ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

5. Janvāris 2010 /Nr.1 (596)

Informācijas atklātība kā cilvēka pamatbrīvība (III)
No informācijas atklātības izrietošie valsts pienākumi
LL.M
Kristīne Jarinovska
LU Juridiskās fakultātes doktorante 

Lai uzskatītu, ka valsts nodrošina informācijas atklātības kodolu, nepietiek vien ar starptautisko cilvēktiesību dokumentu, kur minēta informācijas atklātība, ratifikāciju. Informācijas atklātība kā ar cilvēka piedzimšanu radusies brīvība un arī kā starptautiski atzīta cilvēka pamatbrīvība uzliek valstij vairākus pienākumus. Var identificēt vismaz četrus pamatpienākumus. Pirmkārt, valstij jārada priekšnosacījumi informācijas atklātības īstenošanai tās tiesiskajā sistēmā. Otrkārt, valstij jārada informācijas atklātības ierobežojumu sistēma. Treškārt, valstij jāizveido efektīva informācijas atklātības aizsardzības sistēma. Visbeidzot, valstij jādefinē nosacījumi tās dalībai brīvā informācijas apritē.

1. Priekšnosacījumi informācijas atklātības kā cilvēka pamatbrīvības īstenošanai

Valsts pienākums radīt priekšnosacījumus informācijas atklātības kā cilvēka pamatbrīvības īstenošanai tās tiesiskajā sistēmā izriet ne vien no starptautisko cilvēktiesību dokumentu tiesību normām, kas konkrēti regulē informācijas atklātību, bet arī no citām šajos cilvēktiesību dokumentos ietvertajām tiesību normām, kas vienlīdz attiecas uz visām cilvēktiesībām, ko aizsargā konkrētais dokuments. Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas ievadā pausta dalībvalstu apņemšanās “veicināt cilvēktiesību un pamatbrīvību vispārēju cienīšanu un ievērošanu”, un deklarācijas 30. pantā noteikta valsts rīcības brīvība cilvēktiesību īstenošanai. Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām ievadā minēta atziņa, ka ne tikai “valstu pienākums ir sekmēt cilvēktiesību un brīvību vispārēju respektēšanu un ievērošanu”, bet arī “katram atsevišķam cilvēkam, kam ir pienākumi pret citiem cilvēkiem un kolektīvu, kura loceklis viņš ir, jācenšas panākt šajā paktā atzīto tiesību stimulēšanu un ievērošanu”.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Sanita Osipova
Skaidrojumi. Viedokļi
Vadonisma atdzimšana Latvijā
Arvien vairāk ekonomiski smagajā laikā Latvijā tiek runāts par vadonismu. Par vadoni runā kā par iespēju, lai Latvijā novērstu krīzi un likvidētu nejēdzības. Tāpēc rakstā tiks apskatīta vadonisma tēma, ar to saistītās idejas un ...
8 komentāri
Viktorija Jarkina
Skaidrojumi. Viedokļi
Prasības nodrošinājuma pamats un nepieciešamie grozījumi Civilprocesa likumā
Saskaņā ar Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 137. panta pirmo daļu prasības nodrošinājuma pamats ir tiesas sprieduma izpildes apgrūtinājums vai izpildes neiespējamība. Vispārējs noteikums ir, ka, izlemjot jautājumu par prasības ...
15 komentāri
Ilga Krampuža
Skaidrojumi. Viedokļi
Kaimiņš kā trešā persona būvniecības procesā
2006. gada 22. jūnijā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments taisīja spriedumu lietā Nr. SKA-255. Var uzskatīt, ka ar šo spriedumu Latvijas tiesvedībā atgriezās jēdziens “kaimiņu tiesības”. ...
Gunārs Kusiņš
Nedēļas jurists
Gunārs Kusiņš
8 komentāri
Nataļja Čudihina
Skaidrojumi. Viedokļi
Noziedzīgu nodarījumu kvalifikācija fiziskās personas datu aizsardzības jomā
Rakstā aplūkoti tādi noziedzīgi nodarījumi fiziskās personas datu aizsardzības jomā, kurus paveikušas personas, kam pēc amata pienākumiem vai pēc piešķirtā (noteiktā) statusa ir tiesības apstrādāt fiziskās personas datus, ko ...
AUTORU KATALOGS