ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

30. Marts 2010 /Nr.13 (608)

Satversme garantē, bet kā ir praksē
Aloizs Vaznis
zvērināts advokāts 

Latvijas Republikas Satversmes 96. pants garantē ikviena indivīda tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Satversmes 116. pantā noteikts, ka šīs tiesības var ierobežot tikai likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

Šīs tiesības vēl plašāk ir formulētas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, kura Latvijā ir spēkā kopš 1997. gada 27. jūnija. Tā, piemēram, minētās konvencijas 8. panta 2. punkts noteic, ka valsts institūcijas nedrīkst traucēt nevienam baudīt šīs tiesības, izņemot gadījumus, kas paredzēti likumā un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts un sabiedriskās drošības vai ekonomiskās labklājības intereses, lai nepieļautu nekārtības un noziegumus, lai aizsargātu veselību un tikumību vai lai aizsargātu citu tiesības un brīvības.

Tātad pārkāpt indivīda tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību var tikai gadījumos, kas paredzēti likumā.

Kurš likums tad paredz šos gadījumus? Izrādās, ka ir vairāki šādi likumi, turklāt, papētot tos dziļāk, ir skaidri redzama to kolīzija.

Viens no Krimināllikuma pamatprincipiem – kriminālprocesa obligātums – noteic, ka amatpersonai, kura pilnvarota veikt kriminālprocesu, ikvienā gadījumā, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, ir pienākums uzsākt kriminālprocesu un novest to līdz Krimināllikumā paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam. Tas viennozīmīgi noteikts Kriminālprocesa likuma 6. pantā.

Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu veikt kriminālprocesu ir pilnvaroti (procesa virzītāji) gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk tekstā – KNAB) darbinieki (sk.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Egils Levits
Numura tēma
Par valsts pienākumu nodrošināt visiem iedzīvotājiem brīvu un ērtu pieeju normatīvajiem aktiem un nodrošināt periodisku un citu tiesībskaidrojošu publikāciju izdošanu
7 komentāri
Marina Borkoveca
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Savienības tiesību sistēmas mijiedarbība ar dalībvalstu tiesību sistēmām
Šajā rakstā ieskicēti pamatprincipi Eiropas Savienības (turpmāk tekstā – ES) tiesību1 mijiedarbē ar dalībvalstu tiesībām. Šī mijiedarbība aplūkota gan no ES tiesību perspektīvas, gan arī pēc dalībvalstu augstāko tiesu ...
Kaspars Gailītis
Skaidrojumi. Viedokļi
Contra legem jēdziens un tā vieta tiesību piemērošanas metožu sistēmā
Tiesību tālākveidošana contra legem ir tiesību piemērošanas metode, ko lieto gadījumos, kad likumam ir jāatkāpjas taisnīguma priekšā vai kad vispār nav likumiska regulējuma konkrētā dzīves gadījuma izšķiršanai. Šā ...
3 komentāri
Ivars Kronis
Nedēļas jurists
Ivars Kronis
3 komentāri
Daina Ābele
Numura tēma
Lai ikviens zina savas tiesības
Šobrīd valdības līmenī un sabiedriskajā telpā norit diskusija par valsts SIA "Latvijas Vēstnesis" līdzšinējo darbību un turpmāko likteni. Diskusijas būtība – cik plaši ir valsts pienākumi, pildot Satversmes 90. pantu "Ikvienam ...
AUTORU KATALOGS