ŽURNĀLS Diskusija

If we put Accueil (home in French) no icon, not against if we put home then the icon aparpes!Saddened some disturbance, I had not thought that a word in the gossip was enough for having no home icon.

Super jazzed about getting that kn-wwhoo.

"Pilnīgi piekrītu Levita domai par "smagu" eksāmenu, kandidātam uzsākot tiesneša darbu. Zinu no pieredzes, ka jaunie tiesneši bieži nav pietiekoši sagatavoti un vispār kā cilvēki nav īsti piemēroti tiesneša darbam. "



Problēma šajā gadījumā nav eksāmena smagumā, bet gan, kā pati norādāt, tiesnešu sagatavošanā. Spānijā jaunais tiesnesis pēc tam, kad ir izpildījas izglītības u.c. prasības, nokārtojis eksāmenu, izturējis milzīgu konkursu un ir apstiprināts par tiesnesi, vēl divus gadus mācās speciālā tiesnešu skolā.

Protams, Latvija šādu sistēmu nevar pārņem analoģiski, tomēr pienācīga jauno tiesnešu apmācība iztrūkst.

Tiesa gan, šādā modelī senatori būtu vienlīdzīgāki par citiem, jo viņu spriedumi nav atceļami...

>>Noteikti jāatmet aizspriedums, ka atcelto

>>spriedumu skaits kaut ko izsaka par tiesneša

>>darba kvalitāti.

===========



Var jau būt, ka taisnība. Taču nav jau runa par spriedumu skaitu, bet par proporciju. Protams, ka normālos apstākļos atcelti spriedumi nav nekas ārkārtējs. Tomēr ko darīt ar uz mūžu ieceltu tiesnesi, kura spriedumi, teiksim, 90% gadījumu (da kaut vai 50%, kas arī jau ir nenormāls rādītājs) tiek atcelti? Iespēja, protams, hipotētiska, taču varbūtību nevar izslēgt. Piemēram, iepriekš bija normāls tiesnesis, taču kaut kas ar galvu notiek. Dzīvē visādi gadās.



Nez vai ko tādu pieļautu, teiksim, attiecībā uz ārstu, kuram lielākā daļa pacientu mirst, lai gan kaite nav nāvējoša. Manuprāt tomēr nedrīkst par zemu novērtēt tiesneša ietekmi uz cilvēku likteņiem, un uz šā pamata mistisku neatkarības principu stādīt augstāk par sabiedrības interesēm.



Varbūt ir iespējami citi risinājumi?

Lai nepieļautu/ novērstu aizdomas par Tieslietu padomi kā korporatīvu tiesnešu interešu aizstāvi, tajā noteikti ir jāiesaista ne-tiesneši. Tā ir daudzās ES dalībvalstīs, jo tas tiek uzskatīts kā viens no galvenajiem tās darbības principiem.



Tieslietu padome pati neveic tiesnešu darba novērtēšanu. Tā tikai apstiprina novērtēšanas kārtību, principus un izveido speciālu komisiju, kura tad arī veic šo uzdevumu. Te gan jāsaka, ka daudzās valstīs Tieslietu padome ir kā apstrīdēšanas iestāde speciālās komisijas atzinumiem.

Interesanta diskusija. Visizsvērtākās laikam ir tiesnešu Egila Levita un Jāņa Neimaņa domas. Pilnīgi piekrītu Levita domai par "smagu" eksāmenu, kandidātam uzsākot tiesneša darbu. Zinu no pieredzes, ka jaunie tiesneši bieži nav pietiekoši sagatavoti un vispār kā cilvēki nav īsti piemēroti tiesneša darbam. Tad pēc tam ir grūti visiem. Noteikti jāatmet aizspriedums, ka atcelto spriedumu skaits kaut ko izsaka par tiesneša darba kvalitāti. Neimanis to precīzi pamato, arī Levits, Krūmiņa norāda uz šī kritērija nederību tiesneša darba novērtēšanai. Papildus šeit aptaujātajiem ekspertiem gribētu brīdināt likt pārāk lielas cerības uz Tieslietu padomi. Tā varētu izrādīties par korporatīvu interešu aizstāvi un nevis par institūciju, kas bezkaislīgi pieņemtu lēmumus - arī tādus, kas augstāko instanču tiesnešiem varētu būt netīkami (piemēram, par resursu sadali). Neesmu arī droša, ka Tieslietu padome varētu būt tā institūcija, kas objektīvi izvērtētu tiesneša darba kvalitāti.

Labi domātas normas koruptīvā Latvijas vidē var dot pretēju efektu cerētajam. Tas, kas atklājās pēc tā paša Vīganta neapstiprināšanas, arī uz viņa neapstiprināšanu ļauj paskatīties pavisam no citas puses... Tādiem kā Levits to nesaprast, jo viņi šajā vidē nakad nav dzīvojuši un nezina, kā bieži reāli notiek tiesneši un citu amatpersonu virzīšana pa amata kāpnēm Latvijā. Jārada sistēma, lai tiktu virzīti tiešām labākie, nevis tie, kas pirms pāris gadiem bijuši kādam palīgi.... Ja paši bez kontroles no ārpuses izvirzīs un virzīs savējos, Latvijas vidē tas ne pie kā laba nenovedīs.