ŽURNĀLS Vēstules

Autore, labāk priecājaties par šiem komentiem, jo tie Jums sniedz lielisku pieredzi, kādu citā veidā Jūs nekad dzīvē neiegūtu. Atcerieties - visbriesmīgāk ir, ja tu centies, kaut ko izdari, un reakcijas nav NEKĀDAS.

Nu nav jau tik traki. Komentāri varbūt bija skarbi (ietverot arī kritiku), bet tas nav nekas neparasts. Neredzu tajos arī kaut kādus centienus kārtot personīgus rēķinus ar autori. Patiesībā, komentētāji droši vien autori nemaz personīgi nepazīst, bet vienkārši izsaka savu viedokli par viņas rakstu. Nu nepatika lielai daļai lasītāju šis raksts.Tā mēdz gadīties. Autorei ir iespējas izdarīt secinājumus un nākotnē sagatavot kvalitatīvāku produktu, ko piedāvāt juristu sabiedrībai. Gribu nedaudz oponēt arī V.Jarkinas kundzei, proti, ja jau pati autore ievadā norāda, ka rakstā analizēs civilprocesuālo saistību bezstrīdus piespiedu izpildes veidu, to priekšrocības un trūkumus, tad lasītājam grūti pieņemt faktu, ka rakstā nekā no tā nav. Lasītājam ir visas tiesības gaidīt šo analīzi, nevis kaut kādu informācijas apkopojumu. Un vēlreiz – neviens jau negaida zinātnisku publikāciju, bet gan ievadā solīto analīzi. Rakstot šo komentāru, es vēlreiz izlasīju autores rakstu un kārtējo reizi pārliecinājos par to, ka galvenā kļūda ir pielaista struktūras sākotnējā līmenī, t.i., autore haotiski apraksta izrāvumus no tiesu prakses, taču vajadzēja sākt ar struktūru (tam ir domāti plāna punkti) un nobeigumā iekļaut kopsavilkumu. Ja tas būtu izdarīts, autore būtu pati jau rakstīšanas procesā pamanījusi, ka rakstā iztrūkst kaut kas no tā, ko viņa ievadā ir izvirzījusi par raksta mērķi un analīzes objektu.

Jebkurā gadījumā, ar šādu emocionālo nostāju autorei laikam būtu grūti iet tiesas zālē, kur notiek sacīkstes process (emocionāla cīņa) ar pretējās puses advokātu. Tāda taču ir jurista ikdiena – tiesas zālē mēs cīkstāmies tā, ka spalvas put, bet ārpus zāles paspiežam viens otram roku un pasmejamies :) Arī šeit ir tas pats – nākamie autores raksti (un cerams, ka tādi būs) iespējams izsauks sajūsmas pilnus komentārus. Cienījamā autore ! Nebēdājiet un nenokariet degunu. Tā vietā, lai publicētu šādu vēstuli redakcijai, Jums būtu bijis lietderīgāk uzrakstīt un nopublicēt raksta turpinājumu (vai jaunu rakstu) ar labi pamatotu juridisko analīzi. Tas būtu triumfējoši. Bet tagad… ?

Nu nevajag jau apvainoties :)



Īsti tikai nesaprotu, kāpēc autore grib, lai visi komentētāji norādītu savus vārdus uzvārdus, tiks kārtoti kaut kādi rēķini? :) Kurā interneta portālā, vietnē ir šāda kārtība? Es laikam būšu palaidis garām.



Autorei novēlu būt mazliet paškritiskākai un nelasīt komentārus pie saviem turpmākajiem rakstiem, ja to lasīšana izraisa tik smagas emocionālās ciešanas.

Iebilstu autorei. Es redzu aili ar nosaukumu „Komentāri”, nevis „Kritika”. Un komentāros var rakstīt savu viedokli, pat tad, ja Jūsu raksts ir kritizēts. Bet komentārs, tas ir viedoklis.

Un vai Jūs tiešam var tik aizskart nezināmo jums cilvēku komentāri? Baidos pat iedomāties kā Jūs reaģējat uz ielā dzirdētām replikām.

P.S. Cerot, ka mans viedoklis Jūs neaizskartu.

Protams atsevišķi komentāri bija tādi paskarbāki (kaut gan, kā jau norādīja Francis Ksavers, neviens no nebūtu kvalificējams kā \"ad hominem\"), bet autores reakcija manuprāt ir neadekvāta un pārlieku emocionāla. Publicējot rakstu ir jārēķinās arī ar kritiku t.sk. arī netaisnīgu. Vienlaikus, ja raksts ir izsaucis tik negatīvu reakciju, autorei derētu aizdomāties par to, vai tiešām visi tik ļoti vēlas kārtot ar viņu rēķinus un vai tik tiešām nav iespējams, ka kritiķiem tik tiešām viņas rakstā kaut kas nav paticis.

Tad, kad būsi profesore, tad varēsi rakstīt pārstāstus, jo parasti atsaucās uz praviešiem, nevis uz viduvēja satura un izpildījuma domu vārstījumu...

Mani tikai izbrīna tas, ka daži šeit iebilst par konkrēta raksta zinātnisko dabu utt. Šis taču nav nekāds zinātniskais izdevums!!! Cik reizes to var atkārtot?! Te var būt gan zinātniska rakstura raksti, gan savu domu izklāsts, gan arī vienkāršs tiesību normu atreferējums no normatīvā akta...

Izlasiet rakstu un izdariet secinājumus par tā satura pareizību, nevis spriediet, cik augstam līmenim tas raksts atbilst!

Jāpiekrīt V.Jarkinai, ka pat jebkurš profesors var uzrakstīt tikai pilnīgi vienkāršu pārstāstu utml.

:):):):)



Kas Jūs tāda būtu, lai diktētu ko un kā komentēt demokrātiskā valstī - Fifels Kastro, Lukašenko?



Būtu nokaunējusies un pacentusies, un pierādījusi, ka var uzrakstīt ko patiešām vērtīgu un ņēmusi vērā citu kolēģu ieteikumus!



Nevajag mācīt, ko un kā redakcijai darīt, tā pati zinās, jo uzskatu, ka to vada profesionāļi - juristi vārda vistiešākajā nozīmē!

Vētra ūdens glazē.

Protams rakstam nav pievienotās zinātniskās vērtības, bet salīdzinot ar vairākiem citiem JV rakstiem šīs nebūt nav sliktākais apkopojuma piemērs. Spriežot pēc populāriem juridiskiem izdevumiem vairāki zinātnieki, praktizējošie advokāti, eksperti publicē pat daudz vienkāršākus apkopojumus mārketinga un tiesību popularizēšanas nolūkiem.

No otrās puses tiešam pārsteidz autores reakcija uz komentāriem – lai risinātu citu cilvēku problēmas juristam „pēc definīcijas” jābūt līdzsvarotam cilvēkam, un jāspēj nodalīt tukšo emociju tvaiku no būtiskiem argumentiem.

Jebkurā gadījumā, autorei „žetons” par spēju izraisīt emociju vētru, kur citiem komentāros tiek tikai pāris vārdu – pat šāda popularitāte rezultātā nāks tikai par labu!

Aicinu visus būt iecietīgiem un pirms kritizēšanas uzrakstīt JV rakstu pašiem. Bez tam aicinu arī nošķirt zinātniskās publikācijas rakstīšanu no sava viedokļa paušanas. Prof. K. Torgāns ir uzrakstījis ārkārtēji daudz zinātnisko publikāciju, bet vienlaikus ar publikācijām viņš ir paudis arī savus viedokļus par kādu spriedumu vai problēmu. Minētos viedokļus nevar uzskatīt par zinātniskajām publikācijām, bet tas nepadara prof. K.Torgāna viedokļus par neinteresantiem. Arī Rikovas kundzes publikāciju varētu uzskatīt par autores viedokli un informācijas apkopojamu nevis par zinātnisko rakstu.

Diez, vai autorei par šo "rakstu" honorāru arī izmaksās?

Un vēl, pēdējā piebilde par to "mūsu latviešu tautai raksturīgo personīgo rēķinu kārtošanu".

Pirmkārt, tas uzbrukums latviešu tautai šajā kontekstā izskatās ļoti nesmuki. Kas tad Jūs pati esat? Atcerieties, ka visnožēlojamākā figūra br. Kaudzīšu "Mērnieku laikos" ir Švauksts.

Otrkārt, man ir zināma pieredze ar citu Eiropas valstu elektroniskajiem resursiem – t.sk. arī juridiskajiem. Nedomājiet, ka franči, beļģi vai (it īpaši) angļi komentētu Jūsu rakstu kaut kā savādāk.

Un treškārt, varbūt nevajadzētu izrādīt tādu megalomāniju, ka ar Jums tik liels ļaužu pulks vēlas kārtot personīgus rēķinus. :)

Uzmanīgi izlasīju komentārus pie Jūsu raksta. Lai gan daži no tiem bija sarkastiski, manuprāt, neviens no tiem nepārkāpa robežu, aiz kuŗas sākas rupjība un "ad hominem" uzbrukums. Es saprotu, ka šī Jūsu vēstule ir rakstīta asaru uzplūdos, bet Jūs tomēr esat netaisnīga pret "JV" redakciju, jo, cik zinu, rupjos un aizskarošos komentārus viņi tomēr dzēš ārā.

Sens krievu sakāmvārds saka, ka nav jāvaino spogulis, ja pašam ģīmis pagalam šķībs. Ja godīgi – nu nebija tas Jūsu raksts doktorantes līmenī. Tā vietā, lai vainotu pārējos cilvēkus sev visapkārt, varbūt vajadzētu nedaudz vairāk paškritikas? Vai Jūs patiešām domājat, ka, ja Jūsu raksts būtu labs, tad citi rakstītu tādus pašus komentārus?

Spēja izturēt normālu kritiku (arī pamatoti skarbu) ir personas psicholoģiskā brieduma pazīme. Jūsu vēstule, diemžēl, rāda, ka Jums šis briedums vēl nav sasniegts un vēl jāaug. Turklāt Jūs esat doktorante, tātad laikam jau gatavojat sevi darbam zinātnes laukā. Bet zinātnē asa kritika, debates un disputs ir pašsaprotama lieta. Es nezinu, kā Jūs gatavojaties aizstāvēt disertāciju – Jums taču oponēs (un ne vienmēr mīļi un labvēlīgi)?!

Kas attiecas uz pieprasījumu komentētājiem norādīt savu vārdu un – ak, mīļo stundiņ! – personas kodu, tad par to ir patiešām jāsmejas. Te nudien ož pēc kaut kādām VDK tendencēm. Visā globālajā tīmeklī gan forumos, gan blogos, gan komentāros pie rakstiem cilvēki parakstās ar pseidonīmiem. Ja Jūs gribat, lai tiktu atklāti komentētāju personas dati, tad paklausiet draudzīgam padomam: brauciet uz Ķīnas Tautas Republiku. Tur varen labi pieprot interneta cenzēšanu un blogotāju vajāšanu. Demokrātiskā sabiedrībā Jūs acīmredzot jūtaties neomulīgi.