ŽURNĀLS Vēstules

Stils, kādā A.S. pauž savu viedokli ir tik līdzīgs A.L. domāšanas un argumentēšanas stilam, ka rodas iespaids, ka zem nika A.S. slēpjas pats A.L.:)))

OK. Atvainojos par pēdējiem "uzbraucieniem".



Tas gan nemaina manu viedokli par pašu Lemberga rakstu un tiesnešu apstiprināšanas problēmu, jo pārliecinošus pretargumentus par LIETAS BŪTĪBU, diemžēl neesmu saņēmis. Kaut gan ņemot vērā diskusijas emocionālo toni, laikam tiešām labāk ir to neturpināt un teikt "Let's agree to disagree" :)

Starp citu, šī diskusija manī tikai nostiprināja manu iepriekš ne tik noteikto viedokli, ka tiesnešiem, it īpaši augstākās tiesu instancēs būtu jānonāk jau psihiski nobriedušā vecumā.



Varu padalīties par savu \"evolūciju\":D :



Pirms gadiem 20-25 es šādā situācijā būtu Lambergam iedevis, piedodiet, pa aci.



Pirms gadiem 10-15 es būtu lecis pa gaisu, dibinājis biedrības, izkliegtu nepārbaudītus paziņojumus utt.



Tagad, pirms ko apgalvoju, tomēr cenšos (uzsveru - CENŠOS) izvērtēt visus par un pret. Nav viegli, starp citu. Un tam nav nekāda sakara ar konformismu. Vienkārši ar gadiem atnāca atziņa, ka pasaule nav tikai divās krāsās, un es ļoti priecājos, ka šī atziņa atnāca. Pirms tam arī es, protams, ar prātu zināju, ka tā ir, bet ar zināšanu vien, kā izrādījās, nepietiek, šai atziņai jāintegrējas personībā, un tas, diemžēl notiek tikai ar gadiem. Ceru, ka nav pēdējā atziņa :)



Protams, viens 25 gados sasniedz tādu psihisko briedumu, kādu cits nesasniedz 60 gados. Tieši tādēļ likumos vecuma cenzi tiek piesaistīti \"vidējam\" rādītājam attiecīgajā jomā. Kāpēc, piemēram, prezidents nevar būt jaunāks par 40 gadiem? Domāju, ka šis 40 gadu slieksnis būtu jāpiemēro vismaz Augstākās tiesas tiesnešiem.



Latvieši vispār emocionālā ziņā ir tādā kā pusaudža pubertātes līmenī - lecīgs infantilisms ir standarta reakcija, to arī sociālantropologi atzīst. Starp citu, šī diskusija arī to pierāda, daļēji arī no manas puses (te es piekrītu savam oponentam par tiem dažiem bērnišķīgajiem uzbraucieniem) :D. Varas došana hormonu vētru plosītam pusaudzim komplektā ar absolūtu neatkarību ir riskants solis. Tāpēc es palieku pie viedokļa, ka Augstākajā tiesā tiesnešu minimālais vecums ir jāpalielina. Latvijas nacionālā īpatnība :)

Tā kā diskusija sāk pāriet apvainojumos, atbildēšu tikai uz apvainojumu. Diskusiju pārējā daļā varat uzskatīt par izbeigtu.



>>Lūdzu citātu, kas apstiprina šo apgalvojumu,

>>pretējā gadījumā izrādīsieties ne tikai

>>demagogs bet arī melis.



Lūdzu: Jūsu 11.11.2009 17:52 komentārā Jūs rakstāt:



>>Kāds sakars tiesneša profesionālajai

>>kvalifikācijai ar jūsu piesaukto

>>ideālo \"politisko procesu\"



Īpaši vēršu Jūsu uzmanību uz Jūsu paša lietotajiem vārdiem \"jūsu piesaukto ideālo politisko procesu\".



Tagad skatāmies manu 15:12 komentāru, kur es runāju par šo politisko procesu:



>>tieši POLITISKAIS process ļauj atklāt dažādas

>>mahinācijas, jo visi lūr viens otram uz nagiem

>>(man personiski šis process riebjas, taču es

>>to nenoliedzu kā vienīgo cik necik efektīvo)



Šoreiz īpaši vēršu Jūsu uzmanību uz vārdiem \"man personiski šis process riebjas\" un \"vienīgo cik CIK NECIK efektīvo\"



Tagad salieciet, lūdzu, to visu kopā.



Sanāk, ka Jūs savā 17:52 man piedēvējat to, ko es nekad neesmu teicis, proti, par politiskā procesa IDEĀLO dabu. Tas, ko es teicu, bija PILNĪGI PRETĒJAIS.



Un pirms kādu lamāt par (iespējamo :D) demagogu un meli, vispirms pārbaudiet, lūdzu, vai Jūsu acī nav baļķis iekritis :)

P.S. Ja Vīgants tiešām bijis tik nekompetents, tad nav saprotams, kādēļ



1) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija atzina, ka M. Vīgants ir profesionāli piemērots AT tiesneša amatam?



2) Augstākās tiesas priekšsēdētājs nolēma virzīt M. Vīgantu par AT tiesnesi?



3) Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja Vīganta iecelšanu?



Nav skaidrs no kurienes deputātiem varēja rasties šaubas par Vīganta kandidatūru. Es protams neņemot 100% apgalvot, ka Vīgantam "ceļu pārskrējis" Lembergs, vai kāds cits politiķis, bet šāds neizprotams Saeimas balsojums acīmredzami diskreditē Saeimu.

\"Man neliekas. Vai Jums liekas? Kāpēc?\"



Jā. Tāpēc, ka spekulācijas ap Vīganta straujās karjeras iemesliem ir izdevīgas tiem, kuri vēlas novirzīt diskusiju no Saeimas balsojuma motīviem.



\"Man arī labāk patiktu, ja diskusija būtu. Bet man arī neliekas, ka diskusiju trūkums dotu man tiesības apšaubīt Saeimas suverenitāti. Jums liekas? Kāpēc?\"



Ko jūs saprotat ar jēdzienu \"Saeimas suverenitāte\" un kādā veidā es to apšaubu?



\"Man joprojām nekas neliekas, un es ko tādu nekad neesmu apgalvojis. Tāpat man neliekas, ka varam runāt par nepilnībām. Jums tomēr liekas? Kāpēc?\"



Jūs tikai aizstāvat patreizējo regulējumu ar bērnišķīgiem argumentiem par to, ka Satversmes tēvi neesot bijuši stulbi. No tā man laikam jāsecina, ka viņi ir nekļūdīgi. Un patreizējais regulējums neliekas nepilnīgs tikai man. Galvenais iemesls - neuzskatu deputātus par kompetentiem (pat pieņemot, ka viņi būtu godprātīgi) izvērtēt tiesneša atbiulstību amatam. Un neesmu vienīgais kas tā domā - drīkstat rūpīgāk palasīt attiecīgo rakstu pagājušajā JV numurā, kuru esat arī komentējis. :D



\"Punkts viens: nekad neesmu nosaucis šo procesu par ideālu. To izdarījāt Jūs un piedēvējat to man. Nesmuki \"



Lūdzu citātu, kas apstiprina šo apgalvojumu, pretējā gadījumā izrādīsieties ne tikai demagogs bet arī melis.



\"Punkts divi: Sakars šeit nav nekāds, jo Saeimai nav jāvērtē profesionalitāte, un tā to nemaz nav spējīga izvērtēt. Saeimas apstiprinājumam ir pavisam cita funkcija. Vai Jums tā neliekas?\"



Kas jūsuprāt būtu jāvērtē Saeimai? Tikai kandidāta reputācija? Ja jā, tad kādēļ to nevarētu izvērtēt tā pati institūcija kas vētē profesionālitāti?



\"Lūk, tagad man SĀK LIKTIES. Man sāk likties, ka Jūs stādāt hartu pāri Satversmei.\"



Kādēļ?



\"Turklāt nav no svara, ko es uzskatu vai neuzskatu par obligātu tiesnešu iecelšanas sastāvdaļu, jo to kā obligātu nosaka Satversme.\"



Nevajag izlikties nesaprotam, ka runa ir par vēlamo, nevis par Latvijā spēkā esošo regulējumu.



\"Manuprāt Lemberga minētie fakti par tiesneša pēkšņo karjeras lidojumu bez redzamiem īpašiem nopelniem un bakalaura izglītību jau paši par sevi VARĒTU BŪT tie apsvērumi, kuri VARĒTU RADĪT šaubas deputātiem.\"



Vai tā nav tiesneša IESPĒJAMĀS (ne)profesionālitātes vērtēšana - joma kurā Saeimas vairākums (nemaz nerunājot par Lembergu) ir acīmredzami nekompetents? Pats tak teicāt, ka jūsuprāt Saeimai tieneša profesionalitāte nav jāvērtē.

Atvainojiet, neatbildēju uz Jūsu kvintesenciālo jautājumu:



>>\"Kā Jūsuprāt Lemberga minētie fakti apstiprina

>>Lemberga tēzi par to, ka Saeimas balsojums par

>>Vīgantu, nav saistīts ar viņa lēmumu Lemberga

>>lietā?\"



Manuprāt Lemberga minētie fakti par tiesneša pēkšņo karjeras lidojumu bez redzamiem īpašiem nopelniem un bakalaura izglītību jau paši par sevi VARĒTU BŪT tie apsvērumi, kuri VARĒTU RADĪT šaubas deputātiem. Tieši šā iemesla dēļ šie fakti man traucē prezumēt`balsojuma saistību ar Lemberga lietu. Tai pat laikā, protams, tie šo saistību neizslēdz. Lemberga minētie fakti ir pietiekami nopietni, lai atbildīgai personai, kurai jāpieņem lēmums, rastos jautājumi. Piemēram man šādi jautājumi rastos.



Par to, bija vai nebija saistība, es nezinu. Tieši tāpat, kā nezināt Jūs. Taču atšķirībā no Jums es nemētājos ar apgalvojumiem, kuriem man nav pierādījumu.

>>Vai jums neliekas, ka spekulācijas par Vīganta

>>karjeras "politisko" dzinējspēku ir

>>nekas vairāk, kā mēģinājums novērst uzmanības

>>no Saeimas rīcības patiesajiem motīviem?



Man neliekas. Vai Jums liekas? Kāpēc?



>>Vai jums liekas normāli tas, ka pieņemot šādus

>>diskutablus lēmumus, kā tiesneša (pret kura

>>virzīšanu pirms tam nevienam t.sk. Saeimas

>>juridiskajai komisijai nebija iebildumu)

>>Saeimā nenotika nekādas diskusijas?



Neliekas. Man arī labāk patiktu, ja diskusija būtu. Bet man arī neliekas, ka diskusiju trūkums dotu man tiesības apšaubīt Saeimas suverenitāti. Jums liekas? Kāpēc?



>>Kādēļ jums liekas, ka ja 1922 gadā pieņemtajā

>>Satversmē pēc vairāk kā 80 gadiem atklājas

>>nepilnības, tad Satversmes tēvus būtu jādēvē

>>par "stulbiem"?



Man joprojām nekas neliekas, un es ko tādu nekad neesmu apgalvojis. Tāpat man neliekas, ka varam runāt par nepilnībām. Jums tomēr liekas? Kāpēc?



>>Kāds sakars tiesneša profesionālajai

>>kvalifikācijai ar jūsu piesaukto

>>ideālo "politisko procesu", kurā "visi lūr

>>viens otram uz nagiem un cenšas nepieļaut, lai

>>otrs dabū vairāk nekā viņš pats"?



Punkts viens: nekad neesmu nosaucis šo procesu par ideālu. To izdarījāt Jūs un piedēvējat to man. Nesmuki. Punkts divi: Sakars šeit nav nekāds, jo Saeimai nav jāvērtē profesionalitāte, un tā to nemaz nav spējīga izvērtēt. Saeimas apstiprinājumam ir pavisam cita funkcija. Vai Jums tā neliekas? ;)



>>Ja "politiskais process" pēc jūsu domām ir

>>obligāta tiesneša iecelšanas sastāvdaļa, tad

>>kādēļ Eiropas hartas par tiesneša statusu 1.3.

>>punktā teikts, ka......



Lūk, tagad man SĀK LIKTIES. Man sāk likties, ka Jūs stādāt hartu pāri Satversmei. Turklāt nav no svara, ko es uzskatu vai neuzskatu par obligātu tiesnešu iecelšanas sastāvdaļu, jo to kā obligātu nosaka Satversme.



>>Vai minētās hartas autorus sauksiet

>>par "stulbiem\"



Nesaukšu. Lieli gudrinieki ir bijuši, laikam lielākoties tiesneši :)

Ignorējot bērnišķīgos tekstus par \\\"cepšanos\\\" un \\\"slēpšanos aiz Endziņa platās muguras\\\" atgādināšu, ka neatbildējāt uz manu jautājumu.



\\\"Kā Jūsuprāt Lemberga minētie fakti apstiprina Lemberga tēzi par to, ka Saeimas balsojums par Vīgantu, nav saistīts ar viņa lēmumu Lemberga lietā?\\\"



Atgādināšu arī, ka tas bijāt jūs, kurš sākā \\\"cepties\\\" par to, ka Lemberga raksts neesot \\\"demagoģisks sviests\\\".



Pie reizes uzdošu vēl dažus jautājumus:



1) Vai jums neliekas, ka spekulācijas par Vīganta karjeras \\\"politisko\\\" dzinējspēku ir nekas vairāk, kā mēģinājums novērst uzmanības no Saeimas rīcības patiesajiem motīviem?



2) Vai jums liekas normāli tas, ka pieņemot šādus diskutablus lēmumus, kā tiesneša (pret kura virzīšanu pirms tam nevienam t.sk. Saeimas juridiskajai komisijai nebija iebildumu) Saeimā nenotika nekādas diskusijas?



3) Kādēļ jums liekas, ka ja 1922 gadā pieņemtajā Satversmē pēc vairāk kā 80 gadiem atklājas nepilnības, tad Satversmes tēvus būtu jādēvē par \\\"stulbiem\\\"?



4) Kāds sakars tiesneša profesionālajai kvalifikācijai ar jūsu piesaukto ideālo \\\"politisko procesu\\\", kurā \\\"visi lūr viens otram uz nagiem un cenšas nepieļaut, lai otrs dabū vairāk nekā viņš pats\\\"?



5) Ja \\\"politiskais process\\\" pēc jūsu domām ir obligāta tiesneša iecelšanas sastāvdaļa, tad kādēļ Eiropas hartas par tiesneša statusu 1.3. punktā teikts, ka \\\"Lēmumi par tiesnešu atlasi, iecelšanu, to karjeras attīstīšanu vai pārtraukšanu ir jāpieņem institūcijai, kura ir neatkarīga no izpildvaras un likumdošanas varas un kuras sastāvā vismaz puse ir tiesneši, kurus ievēlējuši paši tiesneši. Ievēlēšanas process garantē visplašāko tiesnešu pārstāvniecību šajā institūcijā.\\\"?



Vai minētās hartas autorus sauksiet par \\\"stulbiem\\\"?

Par Endziņa viedokli: viņa pārspriedumi par tiesnešu apstiprināšanas funkcijas nodošanu Valsts prezidentam ir ļoti diskutabli. Jā, šobrīd process ir politisks, taču kā tas var nebūt politisks, ja Saeima ir POLITISKS ORGĀNS? Un, starp citu, tieši POLITISKAIS process ļauj atklāt dažādas mahinācijas, jo visi lūr viens otram uz nagiem (man personiski šis process riebjas, taču es to nenoliedzu kā vienīgo cik necik efektīvo). Starp citu, atkal jautājums - vai Satversmes tēvi bija tik stulbi, kā te viens-otrs iedomājas?



Savukārt tas, ka Valsts prezidents ir politiski neitrāls, manuprāt ir ilūzija, vēlamā uzdošana par esošo. Tas, ka viņš politiski neatbild, tas jau ir pavisam cits jautājums.



Bet galvenais apsvērums, kura dēļ nepiekrītu Endziņa viedoklim, ir tas, ka, nododot tiesnešu iecelšanu Valsts prezidentam (vienai personai!), mēs zaudējam šo POLITISKO procesu, kur visi lūr viens otram uz nagiem un cenšas nepieļaut, lai otrs dabū vairāk nekā viņš pats. Ja šis princips tiek likvidēts, tad mums ar mūsu politisko un tiesisko (bez)kultūru vairs nespīd.

Nejauciet, lūdzu, vienā ķīselī pilnīgi dažādas lietas. Es NEAIZSTĀVU Lembergu un NEAPGALVOJU, ka balsojums nav saistīts ar Lemberga lietu. Es teicu, ka Lemberga minētie apsvērumi VARĒTU BŪT pilnīgi leģitīms oiemesls, lai šaubītos par šā tiesneša straujās karjeras nevainojamību. Katram gadījumam vēlreiz atkārtošu iepriekš teikto, ko, acīmredzot, cepoties, neesat pamanījis :), proti:



Minētie apstākļi man, kā pie tiesu varas nepiederošam ļautiņam, rada BAŽAS, ka Vīganta straujais lidojums augšup arī ir bijis saistīts ar politisko tirgu, tikai pretējā politiskajā nometnē. Un, ja tas tā ir bijis, tad Vīganta atsišanās pret sienu nozīmē vien to, ka Satversmē iestrādātie balansa mehānismi ir pietiekami efektīvi un ka Satversmes tēvi ir bijuši varen gaišredzīgi :)



>>\"Un vai vēlaties noliegt, ka rakstā ir

>>acīmredzma Lemberga nepatika pret Vīgantu?\"



Lembergs kā tāds man ir dziļi vienaldzīgs, tāpat kā viņa patika/nepatika vai citas emocijas. Mani vairāk uztrauc iespējamās \"tiesnešu biržas\" izveidošanās vienā politiskajā nometnē bez pretsvara no pretējās. Man TP vienpusēji kotētais tiesnesis ir vienlīdz nepieņemams ar JL vienpusēji kotēto tiesnesi.



>>Ir pietiekami labi zināms fakts, ka parasti

>>Saeima, kā labi ieeļļota balsošanas mašīna

>>tienešus apstiprina klausot Saeimas Juridiskās

>>komisijas ieteikumam, kas arī nepārsteidz, jo

>>deputātu vairākums mēdz būt absolūti

>>nekvalificēts izvērtēt tiesneša piemērotību

>>amatam.



Kāpēc tad Satversmē ir paredzēts Saeimas balsojums? Es neuzskatu, ka Satversmes izstrādātāji būtu bijuši dumji, neapzinoties, ko dara, un paredzējuši Saeimu tikvien kā \"labi ieeļļotu balsošanas mašīnu\" bez smadzenēm. Saeima ir tikpat neatkarīga kā tiesa, tikai katra no tām ir neatkarīga SAVĀ JOMĀ, kuras ir noteiktas Satversmē.



>>Ir gan dzirdēts par atsevišķiem tiesnešiem,

>>kuri savlaik neesot apstiprināti tikai tādēļ,

>>ka pagātnē taisījis kādam deputātam nepatīkamu

>>spriedumu.



Tiesneša neapstiprināšana ir izņēmuma gadījums, ir bijuši varbūt kādi 5 šādi gadījumi. Bet, ja Jūs to pasludināt par sistēmisku kaiti, tad jau jāsecina, ka visi ieceltie tiesneši ir bijuši deputātiem paklausīgi un sprieduši tiem par labu? Nu, diez vai tā mēs varam spriest.



Mēģināt slēpties aiz Endziņa platās muguras? :)

Iepriekšējā numurā Levits jau pateica, ka nepieciešama tiesnešu politiska vērtēšana. Ne tikai profesionālās prasmes un spriedumu kvalitāte jāskata, bet arī atbilstība amata ieņemšanai demokrātiskā tiesiskā valstī. Šeit ir labs piemērs - pavisam nesen Saeima noraidīja kādas tiesneses virzību uz apgabaltiesu. Toreiz gan zālē applaudēja un arī eksperti bija apmierināti ar efektīvu parlamentāro kontroli.

Kā Jūsuprāt Lemberga minētie fakti apstiprina Lemberga tēzi par to, ka Saeimas balsojums par Vīgantu, nav saistīts ar viņa lēmumu Lemberga lietā? Spriežot pēc citiem komentāriem laikam gan neesmu vienīgais, kurš Lemberga demagoģiskajā sviestā (kas izpaužas acīmredzami absurdā faktu interpretācijā) neredz nekādu loģiku.



Un vai vēlaties noliegt, ka rakstā ir acīmredzma Lemberga nepatika pret Vīgantu?



Ir pietiekami labi zināms fakts, ka parasti Saeima, kā labi ieeļļota balsošanas mašīna tienešus apstiprina klausot Saeimas Juridiskās komisijas ieteikumam, kas arī nepārsteidz, jo deputātu vairākums mēdz būt absolūti nekvalificēts izvērtēt tiesneša piemērotību amatam. Tā arī no neviena deputāta nav dzirdēts arguments, kurš pārliecinātu par Vīganta nepiemērotību AT tiesneša amatam.



Ir gan dzirdēts par atsevišķiem tiesnešiem, kuri savlaik neesot apstiprināti tikai tādēļ, ka pagātnē taisījis kādam deputātam nepatīkamu spriedumu.



P.S. Bet pēc jūsu otra komentāra var saprast, ka pats atbalstat šādus politizētus Saeimas balsojumus. Tādā gadījumā iesaku pamēģināt oponēt JV iepriekšējā numurā publicētajam Endziņa viedoklim par minēto jautājumu.

Un vēl: šie minētie apstākļi man, kā pie tiesu varas nepiederošam ļautiņam, rada BAŽAS, ka Vīganta straujais lidojums augšup arī ir bijis saistīts ar politisko tirgu, tikai pretējā politiskajā nometnē. Un, ja tas tā ir bijis, tad Vīganta atsišanās pret sienu nozīmē vien to, ka Satversmē iestrādātie balansa mehānismi ir pietiekami efektīvi un ka Satversmes tēvi ir bijuši varen gaišredzīgi :)

"Demagoģisks sviests, no kura skaidrs top vienīgi tas, ka Lembim tik tiešām ir "zobs" uz Vīgantu."



Ne mazākajā mērā neesmu Lamberga fans, taču atļaušos norādīt, ka viņa rakstu darbā ir krietni vairāk FAKTU, nekā Jūsu sniegtajā novērtējumā (demagoģisks "sviests").



Visi Lemberga minētie fakti ir pārbaudāmi. Tātad:



1) Vīganta karjera aizgāja kosmiskā ātrumā divus mēnešus pēc drošības līdzekļa noteikšanas.



2) divu gadu laikā Vīgants no rajona tiesas tieneša nonāca līdz Augstākajai tiesai.



3) Iepriekšējā punktā minētais ir ārkārtīgi netipiski normālai tiesneša karjerai.



4) Vīgantam ir tikai bakalaura grāds.



4) Nosakot drošības līdzekli, Lembergam netika darīts zināms šāda līdzekļa piemērošanas pamats.



Es nezinu, vai tas viss ir vai nav taisnība. Saku vien to, ka šie ir PĀRBAUDĀMI fakti. Tādēļ ceru, ka Jums ir informācija, kura šos apgalvojumus apgāž, jo citādi taču (es ceru) Jūs neatļautos lietot tādus jēdzienus kā "demagoģija" un "sviests". Un būtu ļoti ieinteresēts dzirdēt Jūsu rīcībā esošo informāciju.

Ja visa valsts tiesību sistēma auro, ka Lembergs ir vainojams Vīganta karjeras pazudināšanā un šajā sakarā JV publiceejis daudz info, tad kādēļ arī otrai pusei - A.L. - nebūtu tiesības izteikties?

Mums, juristiem, taču nav svešs jēdziens - tiesības tikt uzklausītam, ko?! Vēl jo vairāk tas attiecināms uz masu medijiem...

Var nepatikt, ka A.L. ir guvis iespēju paust savu viedokli, tomēr, vai nebūtu bijis pareizāk vispār nedrukāt pieņēmumus, kāpēc Saeimas balsojums konkrētā tiesneša jautājumā bija tieši šāds?

Man Jums ir jāpiekrīt.

Bet varbūt tāds arī bija šī raksta mērķis - publiski dot tiesnešiem (un citām amatpersonām) "mājienu ar mietu" par to, ka (pārfrāzējot uzrakstus uz cigarešu paciņām) "Aivaram Lembergam nelabvēlīgu lēmumu pieņemšana var nopietni kaitēt jūsu karjerai"?