, bez ilgām un nopietnām diskusijām u. tml.) pieņemtais likums faktiski izrādījās par labu tieši minētajai kredīt­iestādei. Līdz ar to šo normu nosacīti varētu nosaukt par "Parex bankas klauzulu". Taču autores mērķis nav analizēt šo pārejas tiesību normu no politiskā, tautsaimnieciskā vai sociālā viedokļa: šis uzdevums jāatstāj žurnālistu, politiķu, politologu un ekonomistu ziņā. Tāpat autores nodomos neietilpst jaunā likuma iztirzāšana no specifiskās banku tiesību nozares skatu punkta.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Diskusija
Vai Saeimai ir jālemj par katru tiesneša karjeras soli  
"Jurista Vārds" jau ziņoja par 22. oktobrī notikušo Saeimas balsojumu, ar kuru jaunā – Augstākās tiesas tiesneša – amatā pretēji Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas un Saeimas Juridiskās ...
9 komentāri
Pēters Jervelaids
Domu mantojums
Baltijas civiltiesību "tēvs" Frīdrihs Georgs fon Bunge  
Pateicoties Baltijas guberņu vietējo likumu kopojumam, kas stājās spēkā 1865. gadā, Frīdrihs Georgs fon Bunge kļuva par vienu no pazīstamākajiem Eiropas valstu likumdošanas sistematizētājiem. Baltijas guberņu vietējo likumu kopojums ...
1 komentāri
Ilze Kramiņa
Nedēļas jurists
Ilze Kramiņa
6 komentāri
Ernests Saulītis
Skaidrojumi. Viedokļi
Publisko personu rīcībspējas un tiesībspējas civilprocesuālie aspekti
1 komentāri
Valentija Liholaja
Notikums
Krimināltiesību teorija un prakse zinātnieka skatījumā
Pasākumā, kuru vadīja Juridiskās fakultātes dekāna p.i. Dr.iur. Anita Rodiņa, profesoru sveica gan kolēģi – LU mācībspēki – Dr.iur. Valentija Liholaja, Dr.iur. Ārija Meikališa, Dr.iur. Kristīne Strada-Rozenberga, Dr.iur. ...
AUTORU KATALOGS