Šobrīd tiek apspriesta iespēja veikt normatīvo aktu grozījumus, lai no rajona tiesu kompetences izņemtu bezstrīdus laulību šķiršanas lietas, saistību bezstrīdus izpildīšanu un saistību izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Šīs lietas šobrīd veido vairāk nekā 60% no rajonu tiesās izskatāmo lietu un pieteikumu skaita – tas secināts Dr.iur. S. Osipovas vadībā 2009. gadā veiktajā pētījumā "Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves".
Saskaņā ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes iniciatīvu paredzēts iepriekšminēto lietu izskatīšanu nodot zvērinātu notāru pārziņā. Projekta autori uzskata, ka tādā gadījumā tiesām atliktu vairāk laika "strīdus" lietu izskatīšanai jeb tiesas spriešanai pēc būtības, līdz ar to būtiski paātrinātos tiesvedības procesi un tiesiskā aprite kopumā, kā arī tiesas kļūtu pieejamākas un praksē tiktu īstenotas indivīda tiesības uz taisnīgu tiesu.
Notāru padome uzsver, ka notariāts ir spējīgs veikt šo funkciju gan apjoma ziņā (šobrīd ir krietni sarucis līdzšinējo notariālo darbību skaits), gan kvalitatīvi (visi notāri ir atestēti). Ja bezstrīdus lietas nonāktu notāru pārziņā, tiktu veidotas arī jaunas darbavietas zvērinātu notāru birojos.
Lietu nodošanas finansiālo risinājumu projekta autori redz šādi: puse no valsts nodevas par lietas skatīšanu nonāktu valsts budžetā, puse tiktu samaksāta notāram kā amata atlīdzība (no kā notārs kā pašnodarbināta persona maksātu nodokļus). Taču kopumā valsts nodevu skaits palielinātos, jo, paātrinoties "strīdus" lietu izskatīšanas termiņiem tiesās, tiek prognozēts lietu skaita pieaugums tādēļ, ka "strīdnieki" tiesāšanās procesu vairs neuzskatītu par bezcerīgi ilgu. Tas kopumā arī pozitīvi ietekmētu uzņēmējdarbības vidi valstī.
|
"Jurista Vārda" jautājumi ekspertiem: 1. Kā kopumā vērtējat priekšlikumu no rajona tiesu kompetences izņemt bezstrīdus laulību šķiršanas lietas, saistību bezstrīdus izpildīšanu un saistību izpildīšanu brīdinājuma kārtībā? 2. Kā tas ietekmētu tiesu darbu un lietu izskatīšanas ātrumu? 3. Vai notariāts būtu piemērots šādu lietu izskatīšanai? Ja nē – vai redzat iespēju minēto kategoriju lietas nodot kāda cita kompetencē? 4. Vai pieļaujat, ka valsts iestādes vēl kādas funkcijas nodod pašnodarbinātu valsts amatpersonu pārziņā, piemēram, laulību reģistrāciju? Atbildes saņēmām no tieslietu ministra Mareka Segliņa, Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja Valerijana Jonikāna, "Providus" pētnieka Gata Litvina, Saeimas deputātes Solvitas Āboltiņas, kura vada Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisiju darbam ar Tiesu iekārtas likumu, zvērināta advokāta un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektora Gaida Bērziņa un Tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Gintera Hmeļevska. |
Mareks Segliņš, tieslietu ministrsLai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes