ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

24. Novembris 2009 /Nr.47 (590)

Centrālo banku neatkarība: pašmērķis vai instruments
2 komentāri
LL.M. (EU Law)
Kristīne Drēviņa
Eiropas Savienības Tiesību asociācijas valdes locekle 

Eiropas Savienības dalībvalstu centrālo banku neatkarību garantē EK Dibināšana līguma (turpmāk tekstā – EK Līgums) 108. pants un Eiropas Centrālo banku sistēmas statūtu un Eiropas Centrālās bankas statūtu (turpmāk tekstā – ECBS Statūti) 7. pants neatkarīgi no tā, vai attiecīgā valsts jau ir pievienojusies vienotās valūtas telpai vai tikai gatavojas to darīt. Ne retāk kā reizi divos gados gan Eiropas Savienības Komisija (turpmāk tekstā – Komisija), gan Eiropas Centrālā banka (turpmāk tekstā – ECB) sagatavo konverģences ziņojumu, kur izvērtē, kuras dalībvalstis atbilst vajadzīgajiem nosacījumiem, lai varētu ieviest vienotu valūtu. Šajos konverģences ziņojumos tiek vērtēta ne tikai atbilstība tā sauktajiem Māstrihtas jeb ekonomiskās konverģences kritērijiem, bet arī atbilstība tiesiskās konverģences kritērijiem. Īpaši rūpīgi tiek vērtēta nacionālo centrālo banku neatkarība. Kāds ir tā iemesls? ECB savā ziņojumā nepārprotami norāda, ka "Līguma prasība attiecībā uz centrālās bankas neatkarību atspoguļo vispārējo viedokli, ka galveno mērķi – cenu stabilitāti – vislabāk nodrošinās pilnīgi neatkarīga institūcija ar precīzi formulētām pilnvarām".1

Centrālo banku mērķi un uzdevumi

Centrālo banku mērķi un uzdevumi globālā mērogā nav harmonizēti. Tā, piemēram, Amerikas Savienoto Valstu Federālo rezervju akts2 nosaka trīs mērķus, starp kuriem nav noteiktas hierarhijas: cenu stabilitāte, maksimāli augsts nodarbinātības līmenis un mērenas ilgtermiņa procentu likmes. Savukārt EK Līguma 105. panta pirmā daļa un ECBS Statūtu 2. pants nosaka virsmērķi – cenu stabilitāte – un pārējos uzdevumus pakārto šā mērķa sasniegšanai. Taču jautājumā par to, kā vislabāk un efektīvāk nodrošināt centrālo banku mērķu un uzdevumu izpildi, pasaules vadošo centrālo banku vidū domstarpību nav – to pilnībā var nodrošināt tikai neatkarīga centrālā banka, kuras politiku un darbības virzienus nekādā mērā neietekmē valdība, kuras īstermiņa prioritātes var arī nesakrist ar centrālās bankas pienākumu garantēt cenu stabilitāti ilgtermiņā. Kā norāda ECB savai 10 gadu jubilejai veltītajā "Mēneša Biļetenā", "dažos pēdējos gadu desmitos monetārās politikas pamatprincipu evolūciju pasaulē raksturo globāla centrālo banku neatkarības tendence".3

Astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā tapušie Māstrihtas līguma noteikumi attiecībā uz Eiropas Centrālo banku sistēmu (turpmāk tekstā – ECBS) un Līgumam pievienotie ECBS Statūti nostiprina centrālo banku neatkarības garantijas augstākajā iespējamajā ES normatīvo aktu hierarhijas līmenī – pašā Līguma tekstā.

komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
HBYNcXRJSwrbg
2. Janvāris 2013 / 12:29
0
ATBILDĒT
A3HcoH toungibbikmx
BdNVLaBALnxyvG
1. Janvāris 2013 / 23:09
0
ATBILDĒT
(4 de Julho 2012, a Humanidade acredita ter deadettco o Bose3o de Higgs- a partedcula de Deus.)Faltam ainda as tecnologias para a maximizae7e3o do aproveitamento da energia solar. Imagem linda, eloquente.
visi numura raksti
Dina Gailīte, Sannija Matule, Ringolds Balodis, Gatis Litvins, Mārtiņš Lazdovskis, Edvīns Balševics, Māris Baltiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Tieslietu finanses krīzes laikā: viedokļi un statistika
Šonedēļ, 27. novembrī, Latvijas Universitātē notiks "Jurista Vārda" autoru un lasītāju konference "Krīze un tieslietas: ietekme, riski, risinājumi", kurā tiks diskutēts par valsts ekonomiskās lejupslīdes ietekmi uz tieslietu un ...
3 komentāri
Sergejs Rudāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Komerciālā pirkuma tiesiskais regulējums

Šajā rakstā autors analizē komerciālā pirkuma tiesisko regulējumu Komerclikuma (turpmāk tekstā – KCL) jaunajā D daļā, kas būs spēkā ar 2010. gada 1. janvāri.

Kristīne Krūma
Nedēļas jurists
Kristīne Krūma
3 komentāri
Gatis Litvins
Notikums
Latvijas Tiesnešu biedrības 90. gadadiena
Rasma Zvejniece
Notikums
Pirmoreiz uzstājas Apvienotais tiesu koris
AUTORU KATALOGS