Latvijas Krimināllietu advokātu biedrība ir dibināta 2008. gada 12. augustā. Biedrībā ir apvienojušies Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas advokāti, kuri aktīvi praktizē krimināllietās, nolūkā profesionāli pilnveidoties, paaugstināt aizstāvības kvalitāti un nodrošināt efektīvu aizstāvību kriminālprocesos, sniedzot savu ieguldījumu Latvijas kā tiesiskas valsts veidošanā krimināltiesisko attiecību sfērā. Uz šo brīdi Latvijas Krimināllietu advokātu biedrībā ir pavisam 65 biedri.
Ar šo Latvijas Krimināllietu advokātu biedrības valde, tās līdzpriekšsēdētāju Jāņa Rozenberga un Saulveža Vārpiņa personā, vēlas paust biedrības viedokli jautājumā par žurnāla "Jurista Vārds" turpmākās pastāvēšanas nepieciešamību un lietderību.
Mūsu rīcībā ir informācija, ka šī gada 2. februārī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, finanšu ministram Einaram Repšem un Valsts kancelejas direktorei Guntai Veismanei, kritizējot līdzšinējo valsts SIA "Latvijas Vēstnesis" darbību un cita starpā norādot uz vairākām "Latvijas Vēstnesis" darbības jomām, kas, pēc LDDK domām, nav valsts funkcija un būtu nododama privātās rokās, tajā skaitā normatīvo aktu konsolidācija un žurnāla "Jurista Vārds" izdošana. Mums ir zināms, ka par izvirzītajiem jautājumiem tiks lemts Ministru kabineta komitejas sēdē tad, kad tiks vērtēta Tieslietu ministrijas izstrādātā koncepcija par oficiālās elektroniskās publikācijas ieviešanu, kas, iespējams, notiks 2010. gada 22. martā.
Latvijas Krimināllietu advokātu biedrība, izvērtējot jautājumu par turpmāko žurnāla "Jurista Vārds" izdošanu, aicina ņemt vērā šādus argumentus.
Kopš 2002. gada ir iznākuši vairāk nekā 600 žurnāla "Jurista Vārds" numuri. Līdz ar to šis izdevums ir ilglaicīgākais juridiskais preses izdevums Latvijas Republikas pastāvēšanas vēsturē. Līdzšinējos darbības gados "Jurista Vārds" ir ieguvis ievērojamu autoritāti Latvijas juristu vidū. Šajā žurnālā savus rakstus ir publicējuši praktiski visi ievērojamākie Latvijas tiesību zinātnieki un praktiķi, šādā veidā publiski diskutējot par visai sabiedrībai aktuāliem tiesību jautājumiem. Šīs publikācijas nenoliedzami ir būtiski ietekmējušas gan juridisko domu, gan arī tiesību piemērošanas praksi Latvijā. Uz šo publikāciju nozīmi norāda kaut vai fakts, ka uz tām savos spriedumos atsaucas visu līmeņu tiesas, arī LR Satversmes tiesa. Šīs publikācijas regulāri tiek izmantotas arī augstskolās studiju procesos. Ņemams arī vērā, ka žurnālā "Jurista Vārds" tiek publicēti ne tikai tiesību zinātnieku un praktisko darbinieku raksti, bet arī aktuālākie tiesu nolēmumi, kam ir nenoliedzama nozīme vienveidīgas tiesu prakses veidošanā.
Ar pilnu atbildību varam apgalvot, ka nedēļas žurnāla "Jurista Vārds" deklarētais darbības mērķis – tiesiskas domas un prakses veicināšana Latvijā, viennozīmīgi tiek sasniegts. Žurnāls ir forums brīvai un kritiskai juristu diskusijai. Un citu līdzvērtīgu preses izdevumu Latvijā šobrīd nav.
Nav apšaubāms, ka normatīvo aktu publicēšana ir funkcija, kas ir jāuzņemas valstij. Taču mūsu ieskatā konsekventi būtu piekrist arī tam, ka arī normatīvo aktu skaidrojumu un aktuālās tiesu prakses publicēšana ir valsts funkcija. Lai valsts izpildītu Satversmes 90. panta prasības, valstij ir ne vien jānodrošina personu informētība par normatīvo aktu saturu un izmaiņām, bet jānodrošina arī sabiedrībai šo normatīvo aktu skaidrojums.
Latvijas Krimināllietu advokātu biedrība uzskata, ka šādu funkciju nodošanu privātam izdevējam nav pieļaujama. Šādā gadījumā pastāv risks, ka izdevuma saturs tiks pieskaņots šī izdevēja komerciālajām interesēm. Maz ticams, ka preses izdevums, kurā tiek risināti sabiedrībai aktuāli tiesību zinātnes vai tiesību politikas jautājumi, kur tiek diskutēts par likumdošanas attīstību, varētu būt komerciāli ienesīgs. Aicinām atcerēties, ka visi līdzšinējie mēģinājumi Latvijā izdot profesionālus juridiskus žurnālus, naudas trūkuma dēļ ir beigušies neveiksmīgi (žurnāli "Latvijas Jurists", "Likums un Tiesības"). Tādēļ šobrīd "Jurista Vārds" ir vienīgais profesionālais juridiskais preses izdevums Latvijā, kas ir iematojis autoritāti un plašu atpazīstamību.
Bez tam Latvijas Krimināllietu advokātu biedrība pauž bažas par to, ka šāda izdevums nonākšana privātās rokās varētu atņemt tam zināmu daļu neatkarības un objektivitātes, kļūstot par kādu šaurāku interešu grupas "ruporu" savu interešu publiskai atbalstīšanai.
Augstāk minēto apsvērumu dēļ Latvijas Krimināllietu advokātu biedrība aicina rūpīgi apsvērt jautājumu par žurnāla "Jurista Vārds" turpmāko pastāvēšanu, nepieņemt sasteigtus un nepārdomātus lēmumus.
Latvijas Krimināllietu advokātu biedrības līdzpriekšsēdētājs Saulvedis Vārpiņš
Latvijas Krimināllietu advokātu biedrības līdzpriekšsēdētājs Jānis Rozenbergs
2010. gada 19. martā.