ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Tā kā fiziskās personas datu aizsardzības jautājums Latvijā kļuvis aktuāls tikai pēdējā laikā un normatīvie akti, kas sīkāk regulē fiziskās personas datu likumīgo apstrādi un to aizsardzību, pieņemti nesen, fiziskās personas datu aizsardzības tiesības kā cilvēka tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ir maz pētīta tiesību joma. Sakarā ar valstī pastāvošiem cita veida cilvēktiesību pārkāpumiem ir ļoti augsts latento pārkāpumu skaits fiziskās personas datu aizsardzības jomā.

Latvijā fiziskās personas datu aizsardzības jomā ir pieņemti vairāki normatīvie akti, kas paredz fiziskās personas datu apstrādes tiesiskos priekšnosacījumus, tomēr valsts uzraudzība šo normatīvo aktu ievērošanā nav pietiekama, nav attīstīta nolēmumu par saukšanu pie administratīvās atbildības, pie disciplināratbildības vai pie kriminālatbildības par pārkāpumiem fiziskās personas datu aizsardzībā pieņemšanas prakse. Pastāv tehniska fiziskās personas datu aizsardzība, kas aizsargā informāciju no ārējās pasaulēs un nelikumīgo piekļūšanu no ārējiem draudiem un uzbrukumiem, bet pamatdraudi ir iekšējos draudos, t. i., tagadējo, iepriekšējo vai nākamo darbinieku, kas ir vai ir bijuši pilnvaroti veikt likumīgo personas datu apstrādi, rīcība. Gadījumā, kad darbinieks, kas ir pilnvarots veikt likumīgo personas datu apstrādi, nelikumīgi apstrādā no valsts puses aizsargātos fiziskās personas datus, viņš pārkāpj fiziskās personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, vienlaikus pārkāpjot noteikto fiziskās personas datu apstrādes kārtību un apdraudot citas ar likumu aizsargātās intereses.

1. Noziedzīgu nodarījumu objektīvo pazīmju juridiskā analīze

1.1. Noziedzīga nodarījuma objekts

Fiziskās personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un noslēpumu paredzētas Latvijas Republikas Satversmes 96. pantā. Šo tiesību kā noziedzīga nodarījuma tiešais objekts ir paredzēts Krimināllikuma (turpmāk tekstā – KL) 144. un 145. pantā, kā arī KL 169. pantā, jo paredz arī fiziskās personas tiesības uz ģimenes noslēpuma aizsardzību.

Dati par fizisko personu ir viens no informācijas veidiem. Informācijas atklātības likumā informācija iedalīta vispārpieejamajā un ierobežotas pieejamības informācijā. No Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 4. punkta izriet, ka informācija par fiziskās personas privāto dzīvi ir atzīstama par ierobežotas pieejamības informāciju. Tas nozīmē, ka pieeja informācijai par fiziskās personas privāto dzīvi ir tikai noteiktam personu lokam, kam šī informācija uzticēta vai kļuvusi zināma sakarā ar darba vai amata pienākumu pildīšanu.

KL zinātniski praktiskajos komentāros norādīts, ka aplūkoto noziedzīgo nodarījumu priekšmets ir informācija (dati, ziņas). Šim apgalvojumam nevar īsti piekrist, jo krimināltiesību teorija par noziedzīga nodarījuma priekšmetu atzīst objektīvi eksistējošu lietu, kura eksistē cilvēka ārējā pasaulē un pret kuru tieši tiek vērsts nodarījums. Līdz ar to par noziedzīga nodarījuma priekšmetu informācijas aizsardzībā varētu būt, piemēram, dokuments (dokumentētā informācija), bet ne dokumenta saturs. Noziedzīga nodarījuma fiziskās personas datu aizsardzības jomā priekšmets ir materializētā informācija par fizisko personu, t. i., ziņas par personas privāto dzīvi, veselības stāvokli, dienestu vai darbu, mantisko stāvokli u. c., kuras uzskatāmas par klasificēto informāciju un kuras uzticētas vainīgajai personai vai kļuvušas tai zināmas sakarā ar dienesta vai amata pienākumu pildīšanu vai sakarā ar personai piešķirto (noteikto) statusu.

Fiziskās personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību kā noziedzīga nodarījuma papildu tiešais objekts ir KL 276. pantā paredzētā noziedzīga nodarījuma sastāvā, kura objekts ir ne vien pārvaldes kārtība, bet arī personas tiesības uz savas korespondences noslēpumu. Atbilstoši Pasta likuma 8. panta pirmajai daļai “pasta pakalpojuma sniedzēja darbiniekiem aizliegts izpaust ziņas par fizisko un juridisko personu sūtījumiem. Šis aizliegums attiecas arī uz muitas darbiniekiem, kas piedalās nosūtāmo priekšmetu muitošanā, un tas paliek spēkā arī pēc darbinieku atbrīvošanas no darba”.¹ Līdz ar to KL pantā tieši paredzēts fiziskās personas tiesības uz privāto noslēpumu, kas attiecas uz korespondences noslēpumu, aizsardzības mehānisms – kriminālatbildība. Kaut gan korespondences noslēpums ir noteikts gan Latvijas Republikas Satversmē, gan vairākos Latvijai saistošos starptautiskos cilvēktiesību dokumentos, tomēr korespondences noslēpums nav absolūts.