Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Tiesību prakse

15. Decembris 2009 /Nr.50 (593)

Par Administratīvā procesa likuma piemērošanu administratīvā pārkāpuma lietās
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums
Lietā Nr. SKA-791/2009
2009. gada 26. novembrī
7 komentāri

Iespēja pārsūdzēt atsevišķus procesuālus lēmumus izriet no iespējas pārsūdzēt galīgo nolēmumu. Ja par spriedumu (galīgo nolēmumu) nav paredzēta pārsūdzība, tā nav attiecināma arī uz procesuālu lēmumu lietā. Nebūtu racionāli, ja par procesuālu lēmumu būtu iespējama plašāka pārsūdzība nekā par galīgo nolēmumu, kas atrisina lietu pēc būtības. Likumā var būt paredzēts mazāks tiesību apjoms procesuāla jautājuma izskatīšanā.

Administratīvo pārkāpumu lietas, kurās pārsūdzēts iestādes lēmums (administratīvais akts), Administratīvajā rajona tiesā un Administratīvajā apgabaltiesā arī pēc 2009. gada 1. janvāra izskatāmas Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā. Tikai jautājumos, kas noregulēti ar nesavienojamu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa speciālo normu, ir pamats izslēgt Administratīvā procesa likuma piemērošanu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nav regulēta pieteikuma par administratīvo aktu iesniegšanas kārtība Administratīvajā rajona tiesā. Tāpēc par pieteikuma pieņemšanu Administratīvajā rajona tiesā administratīvā pārkāpuma lietā lemjams saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 190. un turpmākajiem pantiem. Tostarp šādās lietās, kā jebkurā administratīvajā lietā, pieaicināms atbildētājs.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
1
komentāri (7)
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Mee
17. Decembris 2009 / 12:30
0
ATBILDĒT
Judikatūra nav absolūti saistoša, tāpat kā obiter dictum nolemtais. Tomēr tas neizslēdz, ka atsaucoties uz šo principu veiktā anzlīze var kļūt par judikatūru.
Neo
17. Decembris 2009 / 11:05
0
ATBILDĒT
Obiter dictum protams nav saistošs konkrētās lietas dalībniekiem. Anglo-amērikāņu valstīs tiek uzsvērts, ka tas nerada precedentu. Tomēr tiek uzsvērts, ka tie ir ļoti motivējoši/ pārliecinoši argumenti (persuasive).



Tas var radīt būtiskas konsekvences. Piemēram, pateicoties obiter dictum ASV tika atzīst, ka 14. konstitūcijas grozijumi attiecas ne tikai uz fizisku personu, bet arī juridisku personu (sk. 1886 case Santa Clara County v. Southern Pacific Railroad). Un tas tika izdarīts pamatojoties uz obiter dictum principu (said by the way).
Atbildētājs
16. Decembris 2009 / 20:25
0
ATBILDĒT
No judikatūras protams var un vajag atkāpties, ja tam ir pamatoti argumenti. Problēma šajā gadījumā - AA lēmumos nav atrodami šādi argumenti.



Ja argumenti, kas izdarīti pamatojoties uz obiter dictum, nav judikatūras daļa, tad kāda tiem nozīme? AT izdara tos, lai sakārtotu un noteiktu vienotu praksi; lai nebūtu gadījumi, kad procesa dalībnieki, iesniedzot pieteikumu vai apelācijas sūdzību, bez savas ziņas piedalās loterijā. Mēķis ir vienādot praksi un nodrošinātu tiesisku noteiktību. Tāpēc nevar piekrist, ka pamatojoties uz obiter dictum izdarītā analīze nekļūst par judikatūru.



Zemākas instances tiesas bez pamatotiem argumentiem nevar ignorēt šādus AT argumentus. Satversmes tiesa un citu valstu konstitucionālās tiesas nereti papildus konstitucionālās sūdzības priekšmetam veic plašāku analīzi. Tas nozīmē, ka šie Satversmes tiesas argumenti ir ar mazāku spēku? Nedomāju viss.
Anonīms lietotājs
16. Decembris 2009 / 19:45
0
ATBILDĒT
Obiter dictum nav tiesas nolemtais, bet gan garamejot izteiktas piezimes. Ja jau pat judikatura nav imperativi saistosa, tad obiter dictum ne tik.
Atbildētājs
16. Decembris 2009 / 17:31
0
ATBILDĒT
Vai tad tā arī nav AT judikatūra? AA lēmumos diemžēl nesmiedzargumentus, kāpēc tā noraida AT nolemto. Turklāt, daži tiesneši lemj vienu, citi otru. Līdz a to ir loterija, pie kā lieta nonāks. Tas nav normāli.
Anonīms lietotājs
16. Decembris 2009 / 17:16
0
ATBILDĒT
Kapec gan tiesam butu jaievero obiter dictum?
Atbildētājs
16. Decembris 2009 / 14:09
0
ATBILDĒT
Administratīvā apgabaltiesa joprojām neievēro AT obiter dictum nolemto un iestādes addministratīvā pārkāpuma lietās neuzskata kā atbildētājus. Cik ilgi vēl tas turpināsies un kas atbildēs par to?
visi numura raksti
Kristīne Strada-Rozenberga
Skaidrojumi. Viedokļi
Krīze un juridiskā izglītība Latvijā
Dižķibeles jeb krīzes ietekme ir nenoliedzama visās mūsu dzīves jomās, visos virzienos un izpausmēs. Ir jāatzīst acīmredzamais – valstī naudas nav vai vismaz nav tik daudz, lai pietiku visam. Ir jāatzīst, ka šajā nozīmīgajā ...
32 komentāri
Velga Gailīte
Skaidrojumi. Viedokļi
Par saistību piespiedu izpildes apstrīdēšanas kārtību
Pašreizējos procesus Latvijā sabiedrība dēvē par dižķibeli. Tomēr, lai kā to nosauktu, krīze paliek krīze un diemžēl tā diktē savus noteikumus arī tiesu darbā. Diezgan strauji spēkā pieņemas saistību piedziņu piespiedu ...
8 komentāri
Māris Leja
Skaidrojumi. Viedokļi
Saistību tiesību relatīvā spēka princips darījumos ar nekustamo īpašumu
Turpinot "Jurista Vārdā" publicētajos rakstos izklāstīto viedokli par nekustamā īpašuma dubultas atsavināšanas civiltiesiskajiem un krimināltiesiskajiem aspektiem,1 šajā rakstā problēma tiks apskatīta kontekstā ar saistību tiesību ...
Zane Rasnača
Nedēļas jurists
Zane Rasnača
Jānis Pleps
Juridiskā literatūra
Senāta Civillietu departamenta pērnā gada veikums
Tiesu namu aģentūra klajā laidusi jauno Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumu un lēmumu krājumu (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumi un lēmumi. 2008. Rīga: Tiesu namu ...
AUTORU KATALOGS