Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Redaktora sleja

15. Decembris 2009 /Nr.50 (593)

Baloža satversme

Bieži pārņem sajūta, ka par pagātni ir zināms viss un nekādi jauni atklājumi vairs nebūtu gaidāmi. Tomēr nav lieki atgādināt, ka daudzi jo daudzi jautājumi un mīklaini atgadījumi līdz galam nav noskaidroti un izvērtēti. Raugoties uz Latvijas konstitucionālo tiesību pagātni, var atrast jautājumus, kuri bieži vien paslīd garām kā sausi fakti, lai arī par tiem būtu daudz kas pētāms un runājams. Viena no lielākajām mīklām šajā jomā saistās ar ģenerāļa Jāņa Baloža satversmi.

15. maija apvērsumā Kārlis Ulmanis kopā ar J. Balodi apturēja Satversmes darbību, tajā pašā laikā solot izstrādāt jaunu satversmi, veicot nepieciešamos konstitucionālos uzlabojumus. Laiks gāja, autoritārisma vilnis cēlās arvien augstāk, bet konstitūcijas projekti tā arī netapa. K. UImaņa plānos neietilpa savas varas iegrožošana ar formāliem konstitūcijas paragrāfiem. Taču ne visiem viņa līdzgaitniekiem šāda konstitucionālā attieksme likās pieņemama.

Īsi pirms Latvijas okupācijas – 1940. gada pavasarī – K. Ulmanis veica fundamentālāko pārkārtojumu savā kabinetā. Aprīļa sākumā J. Balodis tika atcelts no Valsts prezidenta vietnieka un kara ministra amata. Sabiedrībai tā arī netika izskaidroti iemesli, kuru dēļ Vadonis steigā atbrīvojās no sava populārākā līdzgaitnieka. Dažādos dokumentos un dažādās laikabiedru atmiņās pat nav panākta vienprātība par datumu, kurā notika kara ministra nomaiņa.

Laikabiedri un nu jau arī vēsturnieki gadiem ilgi meklējuši K. Ulmaņa lēmumu pamatojumus. Ir izskanējušas vairākas versijas, no kurām viena ir ļoti cieši saistīta ar konstitucionālo tiesību jautājumiem.

Secinot, ka K. Ulmanis nedošot valstij jaunu konstitūciju, J. Balodis esot spēris praktiskus soļus šajā virzienā, proti, pasūtīja senatoram Kārlim Ducmanim izstrādāt jaunu satversmes projektu. Acīmredzot J. Balodis plānoja ar gatavu satversmes projektu panākt K. Ulmaņa piekrišanu tā apspriešanai un pieņemšanai. K. Ducmanis savu darbu paveica atvaļinājuma laikā Berlīnē 1940. gada martā un šo projektu esot lūdzis sekretāram nosūtīt J. Balodim. Šajā vietā gan sākas spiegu stāsts. K. Ducmanis tajā pašā dienā ir vēlējies nosūtīt vēstuli arī tieslietu ministram Hermanim Apsītim – vienam no uzticamākajiem K. Ulmaņa politikas īstenotājiem. Un sekretārs sajaucis aploksnes. Satversmes projekts nonācis pie H. Apsīša, kurš to nekavējoties nogādājis K. Ulmanim. Rezultātā sekoja J. Baloža atbrīvošana no ieņemamajiem amatiem.

Šis stāsts arvien biežāk ir ietverts dažādās vēstures grāmatās. Taču pats Satversmes projekts vēl nav atrasts un publiskots. Un var uzdot nākamos jautājumus: vai tas vispār ir saglabājies arhīvos, vai tāds vispār ir bijis. Tajā pašā laikā tas liecina vēl par kaut ko – cik maz mēs tomēr zinām par savu pagātni.

Kāds bija J. Baloža skatījums uz konstitūcijas jautājumiem? Kādu viņš iedomājās uzlaboto satversmi? Kādas vērtības jurisprudencē aizstāvēja K. Ducmanis, un kādu projektu viņš būtu varējis uzrakstīt? Vai nebūtu interesanti to noskaidrot?

1
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Kristīne Strada-Rozenberga
Skaidrojumi. Viedokļi
Krīze un juridiskā izglītība Latvijā
Dižķibeles jeb krīzes ietekme ir nenoliedzama visās mūsu dzīves jomās, visos virzienos un izpausmēs. Ir jāatzīst acīmredzamais – valstī naudas nav vai vismaz nav tik daudz, lai pietiku visam. Ir jāatzīst, ka šajā nozīmīgajā ...
32 komentāri
Velga Gailīte
Skaidrojumi. Viedokļi
Par saistību piespiedu izpildes apstrīdēšanas kārtību
Pašreizējos procesus Latvijā sabiedrība dēvē par dižķibeli. Tomēr, lai kā to nosauktu, krīze paliek krīze un diemžēl tā diktē savus noteikumus arī tiesu darbā. Diezgan strauji spēkā pieņemas saistību piedziņu piespiedu ...
8 komentāri
Māris Leja
Skaidrojumi. Viedokļi
Saistību tiesību relatīvā spēka princips darījumos ar nekustamo īpašumu
Turpinot "Jurista Vārdā" publicētajos rakstos izklāstīto viedokli par nekustamā īpašuma dubultas atsavināšanas civiltiesiskajiem un krimināltiesiskajiem aspektiem,1 šajā rakstā problēma tiks apskatīta kontekstā ar saistību tiesību ...
Zane Rasnača
Nedēļas jurists
Zane Rasnača
Jānis Pleps
Juridiskā literatūra
Senāta Civillietu departamenta pērnā gada veikums
Tiesu namu aģentūra klajā laidusi jauno Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumu un lēmumu krājumu (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumi un lēmumi. 2008. Rīga: Tiesu namu ...
AUTORU KATALOGS