ŽURNĀLS Notikums

1. Decembris 2009 /Nr.48 (591)

Konferencē apspriež aktuālus civilprocesa jautājumus
14 komentāri
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Turpinot iepriekšējos gados aizsākto tradīciju, Tieslietu ministrija arī šā gada 11. novembrī tiesu namā Rīgā, Abrenes ielā 3, rīkoja tiesībzinātnieku un praktiķu konferenci par aktuāliem civilprocesa jautājumiem.

Konferences atklāšanas uzrunu teica tieslietu ministrs Mareks Segliņš, norādot, ka Tieslietu ministrija ir galvenā valsts pārvaldes iestāde tieslietu nozarē un viena no tās prioritātēm ir Civilprocesa likuma uzraudzība. Šī uzdevuma izpildei Tieslietu ministrijā ir izveidota pastāvīgā darba grupa Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei. Tajā tiek apspriesti aktuālie jautājumi civilprocesa jomā un izstrādāti attiecīgi grozījumi ar mērķi optimizēt un saīsināt civilprocesu, tādējādi kopīgiem spēkiem tiecoties nodrošināt personu tiesību samērošanu un vajadzību nodrošināšanu, kā arī civilprocesa optimizēšanu un lietu izskatīšanu tiesās paātrināšanu.

M. Segliņš norādīja, ka Civilprocesa likums ir viens no tiem normatīvajiem aktiem, kurā nepārtraukti notiek atsevišķu institūtu pilnveidošana un tiesību normu pārskatīšana. Turklāt grozījumi Civilprocesa likumā dažkārt ir kā pavadošais likumprojekts kāda cita normatīvā akta grozījumu pieņemšanas procesā, tāpēc, lai gan Tieslietu ministrija neatbalsta šādu praksi, no regulārām izmaiņām Civilprocesa likumā diemžēl nav iespējams izvairīties.

Detalizētu ieskatu par Tieslietu ministrijas paveikto un plānoto civilprocesuālajā jomā sniedza raksta autore – Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Vispārējo civiltiesību nodaļas juriskonsulte Evita Jurēvica, informējot, ka Tieslietu ministrija kā civilprocesa politikas veidotāja turpina darbu pie Civilprocesa likuma regulējuma uzlabošanas. Tā, piemēram, tiks lemts par atsevišķu procedūru pārskatīšanu, lai novērstu nepilnības civilprocesuālajā regulējumā, piemēram, par blakussūdzību iesniegšanas iespēju pārskatīšanu, tādējādi nodrošinot civiltiesisko apgrozību un ātrāku lietu izskatīšanu tiesās, kā arī lietu starp vienām un tām pašām pusēm par faktiski vienu un to pašu prasījumu apvienošanu.

komentāri (14)
14 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
XhFGsVASFDtqoB
13. Marts 2012 / 07:19
0
ATBILDĒT
eenaLm inlovjkoqorz
szeHNseNih
13. Marts 2012 / 06:00
0
ATBILDĒT
rNc3pv mqibnruuwate
osZRSPEJb
13. Marts 2012 / 05:47
0
ATBILDĒT
CNXvQA ackgwfymekxj
YKnVwuUnRV
12. Marts 2012 / 23:45
0
ATBILDĒT
JEz6Pf rylybrulxiwj
diuuEtAFGS
12. Marts 2012 / 07:46
0
ATBILDĒT
833z7n kkvzwogxknpg
zcvXrwTzsk
11. Marts 2012 / 18:15
0
ATBILDĒT
Sere1 que ele assina meu Nintendo DSI?Eu quero ir le1 sf3 para ver eleQuero que ele asnise meu Nintendo DSiSeria um sonho *--------------------------*
MIASFELIvsRhIBa
11. Marts 2012 / 15:16
0
ATBILDĒT
hydhM9 luyzyzcexbmb
HCMszsEoObdApi
11. Marts 2012 / 15:09
0
ATBILDĒT
kgKzFJ ydjzekjlpwbn
juSecVYy
11. Marts 2012 / 14:29
0
ATBILDĒT
OvwTXY qfqpcnvpwuzr
ofUVZKqmNDISKmuzwkz
11. Marts 2012 / 07:49
0
ATBILDĒT
Valeu por avisar, mas je1 ne3o flaaram issaed antes? Isso e9 sf3 a confirmae7e3o, ne9? .-.Mesma situae7e3o do Super Mario ali, mas sou do RJ, nunca fui pra SP antes :/E obrigado por terem deletado os comente1rios do Sr. Rariugue (sf3 faltava isso XD) le1 na outra news o/
mBrOSAbJuavROAq
11. Marts 2012 / 01:17
0
ATBILDĒT
-Charles Martinet-Personagens Nintendo: Mario, Luigi e Donkey Kong-Mini torneios de Nintendo 3DS-Distribuie7e3o de beridnsQUE DEMAIS! Pena que ne3o moro em Se3o Paulo. Porca mise9ria :\'(
yispWkHiqyRQ
10. Marts 2012 / 23:46
0
ATBILDĒT
Paldies, cenšos :) Ir daudz kas sakrājies tomēr ko teikt, jo ideju par šādu blogu jau savā galvā turēju jau kādu gadu. Galu galā, sanāk braukt uz dažādiem semināriem, un pārsvarā visas piezīmes pilaek datorā, un netiek publiskotas. Tāpēc ar šī rīka palīdzību varu dot iespēju iepazīties arī citiem:)
B.Rudevska
2. Decembris 2009 / 15:33
0
ATBILDĒT
Ceturtkārt, visās regulās ir iestrādāti mehānismi saskaņā ar kuriem Latvijā var tikt izpildīts tāds citas dalībvalsts nolēmums, kas nav stājies spēkā, bet attiecīgajā dalībvalstī ir izpildāms (sk. Reg.44/2001 34.p., 37.p. 1.d., 38.p.). Taču, ja starp Latviju un attiecīgo valsti nedarbojas ne regulas, ne st.līgumi, piemēro CPL un iznāk, ka tiešām Latvijā nevar atzīt vai izpildīt ārvalstu nolēmumus, kas attiecīgajā valstī vēl nav stājušies spēkā. Tas ir normāli un šādas prasības ir arī citās valstīs (piem., Vācijā). Tas tādēļ, ka ja gadījumā šāds nolēmums tā izcelsmes dalībvalstī vēlāk tiek pārsūdzēts (un rezultātā vēl atcelts), Latvijā ir jāaptur tā izpilde vai kā citādi jānodrošina iespējamās izpildes turpmāko negatīvo seku ātra novēršana ; tas saistās ar procesuālās ekonomijas zudumu. Turklāt, ar ārvalstīm, ar kurām nav noslēgts nekāds st.līgums, vienmēr ir jāpiemēro augstākas prasības, kas izskaidrojamas ar uzticības kredītu starp abām valstīm un līdzsvaru starp abu pušu būtiskākajām procesuālajām tiesībām (piem., tiesībām būt informētam par lietas izskatīšanu, tiesībām būt uzklausītam u.tml.). Līdz ar to tas, vai Latvijai atļaut savā valstī atzīt un izpildīt tādus ārvalstu nolēmumus, kas nav vēl stājušies spēkā, ir drīzāk politiskās gribas jautājums un ja šāda vēlme Latvijai būs, tad nepieciešams CPL iestrādāt attiecīgus līdzsvara mehānismus tiem gadījumiem, ja ārvalstī nolēmumu pārsūdz un/vai atceļ. Juridiski ir iespējams šādus mehānismus izstrādāt. Tā nav tā svarīgākā problēma.

Piektkārt, CPL 638.p. 3.d. 2.pkt. ietvertā prasība pievienot speciālu dokumentu par to, ka atbildētājam, kurš nav piedalījies lietas izskatīšanā, savlaicīgi un pienācīga kārtā ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu, atsevišķos gadījumos tiešām ir pārāk birokrātiska, jo ir situācijas, kad no paša ārvalsts sprieduma skaidri un gaiši izriet visas atbildes uz jautājumu par atbildētāja informēšanu. Tādēļ minētā CPL norma varbūt tiešām būtu jāpadara elastīgāka.

B.Rudevska
2. Decembris 2009 / 15:32
0
ATBILDĒT
Neliels komentārs pie tēmas par ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšanu un izpildi. Patiesībā ar CPL 637.p. 2.d. 2.pkt. un 638.p. 3.d. 1.pkt. īpašu problēmu nebūt nav. Paskaidrošu kādēļ.

Pirmkārt, jāatceras, ka CPL regulējums (637.un 638.p.) darbojas TIKAI tad, ja nav piemērojama kāda no ES regulām, vai starpt.līgums (sk. kaut vai 636.p. 2.d.). Tātad, uz šo situāciju jāraugās vairāku dimensiju skatījumā: jurists pārbauda, vai attiecīgajā lietu kategorijā un ar attiecīgo valsti ir piemērojama ES Regula, ja ir – piemēro to ; ja nav – skatās, vai ir st.līgums. Ja ir – piemēro to ; ja nav – piemēro CPL 637. un 638.p. (u.c.pantus).

Otrkārt, ja tiešām izrādās, ka konkrētajā gadījumā piemērojams tikai CPL, tad ļoti svarīgi ir arī analizēt 636.p., kurā sniegts ārvalsts tiesas nolēmuma skaidrojums (tas ir kā filtrs, caur kuru vispirms jāraugās, vai attiecīgais ārvalsts nolēmums vispār var tikt iesniegts Latvijā atzīšanai vai izpildei sask. ar CPL normām).

Treškārt, atgriežoties pie dažādajām atzīšanas un izpildes dimensijām, jāatzīmē, ka katra no tām ir patstāvīga, piem., Regulas 44/2001 32.p. autonomi definē ārvalsts tiesas nolēmuma jēdzienu, tādēļ CPL 636.p. jānoliek malā. Savukārt Reg. 34.un 35.p. autonomi uzskaita gadījumus, kuros ārvalsts nolēmums nebūs atzīstams (līdz ar to CPL 637.p. jānoliek malā) ; Reg. 53.p. noteikts, kādi dokumenti jāiesniedz pie atzīšanas vai izpildes (līdz ar to CPL 638.p. jānoliek malā). Tas pats attiecas uz st.līgumiem – tie autonomi nosaka visas iepriekš minētās prasības. Tādēļ šādos gadījumos CPL būs tikai sekundāra nozīme – apkalpot tās procesuālās situācijas un nianses, kas nav minētas regulās (vai st.līgumos).

visi numura raksti
Dina Gailīte, Sannija Matule, Gatis Litvins
Notikums
Juristi pulcējas konferencē "Krīze un tieslietas"  
Saprast, cik tālu krīze ietekmējusi tieslietas, novilkt robežas, kuras tiesiskā ziņā pārkāpt nedrīkst, neraugoties ne uz kādām ekonomiskajām un politiskajām grūtībām, kā arī kopīgi meklēt veidus, kā ar tieslietu "instrumentiem" ...
4 komentāri
Valentija Liholaja
Skaidrojumi. Viedokļi
Uz Krimināllikuma desmitgadi atskatoties (II)
2 komentāri
Baiba Rudevska, Irēna Kalniņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Atlīdzība par darba piespiedu kavējumu darba samaksas jēdziena kontekstā
Darba likuma (turpmāk – DL) normas skar gandrīz ikvienu ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju, kura darba tiesisko attiecību pamatā ir ar darba devēju noslēgts darba līgums (sk. DL 3. pantu). Tādēļ jautājumi, kas saistīti ar darba ...
Aivars Niedre
Nedēļas jurists
Aivars Niedre
4 komentāri
Gatis Litvins
Notikums
Paziņoti "Jurista Vārda" pētniecisko darbu konkursa rezultāti
Jau ceturto gadu žurnāls "Jurista Vārds" iesaista jaunos juristus diskusijās par tiesību sistēmas un prakses problēmām. Arī šogad notika studentu pētniecisko darbu konkurss, kura rezultāti tika paziņoti šā gada 27. novembra ...
AUTORU KATALOGS