Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

15. Decembris 2009 /Nr.50 (593)

Krīze un juridiskā izglītība Latvijā
32 komentāri
Dr.iur.
Kristīne Strada-Rozenberga
LU Juridiskās fakultātes profesore 

Dižķibeles jeb krīzes ietekme ir nenoliedzama visās mūsu dzīves jomās, visos virzienos un izpausmēs. Ir jāatzīst acīmredzamais – valstī naudas nav vai vismaz nav tik daudz, lai pietiku visam. Ir jāatzīst, ka šajā nozīmīgajā brīdī jābūt solidāriem. Tomēr visas dzīves jomas nav vienādas. Ir tādas, kurām var atņemt, tās brīdi pacietīsies un dzīvos tālāk – sliktākajā gadījumā – bez progresa, stāvot uz vietas. Taču ir jomas, kur finansējuma samazinājums var būt izšķirošs un kurās finansējuma samazinājums ne tikai liedz progresu, bet izraisa regresu. Šajās jomās kaut neliela apstādināšana vai regress nozīmē ilgstošu, krīzes ilgumu daudzkārt pārsniedzošu negatīvu iespaidu. Tas var izpausties gan kā palielināta finanšu ieguldījuma nepieciešamība, gan kā neatgriezenisks zudums, kura pārvarēšanai būs nepieciešami daudzi gadi. Pirmais, ar ko tas asociējas, ir veselība – mēs saprotam, ka, slimību neārstējot, stāvoklis tikai pasliktināsies. Tikpat svarīga ir izglītība un zinātne. Lietas, kas ir attīstības pamatā, lietas, kuras neizveido ne vienā dienā, ne mēnesī, ne gadā, lietas, kur vajadzīgi gadu desmiti. Tāpēc pret tām nevar attiekties pavirši – likvidēsim, samazināsim un, kad varēsim, – atjaunosim. Jo varbūt atjaunot vairs nebūs iespējams, vismaz ne tik ātri, cik tas būtu nepieciešams. Raksts veltīts krīzes ietekmei uz juridisko izglītību. Tajā tiks pievērsta uzmanība vairākiem aspektiem, lielākoties tiem, ko šī krīzes radījusi, nedaudz arī tiem, ko krīze ļāvusi apzināt vai likusi uztvert saasināti.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
6
komentāri (32)
32 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
es
20. Janvāris 2010 / 14:54
0
ATBILDĒT
"as" jau dzīvo senā pagātnē.

Varbūt kādreiz Turībā izglītības līmenis nebija neko augsts, toties pašlaik tajā ir vienas no augstākajām prasībām gan attiecībā pret izglītības kvalitāti, gan pasniedzēju attieksmi pret darbu, gan studentu attieksmi pret mācībām.



"as" attieksme pret citu augstskolu studentiem pati par sevi ir nievājoša bez faktiskā seguma un argumentiem. Ja tāds ir LU students un vēl advokātu biroja darbinieks, tas neko labu neliecina ne par pašu studentu, ne LU, ne biroju.



Dievs, pasargā no tādiem "as", kuriem liekas, ka viņi vienīgie ir gudri, visi citi apkārt - stulbeņi.

as
13. Janvāris 2010 / 19:15
0
ATBILDĒT
Tu esi joks :)
Una
23. Decembris 2009 / 15:52
0
ATBILDĒT
Lai gan savu juristes diplomu esmu saņēmusi tepat Eiropas Savienībā, nevis kādā smalkā aizokeāna augstskolā, jāteic, ka pat man, lasot dažu (? - vai tomēr viena un tā paša) "diskusijas" dalībnieku komentārus, sametās neomulīgi. Varbūt tāpēc, ka pati tuvākā gada laikā gatavojos atvērt savu biroju Latvijā.

Te nu man kā potenciālajai darba devējai radās vēlēšanās ielūkoties komentāros pie izglītībai veltīta raksta.

Pirmkārt, ar šausmām domāju, kāda līmeņa cilvēki nāks pieteikties darbā. Jau pirmā komentāra autors, kurš arī vēlāk šeit ir "izpildījies" pēc pilnas programmas, paziņo, ka TIKAI šogad beigs TREŠO kursu - vienlaikus tas viņu netraucē citus lasītājus augstprātīgi nosaukt par muļķiem (viņa izpratnē tie ir vai nu Policijas akadēmijas, vai "Turības" studenti).

Otrkārt, kāpēc gan lai juridiskā biroja darbiniece nevēlētos pasargāt savus klientus no padoto nevēlamas attieksmes? Jau tagad pilnīgi mierīgi varu iztēloties, kā tāds treškursnieks "apkalpos" apmeklētājus. Ienāk klients un uzdod savu jautājumu. Atbilde skan: "Uz tavu jautājumu gan nevarēšu atbildēt, jo tas ir noformulēts neloģiski un nesaprotami, tādējādi pēc būtības jautājums ir muļķīgs.

Ja varētu paskaidrot savas gaišās domas lidojuma saturu, ko centies ietvert šajā jautājumā, varbūt spēšu tev atbildēt..." [18.12.2009 12:26]

Starp citu, ļoti šaubos par to, ka šis cilvēciņš varētu strādāt advokātu birojā, kā viņš pats to apgalvo. 3.kursa studentus nopietni advokātu biroji nepieņem darbā. Vēl jo vairāk pēc Boloņas sistēmas ieviešanas.

Treškārt, kā vienmēr, "fascinē" Latvijas "vīriešu" attieksme pret sievietēm: ".. brukt oponentam virsū ar kulakiem bij bail (jo pats varēja dabūt pa ādu).." [21.12.2009 01:40] Kopš kura laika sievietei vajadzētu izaicināt pienapuiku no trešā kursa uz dūru cīņu?



P.S. Turklāt kriminālprocesu bez problēmām var ierosināt privātās apsūdzības kārtībā - saskaņā ar Krimināllikuma 156.pantu, kas paredz atbildību (piespiedu darbu vai naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām) par tīšu goda aizskaršanu vai cieņas pazemošanu mutvārdos, rakstveidā vai ar darbību. Cietušajam ir tiesības pieteikt tiesnesim lūgumus par liecinieku izsaukšanu uz tiesu, kā arī par pierādījumu pieprasīšanu, ja tas nepieciešams. Pants gan ir izslēgts no Krimināllikuma, zaudējis spēku tieši šodien. Taču šeit daži vēl pirms Ziemassvētku (!!!) nedēļas ir paguvuši izpausties. Krimināllikuma 5.panta pirmā daļa noteic, ka nodarījuma noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bijis spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā.
sponger
21. Decembris 2009 / 14:14
0
ATBILDĒT
Nav jēgas strīdēties ar muļķi, viņš tevi novedīs līdz savam līmenim un vēlāk pārspēs pieredzē.



To ir teicis A.Šķēle, vai nē? Man arī šis teiciens patīk!
as
21. Decembris 2009 / 09:43
0
ATBILDĒT
:)

Paldies, darbu nemeklēju, strādāju advokātu birojā (nevis juridiskajā) un esmu ļoti apmierināts ar savu darbu. Un pat gadījumā, ja meklētu, ar prieku izvairītos no tādiem \\\"krūmu kantoriem\\\" kā Tavējais (diez vai nopietnu advokātu biroju īpašnieki jeb partneri piedalītos šādās diskusijās, komentējot studentu izteikumus - viela pārdomām).

IP adrese noskaidrošana? :) Pat, ja to varētu izdarīt (ko likumīgi izdarīt nevar, ja vien, protams, neizmanto kriminālprocesuālus līdzekļus - nez vai šajā gadījumā ir pamats :) ), ko tieši Tu tādā veidā pierādītu, panāktu? Diezgan bērnišķīgi izskatās no malas.

Arī anatomijā zināšanas vajadzētu papildināt.

P.S. Biju nolēmis neiesaistīties ar Tevi turpmākās diskusijās, bet diemžēl nenoturējos, kad ieraudzīju tavu pretenciozu komentāru - centīšos laboties. Par muļķiem tas teiciens skanēja apmēram šādi: Nav jēgas strīdēties ar muļķi, viņš tevi novedīs līdz savam līmenim un vēlāk pārspēs pieredzē. Ļoti precīzi. :)

Lai veicas!
Loewenstein
21. Decembris 2009 / 01:40
0
ATBILDĒT
Lelde, vai jūsu vārds gadījumā nav Inguna? (Skat. nesen JV publicēto Dz. Pededzes rakstu).

Vismaz stils ir tas pats, it īpaši vāji slēptie draudi, kuru izcelsme meklējama Padomju Krievijas lumpeņu aprindās. Tie, kas dzīvojuši padomju režīmā, varbūt atceras: kad padomju lumpenim vairs nebija ko teikt, bet brukt oponentam virsū ar kulakiem bij bail (jo pats varēja dabūt pa ādu), tad viņš apgriezās un no droša attāluma svinīgi izkliedza šos tradicionālos pēdējos vārdus: "JA TEBJA ZNAJU!"

Bet te nu neko nevar padarīt: te ir skola, te ir stāžs... :(
Anonīms lietotājs
20. Decembris 2009 / 16:39
0
ATBILDĒT
Varbūt atklāsiet, kurš birojs Jums pieder? Negribētu nejauši iekulties strādāt tādā vietā, kur izmanto tik policejiskas metodes un tik diktatorisku pieeju atšķirīgu viedokļu paudējiem.



Vēl es labprāt gribētu zināt, ar kādām atļautām metodēm Jūs grasāties noskaidrot citu diskusijas dalībnieku IP adreses?

Lelde
20. Decembris 2009 / 14:37
0
ATBILDĒT
18.12.2009 17:55

"Kāds tur bija tas teiciens par muļķiem?"

---

Jūs, jauno cilvēk, gribējāt teikt "par augstprātīgiem muļķiem"?

Redziet, man pieder juridiskais birojs. Apsveicu Jūs ar to, ka visā krāšņumā esat atklājis savu seju (un pie viena arī sava datora IP adresi). Noteikti noskaidrošu to, kā Jūs sauc, un pabrīdināšu visas savas pazīstamās kolēģes no citiem birojiem... gadījumam, ja Jūs meklēsiet darbu. ;)

P.S. Prāta spējas tiek mantotas ar 'x' hromosomu starpniecību. Kuru, kā zināms, sievietei ir divreiz vairāk nekā vīrietim. ;)))
K.V.
19. Decembris 2009 / 21:28
0
ATBILDĒT
Manuprāt LU JF daudzos studiju kursos lekcijas kā tādas nav nepieciešamas vispār. Domāti ir tie studiju kursi, kuros ir pieejamas grāmatas, likumu komentāri un citi teorijas materiāli. Pašreizējā situācija ir tāda, ka pasniedzēji vienkārši atstāsta to, ko katrs var pats mājās izlasīt.



Pietam pasniedzējiem ir jālasa viena un tā pati lekcija vairākām grupām. Nedaudz dīvaini sanāk, pasniedzējs nolasa lekciju, 30 minūšu pārtraukums un atkal jālasa tā pati lekcija.

Dzīvojam taču 21.gadsimtā, varbūt varētu tās lekcijas vienkārši ierakstīt un students tās varētu noklausīties/noskatīties kad pats grib?

Varbūt ieraksts noderētu pat vairākus gadus...



Šīs bezjēdzīgās lekcijas lekcijas varētu aizvietot ar semināriem, kuru nu ļoti pietrūkst. Tad arī varētu apskatīt visus neskaidros jautājumus utt.



Tādas pārdomas studējot LU.
as
19. Decembris 2009 / 01:04
0
ATBILDĒT
Piekrītu M.Lejniekam, kas starp citu ir viens no nedaudzajiem pasniedzējiem, kas LU līmeni paceļ kaut kādā gaismiņā (piemēram, ar moot court, kurās LU startē ar vērā ņemamiem rezultātiem).



Jā, bet kā jau teicu lielas alternatīvas nav, tepat mājās. :) Jācenšas pašam, lai tas līmenis būtu.



miauu
18. Decembris 2009 / 22:42
0
ATBILDĒT
Es gan nedomāju, ka vaina ir tikai un vienīgi mācībspēkos. Liela daļa atbildības jāuzņemas arī fakultātes vadībai un mācību sistēmas organizētājiem. Piemēram, ja pasniedzējam iedod auditoriju ar 100 studentiem un saka, lai tagad viņus visus apmāca par labiem juristiem, tad tas nu gan nav nopietni. Vismaz semināros ir jābūt nelielām grupām (līdz 10, 15 studentu) un tikai tad var nopietni strādāt. Otra nelaime ir savstarpēji nesaskaņotās studiju programmas. Piemēram, nevar sākt mācīties civilprocesu, ja nav vispirms apgūtas visas klasiskās civiltiesību apakšnozares; nevar mācīties starptautiskās tirdzniecības tiesības, iekams nav apgūti starptautisko privāttiesību pamati utt. Trešā nelaime ir nereālās programmas, kuru saturu acīmredzami nevar apgūt 6 mēnešu vai gada laikā. Programmas ir vienkārši par garu un reāli visiem jau iesākumā zināms, ka pasniedzējs paspēs nolasīt tikai pusi no tās (vai pat mazāk). Bet, protams, eksāmenā studentiem tiek prasīta VISAS programmas pārzināšana. Vai tas vispār ir nopietni ? Ceturtā nelaime ir mūžīgajā fiziskajā kustībā esošie jeb „skrienošie“ pasniedzēji, kuri mēli izkāruši joņo uz lekcijām no vienas augstskolas uz otru; no darba advokatūrā uz augstskolu; no viena darba advokatūrā uz otru darbu kādā citā birojā utt.. Kad viņi vispār gatavojas lekcijām?

Vismaz LU Juridiskajai fakultātei ir kaut kas ar sevi jādara, nu nevar taču sēdēt tikpat kā uz vietas un gaidīt brīnumus (turklāt, iekasējot naudu no studentiem). Starpcitu, vai kāds vispār zina, par ko tieši realitātē viņš maksā studiju naudu un ar ko pamatots studiju maksas apmērs? Vai tā ir maksa par diplomu kā papīra formu?

studente
18. Decembris 2009 / 21:54
0
ATBILDĒT
Forši, ka paši pasniedzēji atzīst LU zemo līmeni, tad jautājums, par ko Jums maksā? Par atstāvēšanu vai tomēr mācīšanu! Es it kā maksāju par studijām, lai man kaut ko tomēr iemācītu! Mģistrantūra tiešām LU ir diezgan vāja, bet, es uzskatu, ka pasniedzēju attieksmes dēļ!
Inga
18. Decembris 2009 / 21:46
0
ATBILDĒT
Latviešiem tas ir tik raksturīgi nolikt vienam otru. Es ļoti gribēju apgūt otru augstāko izglītību - juridisko - ārzemēs. Taču boss pateica, ka atbalstīs manas studijas LU Juridiskajā fakultātē. Un es nenožēloju, ka sāku studēt LU Juridiskajā fakultātē, no katra paša atkarīgs cik daudz dzīvē sasniegsi. Bet maģistratūrā gan gribētu studēt ārzemēs, kaut vai "distance learning".
M.Lejnieks
18. Decembris 2009 / 18:43
0
ATBILDĒT
Ar iepriekš teikto es, protams, negribu teikt, ka Latvijas juridiskās augstskolas beigušie visi kā viens būtu vāji, bet vidējais līmenis noteikti ir viens no zemākajiem Eiropā. Ir mums ļoti izcili studenti, bet ir arī vāji, kuru diemžēl ir daudz vairāk.
M.Lejnieks
18. Decembris 2009 / 18:34
0
ATBILDĒT
Es nedomāju, ka ir kāda ļoti liela jēga savstarpēji plēsties par to, kura skola labāka. Vēl salīdzinoši nesen viens LU JF viesprofesors no Vācijas man teica, ka šajā valstī tiek skatīts jautājums par LATVIJĀ izsniegtu juristu diplomu NEATZĪŠANU VISPĀR. Nedaudz iepriekš kolēģis no Oksfordas Universitātes, kurš bija tur iesaistīts studentu uzņemšanā, teica, ka Oksforda uzņemot maģistrantūrā tikai tos Latvijas juristus, kuriem ir bijusi vismaz piecu gadu apmācība, savukārt lietuviešiem un igauņiem pietiekot ar četriem gadiem, lai stātos Oksfordā.



Secinājumus izdariet paši.
as
18. Decembris 2009 / 17:55
0
ATBILDĒT

Laikam jau ar tavu intelekta līmeni (kurš nav diez cik augsts, ja nesaprati kontekstu :) ), Lelde, diemžēl tālāk te nemaz nav ko runāt. Ne jau tajā bija tā sāls, kura vecākā vai prestižākā, bet gan.. ai ko nu tur. :) Kāds tur bija tas teiciens par muļķiem?
Lelde
18. Decembris 2009 / 16:25
0
ATBILDĒT
"Starp citu tikko pēc vidusskolas biju iestājies UCC, Īrijā, Korkā, kas ir vadošā universitāte Īrijā, kur iespējams studēt Law."

---

Ha-ha-ha!!! Universitāte varbūt arī ir vadošā, bet VECĀKĀ un PRESTIŽĀKĀ ir Trinity College Dublin, kur var studēt tieslietas.



Turklāt - ir ievērojamas atšķirības uzņemšanas kritērijos. UCC ņem katru, kas kust; Trinity - TIKAI labākos. :D



UCC: "Eligibility for Undergraduate Courses in Law - All applicants whose first language is not English are required to sit either an IELTS or TOEFL test. FOR LAW a MINIMUM score of 6.5 is required.."

http://www.ucc.ie/en/lawsite/international/eligiblity/



TRINITY: "Entrance requirements - where there is COMPETITION for places, have GOOD ENOUGH examination RESULTS to be included among those TO WHOM OFFERS ARE MADE."

http://www.tcd.ie/international/apply/eu-undergraduate/



Tālab savu jautājumu Korkas "izcilniekam"-sešiniekam-ar-pusi nemaz neformulēšu īsāk. Tāpat nesapratīs. :D



P.S. Korka - tā acīmredzot tāda Īrijas "Turība", ko?! ;)))

Students
18. Decembris 2009 / 15:13
0
ATBILDĒT
Ja paskatās objektīvi, tad Turība daudzās jomās jau ir priekšā LU. Reālitāte ir savādāka nekā stereotips.



Calypso
18. Decembris 2009 / 14:22
0
ATBILDĒT
Esmu mācījusies tieslietas gan Latvijas Universitātē, gan arī Brazīlijā (Universidade Federal do Rio de Janeiro). Salīdzināt, protams, nevar. Kad sāku studēt starptautiskās un salīdzinošās tiesības Rio de Janeiro, sapratu, ka Latvijā bakalaura programmā vispār neko nebiju iemācījusies. Latvijā bija gandrīz tikai tukša muldēšana – salīdzinājumam uzreiz iedomājos Kurzemes vai Vidzemes guberņas bauru skoliņu, kurā barona iecelts skolotājs māca zemnieku atvasītēm "lasīt, rakstīt, rēķiņāt / zīmes vilkt un ceiķināt" – bet neko vairāk, jo tās lielās zinības un tās smalkās "skunstes" ir vien vācu kungiem rezervētas. Diemžēl nevaru arī nosaukt nevienu pasniedzēju – izņemot varbūt S. Osipovu – pie kura man būtu bijis interesanti. Lekcijās bija vai nu miegainības žāvas, vai izmisuma šausmas.

Brazīlijā pirmajās studiju četrās nedēļās iemācījos vairāk, nekā visus šos bakalaura studiju gadus Latvijā. Izniekotie gadi, izniekotais laiks.
Students
18. Decembris 2009 / 13:52
0
ATBILDĒT
Es esmu beidzis LU juridisko fakultāti un ieguvu bakalaura grādu.

Šobrīd studēju maģistarntūrā Turībā.

Ir ko salīdzināt.

1. nekad nespēšu saprast kāds ieguvums LU ir no tādiem pasniedzējiem kā Buks Vaivads, kurš lekcijās lasīja studentu referātus, plātījās ar savu pistoli, un meta acis uz jaunietēm, Oskars Galanders, kurš atļāvās vienkārši nenākt uz lekcijām, plātīzers Lauris Liepa, kurš lekcijās tukši muldēja, bet eksāmenā vilka ādu pār acīm?

2. Kāds labums ir no tādas pasniedzējas kā Guna Kaminska, kura lika atzīmes par Vinnija Pūka lasīšanu ieskaitē?

Ir jau protams arī pozitīvi piemēri, kā Sanita Osipova, profesore Liholaja, Strada Rozenberga, Māris Lejnieks, Baiba Broka, Kalvis Torgāns, Ringolds Balodis.



LU tiešām bija \"haļava\"
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 12
visi numura raksti
Velga Gailīte
Skaidrojumi. Viedokļi
Par saistību piespiedu izpildes apstrīdēšanas kārtību
Pašreizējos procesus Latvijā sabiedrība dēvē par dižķibeli. Tomēr, lai kā to nosauktu, krīze paliek krīze un diemžēl tā diktē savus noteikumus arī tiesu darbā. Diezgan strauji spēkā pieņemas saistību piedziņu piespiedu ...
8 komentāri
Māris Leja
Skaidrojumi. Viedokļi
Saistību tiesību relatīvā spēka princips darījumos ar nekustamo īpašumu
Turpinot "Jurista Vārdā" publicētajos rakstos izklāstīto viedokli par nekustamā īpašuma dubultas atsavināšanas civiltiesiskajiem un krimināltiesiskajiem aspektiem,1 šajā rakstā problēma tiks apskatīta kontekstā ar saistību tiesību ...
Zane Rasnača
Nedēļas jurists
Zane Rasnača
Jānis Pleps
Juridiskā literatūra
Senāta Civillietu departamenta pērnā gada veikums
Tiesu namu aģentūra klajā laidusi jauno Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumu un lēmumu krājumu (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumi un lēmumi. 2008. Rīga: Tiesu namu ...
Tiesību prakse
Par Administratīvā procesa likuma piemērošanu administratīvā pārkāpuma lietās
Iespēja pārsūdzēt atsevišķus procesuālus lēmumus izriet no iespējas pārsūdzēt galīgo nolēmumu. Ja par spriedumu (galīgo nolēmumu) nav paredzēta pārsūdzība, tā nav attiecināma arī uz procesuālu lēmumu lietā. Nebūtu ...
7 komentāri
AUTORU KATALOGS