Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Redaktora sleja

26. Janvāris 2010 /Nr.4 (599)

Kur gan palicis netaisnīgais dalījums šķirās?
10 komentāri

Divus ar krīzi tematiski saistītus Satversmes tiesas spriedumus – par pensijām un tiesnešu algām – šķir ne vien vecā un jaunā gada robeža, bet arī vairāki citi apstākļi.

Pirmkārt, personu loks, uz ko tie attiecas. Pirmajā gadījumā – uz simtiem tūkstošu Latvijas pensionāru, otrajā gadījumā – uz nepilnu tūkstoti Latvijas tiesnešu. Pirmajā gadījumā runa ir par desmit procentu samazinājumu no vidēji pusotra simta latu ienākuma mēnesī, otrajā – par, mazākais, tūkstoš latu algas terminētu nepaaugstināšanu. Atšķiras arī riski, ko raisīja attiecīgie pagājušās vasaras lēmumi. Pensionāru gadījumā – fiziska izdzīvošana, tiesnešu gadījumā – draudi spējai neatkarīgi spriest tiesu (?).

Lieliski, ka Latvijas juristu augstākā raudze tik ātri reaģēja uz savu tiesību aizskārumu, turklāt darīja to masveidīgi un labi organizēti. Tas arī dabiski, jo tiesnešu korpusam jebkurā valstī būtu jāapvieno viszinīgākie juristi. Tātad viņiem ir jāprot aizstāvēt sevi un – šajā gadījumā – arī Satversmi. Nav iespējams arī apšaubīt Satversmes tiesas sprieduma pamatotību tiesnešu algu lietā.

(Mazliet ironiski gan ir tas, ka no tiesnešu pieteikuma konstitucionālajā tiesā līdz spriedumam bija vajadzīgs vien pusgads. Bet, ja pieteicējiem savas tiesības būtu jāaizstāv pašu pārstāvētās Latvijas tiesu sistēmas ietvaros, no “galīgās uzvaras” viņus šķirtu vēl ilgi, ilgi gadi...)

Taču palūkosimies uz situāciju no citiem skatu punktiem! Piemēram, no izpildvaras juristu puses. Daļai alga sarukusi pat vairāk nekā par 50 procentiem. Daudzi kļuvuši par bezcerīgi ilgstošiem bezdarbniekiem (atšķirībā no tiesnešu korpusa). Protams, jūs teiksit, – kas viņus traucē vērsties Satversmes tiesā? Šaubu nav – neviens to neliedz darīt arī ārstiem vai augstskolu pasniedzējiem... Ja grib, lai sūdzas arī privāti praktizējoši juristi, kuru darba apjoms ir sarucis vismaz uz pusi, jo klientiem vairs nav vajadzīgi juridiski pakalpojumi, tādēļ ka viņu uzņēmumi vienkārši ir bankrotējuši. Tikai – kur lai savu pieteikumu iesniedz, piemēram, bez darba palicis advokāts vai notārs?

Kaut kur gaisā kā uzmācīgas mušas lido jautājumi. Ne jau par tiesībām aizstāvēt savas tiesības. Bet varbūt par attieksmi? Pret sevi un citiem. Par vienlīdzību un solidaritāti ar pārējām valsts darbinieku un iedzīvotāju grupām? Par to, cik tad zems ir materiālās atlīdzības slieksnis, aiz kura (kādam) zūd spēja neatkarīgi spriest tiesu?

“Kur gan palicis netaisnīgais dalījums šķirās? ... Te ir pirmā klase! Nekā personīga – mēs vienkārši esam labāki par tevi,” teica Madagaskaras “karalis” Juliāns.

4
1
komentāri (10)
10 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jurists
1. Februāris 2010 / 13:01
0
ATBILDĒT
Nu ļoti svarīgs un saprātīgs komentārs, Jums kundzīt, padevās.

Apsviecu, gaidām vēl.



Raita
1. Februāris 2010 / 11:58
0
ATBILDĒT
Diskusijas dalībniekus uzrunāt ar nievājošo "lautiņi"... Tas liecina par inteliģences deficītu un zināmu domas augstprātību, kas mazina ticamību un simpātiskuma auru Jūsu sprieduiem un to objektivitāte...
tiesa
29. Janvāris 2010 / 11:09
0
ATBILDĒT
Cik gan aprobežotiem jābūt ļautiņiem un žurnālistiem, kas no visa pieteikuma un sprieduma spēj izvilkt tikai vienu frāzi, pie tam sagrozītu, proti, ka atalgojums spēs ietekmēt tiesas spriešanu. Nu ņemiet reiz un izlasiet ST spriedumu. Ja nepadodas lasīšana, lai kāds izlasa jums, ja pēc izlasīšanas nav saprotams, meklējies zinošu cilvēku, lai izskaidro. Citādi tikai groza un cilā (jāsaka, ka pat ceļ neslavu tiesai) vienu un to pašu sagrozītu frāzi.

Būtība jau nav tajā, ka samazinot netiks taisnīgi spriesta tiesa, bet par to, ka izpildvara ar spēju noteikt atalgojumu tiesnešiem, var ietekmēt lietu spriešanu. Līdz ar to notiesāt nevienu no "vajadzīgajiem" biznesmeņie, politiķiem u.tml. nebūs iespējams bez riska pazaudēt amatu vai algas samazinājumu.

Apdomājiet ļaudis un visvairāk žurnālisti, par ko jūs šūmējaties. Vai tad jūs vēlaties panākt minēto rezultātu.
AS
26. Janvāris 2010 / 16:00
0
ATBILDĒT
Nepiekrītu D.Gailītei. Nekā personīga, bet šoreiz ļoti emocionāli, nevis racionāli. Kapēc?



Mēģināšu oponēt:

1) kolēģis Ludvigs Švarcs šā paša numura ietvaros ļoti labi izstāstījis \"tiesnešu lietas\" būtību, tāpēc neatkārtošos.



2)\"Pirmajā gadījumā – uz simtiem tūkstošu Latvijas pensionāru, otrajā gadījumā – uz nepilnu tūkstoti Latvijas tiesnešu\" šis nepilns tūkstotis ir viens vesels varas atzars, kuram ir noteikta vieta un lomā visā varas mehānismā un attiecībā uz kuru ir jāievēro noteikti \"spēles noteikumi\".

Noteikti tas nepilns tūkstotis pats prastos solidarizēties ar pārējiem profesiju pārstāvjiem, ja tiktu uz to aicināts. Ja palūkojamies pēc datumiem - lieta ierosināta ne jau pēc \"algu iesaldēšanas\", bet gan pēc tam, kad tās sāka samazināt.



3)\"Mazliet ironiski gan ir tas, ka no tiesnešu pieteikuma konstitucionālajā tiesā līdz spriedumam bija vajadzīgs vien pusgads\" - Satversmes tiesas lietu izskatīšanas termiņi ir vieni no visātrakajiem pasaulē - vidēji 6 mēneši. Par to jau ir tikai jāpriecājas! Šāds termiņš tiks ievērots attiecībā uz jebkuru - pensionāru,uzņēmēju, tiesnesi, prezidentu, deputātiem. Šim termiņam nav nekāda sakara ar vispārējo jurisdikciju tiesu lietu izskatīšanas termiņiem, tāpēc ironija nevietā....



3)\"Piemēram, no izpildvaras juristu puses. Daļai alga sarukusi pat vairāk nekā par 50 procentiem. Daudzi kļuvuši par bezcerīgi ilgstošiem bezdarbniekiem (atšķirībā no tiesnešu korpusa)\" - izpildvaru juristu algas kopš 2006. un 2007. gada līdz 2009. gadam auga ļoti strauji. Tāpēc tām ir kur krist. Tiesnešu atalgojums bija nemainīgs visu šo laiku...



4) \"Protams, jūs teiksit, – kas viņus traucē vērsties Satversmes tiesā? Šaubu nav – neviens to neliedz darīt arī ārstiem vai augstskolu pasniedzējiem...\" Tas gan rada vislielāko neizpratni, jo D.Gailīte taču nav ikdienas avīzes redaktore, bet gan juridiska žurnāla redaktore un viņai būtu jāzin, ka augstākminētos izteikumus liedz īstenot likums.



Bet jebkurā gadījumā novelku cepuri D.Gailītes priekšā (lasi: cienu, neatkarīgi no paustā viedokļa), bet šoreiz nepiekrītu...

Ar cieņu,

AS
7
26. Janvāris 2010 / 15:17
0
ATBILDĒT
Ar ko tas, ka izsaku viedokli par redakcijas (kuru visnotaļ cienu) slejā pausto viedokli, idejiski atšķiras no tā, ka redakcija izsaka viedokli par tiesnešu vēršanos ST?

Šis viedoklis mani nekādi neapvaino, bet gan mudina paust savas domas, kurām nebūt nav jāsakrīt ar redakcijas viedokli.



Nedomāju, ka tiesnešu rezultatīvais pieteikums ST jāuzskata par tādu kā "profesionālo egoismu".

Man nav pārliecības, ka tiesnešu atalgojuma apmērs būtu tiesu varas neatkarības labākais raksturlielums, bet gribētos cerēt, ka šis ST spriedums likumdevējam palīdzēs nākotnē atturēties no citiem antikonstitucionāliem soļiem, kam varētu būt arī negatīvākas sekas.

Pensionēts dzejnieks
26. Janvāris 2010 / 12:33
0
ATBILDĒT
Neesmu jurists, tāpēc teikšu dzejā… Manā izpratnes līmenī 7 komentārs rosina domāt par vainošanu, apvainošanu un apvainošanos.



Atļaušos tādu garāku citātu no Latviešu valodas vārdnīcas.



Vainot



1. Atzīt par vainīgu, piedēvēt (kādam) vainu.



2. Piedēvēt (kam) vainu.



Apvainot



1. Izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml.; nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši. Arī aizskart, pazemot (kāda jūtas).



2. Paziņot, ka uzskata par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā); apsūdzēt.



Apvainoties



1. Justies apvainotam, izjust apvainojumu.



JV tiek aizrādīts, ka nevajadzētu tiesnešus vainot… Salīdzinājumam - nosaucot likumdevēja izdarības par nenormālām un politiķiem piedēvējot bezatbildīgas spēlītes, godājamais komentāra autors viņus konstruktīvi un izsvērti par kaut ko vaino, vairāk vai mazāk tīši apvaino (realizējot šā vārda 1.nozīmi, jo 2.skaidrojums teju sakrīt ar vārda vainot nozīmi) vai tomēr realizē vārda brīvību un pauž savu viedokli? Un ko dara JV redakcija, komentējot tiesnešu izgājienu Latvijas ekonomiskās krīzes vārtos? (…ja vēl uz krekla ir rakstīts Satversmes tiesa… Starp citu, konkrētajam konkrētās tiesas lēmumam veidojas burvīgi daudznozīmīgs konteksts ar iepriekšējā JV publicētā raksta nosaukumu „Jurista īpašais pienākums pret valsti” (autoru apskatieties paši).) Tātad – vaino, apvaino vai arī pauž viedokli? Spriežot pēc cienījamā 7 reakcijas, kāds ir apvainojies! Man tikai nav skaidrs - par ko?

Anonīms lietotājs
26. Janvāris 2010 / 12:23
0
ATBILDĒT
Arī Krimināllietu deparatmenta lēmumi ir zem katras kritikas
Jautājums tiesnešiem
26. Janvāris 2010 / 11:37
0
ATBILDĒT
Vai jūsu darba kvalitāte un jūsu kvalifikācija ir tāda, lai jūs sev varētu prasīt tik ļoti īpašu statusu un privilēģijas? Varbūt vienīgi ar Senātu kā izņēmumu, bet divi pirmie tiesu līmeņi pārāk bieži izraisa jautājumus par tiesu darba nepieņemamu kvalitāti. Sāciet ar sevi, tad prasiet no citiem.
7
26. Janvāris 2010 / 10:35
0
ATBILDĒT
Diemžēl nevaru pievienoties sajūsmai par šās nedēļas redakcijas sleju.



Satversmes tiesas kontrole pār likumdevēja nenormālajām izdarībām ar tiesu varu ir pilnīgi normāla.



Un kur ir tiesnešu "nopelns" tajā, ka lietas tiek izskatītas gadiem?



Nevajadzētu vainot tiesnešus par politiķu bezatbildīgajām spēlītēm ar valsti.
Armands
26. Janvāris 2010 / 09:05
0
ATBILDĒT
Pamodos no rīta, aizgāju līdz pastkastītei paņemt \"Jurista Vārdu\". Izlasīju redakcijas sleju un jutos patīkami pārsteigts. Patīkami pārsteigts par to, ka joprojām cilvēkiem ir saglabājusies spēja reāli paraudzīties uz lietām un notikumiem. Vēl jo lielāks pārsteigums tāpēc, ka šāda sleja ir publicēta nevis privātā laikrastā, bet valsts akciju sabiedrībai piederošā laikrastā.

Tomēr, saglabājot realitātes izjūtu, jau tālienē dzirdu skanam \"Ja Satversmes tiesas atceltie tiesnešu atalgojuma ierobežojumi tiktu atcelti, tiesneši pārietu strādāt privātajā sfērā.\" Pirmkārt, tas ir mīts par privātā sektora juristu labāku atalgojumu lielā. Piemēram, pēc aptuvenām ziņām šobrīd aptuveni 70%-80% zvērinātu advokātu ikmēneša ienākumi ir mazāki nekā vismazāk atalgotajam tiesnesim (nemaz neņemot vērā tiesnešiem likumos paredzētās garantijas). Bet darba slodze privātās jomas juristiem nepavisam nav mazāka, turklāt atšķirība no tiesām un tiesnešiem procesa dalībniekiem, kurus pārstāv juristi, likumos noteiktie procesuālie termiņi ir obligāti un negrozāmi(jau divus mēnešus pēc pašas tiesas noteiktā termiņa gaidu spriedumu). Otrkārt, labs tiesnesis vēl nebūt nenozīmē labs privātā sfērā strādājošs jurists. Katrai no tiesību jomām ir sava specifika. Tādēļ runāt par tiesnešu absolūto kvalifikāciju, kas tiem dod iespējas strādāt jebkurā jurisprudences sfērā, nav nekāda pamata.

Tāpat dzirdu skanam, ka \"Tiesnešu atalgojuma ierobežojumu neatcelšana ir drauds tiesu varai.\" Šajā sakarā raisās vēl dīvainākas pārdomas. Ja tiesnešu neatkarību nosaka atalgojums, tad jājautā, kas tā ir par neatkarību, neatkarībā no kā? No kārdinājuma pieņemt atsevišķu personu piedāvātos labumus tiem labvēlīgu nolēmumu pieņemšanai? Tad, piedodiet, tā nav neatkarība. Tā tāpat paliek atkarība (no naudas), tikai latiņa (summa) ir pacelta augstāka. Man tiešām liekas dīvaini, ka taisnīgas tiesas spriešanu nodrošina tiesneša atalgojums.



PS. Satversmes tiesas \"ārdīšanās\" (citādi to nevar nosaukt) valsts budžeta jomā, manuprāt, vispār ir atsevišķas apspriešanas vērts temats.
visi numura raksti
Gatis Litvins
Numura tēma
Vai iecerētā Tieslietu padome attaisnos cerības
Iepriekšējā "Jurista Vārda" numurā (sk.: "Juridiskā komisija atbalsta Tieslietu padomes izveidi", JV, 21.01.2010., Nr. 3) jau tika ziņots, ka likumdevējs beidzot ir spēris noteiktus un mērķtiecīgus soļus Tieslietu padomes (turpmāk ...
6 komentāri
Reinis Bērziņš
Numura tēma
Par darbu pie Tieslietu padomes izveides
Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisijas, kas izveidota darbam ar Tiesu iekārtas likumu (turpmāk – apakškomisija), uzdevumā Tieslietu ministrija sadarbībā ar Augstāko tiesu turpina darbu pie grozījumu likumā "Par tiesu varu" ...
Ringolds Balodis
Numura tēma
Tieslietu padomes nozīme laika dimensijā
Likumus groza, kad, likumu piemērojot, rodas situācijas, kas atklāj likuma nepilnības. Šobrīd tiek izstrādāts jauns regulējums, kurš iecerēts kā risinājums, lai novērstu esošā likuma "Par tiesu varu" nepilnības un radītu ...
Jānis Maizītis
Nedēļas jurists
Jānis Maizītis
4 komentāri
Juris Rudevskis
Numura tēma
Dažas piezīmes un ierosinājumi par Tieslietu padomi
AUTORU KATALOGS