ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

13. Aprīlis 2010 /Nr.15 (610)

Jāveido komerctiesas godīgas komercprakses un ekonomikas attīstībai
8 komentāri
Ph.D. (Dienviddānijas universitāte)
Maija Zālīte
 

Tā kā biznesa apritē laiks ir nauda, ekonomisko strīdu risināšanai jānodrošina saprātīgs laiks, pretējā gadījumā sistēma zaudē efektivitāti un jēgu. Kvalitatīva ekonomisko strīdu risināšana atbilstoši tiesiskā regulējuma mērķiem principā nav iedomājama, ja tiesnešiem, kas tos iztiesā, nav papildu speciālo zināšanu ekonomikā un padziļinātu zināšanu komerctiesībās. Risinājums šeit var būt tikai viens: jāveic reforma, uz vispārējās jurisdikcijas un administratīvo tiesu bāzes izveidojot atsevišķu patstāvīgu valsts komerctiesu sistēmu, kurai būtu pakļauta visa to strīdu un pieteikumu izskatīšana, kuri saistīti ar ekonomisko darbību un kuru dalībnieks ir komersants vai cita persona, kas veic saimniecisko darbību.

Šobrīd jebkurš civiltiesisks strīds neatkarīgi no tā, vai tas ir strīds starp diviem kaimiņiem par sētas novietošanu uz svešas zemes vai strīds starp lielu pārstrādes rūpnīcu un tās izejvielu piegādātāju, nonāk valsts vispārējās jurisdikcijas tiesā kopējā lietu rindā, ja vien tas ar līgumu nav nodots izskatīšanai šķīrējtiesā. Tiesu darbības statistikas dati rāda, ka uz 2010. gada sākumu visās Latvijas pirmās instances tiesās neizskatītas bija 36 496 lietas, no kurām vairāk nekā puse – 15 289 – prasības par zaudējumu un parāda piedziņu. Apgabaltiesās kā apelācijas instances tiesās neizskatītas bija 2720 lietas, no kurām 1209 – prasības par zaudējumu un parāda piedziņu. Augstākajā tiesā lietu atlikums uz gada sākumu bija rekordliels – 2468 lietas, no tām Senāta Civillietu departamentā kā kasācijas instances tiesā neizskatītas bija 509 lietas. Tāpat tiesu darbības statistikas dati rāda, ka 2009. gadā pirmās instances tiesās civillietās pirmās tiesas sēdes nozīmēšanas laiks bija vidēji pēc sešiem mēnešiem (182 dienām), apgabaltiesās vidēji pēc deviņiem mēnešiem (270 dienām), bet Rīgas apgabaltiesā – pēc 13 mēnešiem (382 dienām).

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (8)
8 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
A.S.
16. Aprīlis 2010 / 14:36
0
ATBILDĒT
"....tad jau vajadzētu arī specializētas ģimenes tiesas, darba tiesas, īres tiesas utt.. Visas minētās lietas ir prioritāras un visi vēlētos, lai viņa lietu izskata ātri."



Protams, visiem gribās, lai viņu lietas tiktu skatītas ātri un kvalitatīvi. Tomēr viena lieta ir subjektīvā vēlme, cita lieta – objektīva nepieciešamība. Redzi, viena lieta ir, ja Anniņai gribas ātrāk un kvalitatīvāk izšķirties ar Pēterīti vai Jānītim tikt galā ar viltus mantiniekiem, bet pavisam cita lieta ir biznesa bojāeja, kas atstāj ietekmi uz valsts ekonomiku. Šobrīd nekvalitātīvu un nenormāli ilgu tiesvedību dēļ ļooooti daudziem uzņēmumiem ir problēmas. Tas atstāj ietekmi (a) uz šiem uzņēmumiem, (b) uz kreditoriem, (c) uz darbiniekiem un, visbeidzot, (d) uz valsti (caur nodokļiem). Tā ir milzīga atšķirība no lietas “Anniņa vs. Pēterītis”, kurai sociālās sekas iestājas tikai t.s. “mikro” līmenī.



Tai pat laikā ir pilnīgi skaidrs, ka tuvāko 10 gadu laikā nekādas īpašas tiesas dibinātas netiks, un ne tikai finansiālu apsvērumu dēļ. Diez vai kāds gribēs uzsākt jaunu reformu, kad jau pašlaik bīdāmais Tiesu iekārtas likumprojekts dzimst tādās sāpēs, ka izskatās, ka galu galā kroplītis vien tur iznāks...

...
15. Aprīlis 2010 / 09:35
0
ATBILDĒT
Manuprāt viens no risinājumiem, kas varētu uzlabot lietu izskatīšanas kvalitāti būtu iespēja tiesai pieaicināt sarežģītās lietās ekspertu vai speciālistu pēc tiesas iniciatīvas, kas dotu atzinumu, slēdzienu par sarežģītiem specifiskiem jautājumiem izskatāmajā lietā. Tāda prakse ir, piemēram, Vācijā. Būtu samērā absurdi prasīt, lai tiesnesis būtu eksperts katrā izskatāmajā lietā. Tiesnesim jābūt ar perfektu juridisko izpratni, bet pārējās jomās ir jāizmanto attiecīgi speciālisti. Nevar grribēt, lai šodien tiesnesis ir eksperts autobūvē, rīt enerģētikā, parīt ekonomikā, aizparīt lauksaimniecībā utt.

Šobrīd ekspertu var pieaicināt tikai pēc puses ierosinājuma, kas bieži vien netiek izmantots, jo puses nevēlas uzņemties papildus izdevumus vai baidās, ka tas varētu nākt par ļaunu tās interesēm.
Mademoiselle
15. Aprīlis 2010 / 07:26
0
ATBILDĒT
paldies par priekšlikumu! Domāju, ka iepriekšējiem komentētājiem būtu jāņem vērā, ka ekonomikas izpratne (nevis zināšanas, ka tāda zinātne pastāv un ka mums te tirgus ekonomika) ir īpašā kvalitāte, kas visiem tiesniešiem nemaz nav nepieciešama. un nav nepieciešama tādēļ, ka ir pārāk daudz citu "specifisku" iemaņu, kas jāapgūst citas lietas iztiesājot.

nevar piekrist gan arī tam, ka pilnīgi VISAS ar komersantiem "saistītās" lietas būtu jāiztiesā tiesniešiem ar papildu zināšanām ekonomikā. pārsvarā pietiek ar labu inteliģences līmeni, kvalitatīvu juridisku izglītību un pieredzi. tomēr ir arī tādas lietas, kuras iztiesājot jāsaprot ne tikai tas, kas rakstīts likumā, bet gan arī jāizjūt tie reālie dzīves apstākļi, kuros likuma normas strādā.

diemžēl priekšlikums ir utopija. vismaz šobrīd.
Neo
14. Aprīlis 2010 / 18:14
0
ATBILDĒT
Šķirējtiesas tiešām būtu pēdējais laiks (kaut gan liekas, ka sen tas bija) sakārtot. Laba lieta, kas gan no iekšas, gan āras disgriditēta.
jurists
14. Aprīlis 2010 / 15:07
0
ATBILDĒT
Katras jomas pārstāvis jau velk to deķīti uz savu pusi, tad jau vajadzētu arī specializētas ģimenes tiesas, darba tiesas, īres tiesas utt.. Visas minētās lietas ir prioritāras un visi vēlētos, lai viņa lietu izskata ātri. Nav jau jēga visām civillietām paredzēt prioritāti :))

Diemžēl Latvijai ar saviem ~2 miljoniem iedzīvotājiem un niecīgo komersantu skaitu diezin vai būtu pa spēkam uzturēt veselu lērumu specializēto tiesu.
...
14. Aprīlis 2010 / 14:08
0
ATBILDĒT
Varbūt, tomēr, komersanti varētu plašāk izmantot šķīrējtiesas, iecelt īpaši kompetentus šķīrējtiesnešus un neapgrūtināt ne valsti, ne sevi ar bezgalīgiem tiesu procesiem visās tiesu instancēs?
Neo
13. Aprīlis 2010 / 11:10
0
ATBILDĒT
Tiesneša kompetences ekonomiskos jautājumos stiepjas tiktāl, cik tiesnesis kā ne-ekonomists var saprats. Tiesnesim nav jābūt universumam. :)
pajoliņš
13. Aprīlis 2010 / 10:58
0
ATBILDĒT
Autore saka, ka "tiesnesim kā juristam bez ekonomiskām zināšanām ir pagrūti novērtēt pušu argumentus šajā sakarā un izdarīt patstāvīgus secinājumus".



Bet vai tad tiesnesis nav tiesnesis tāpēc, ka viņš ir nevis vienkārši jurists, bet labs jurists? Labam juristam, manuprāt, vajadzētu arī "ekonomiskas zināšanas". Vai tad ne-komersanti ir pelnījuši, lai viņu strīdus izskata "otrās šķiras" tiesneši? Nojausma par tādām elementārām lietām kā nākotnes vērtības diskontēšana, risku mērīšana vai spēļu teorija ir vajadzīga arī, piemēram, mantojuma, darba vai teritorijas plānošanas lietās.



Skaidrs, ka vienmēr var gribēt gudrākus un talantīgākus tiesnešus un ka nākas samierināties ar tādu personālu, kāds attiecīgajā brīdī ir pieejams. Varbūt pat varētu piekrist, ka komerclietām ir visumā "prioritāras" tiesības uz "labajiem" tiesnešiem. Tomēr, manuprāt, atsevišķas tiesas veidošana nav labākais risinājums, jo ir vienkāršāki, taisnīgāki un lētāki problēmas risināšanas veidi.



Ja tiktu veidotas lielākas tiesas, piemēram, atsakoties no rajona tiesām, apgabala līmenī arī pirmajā instancē būtu pietiekami daudz tiesnešu, lai tie varētu specializēties un lai vienlaikus strādātu datorizētā lietu sadale korupcijas risku novēršanai. Nebūtu liekas birokrātijas un izdevumu jaunu institūciju uzturēšanai, turklāt arī ne-komersantiem sarežģītās vai specifiskās lietās būtu pieejami "labie" tiesneši. Savukārt intelektuāla sāncensība starp kolēģiem, kuri katru dienu satiktos lielo tiesu gaiteņos un kopīgi pusdienotu, un vēlme paaugstināt "kvalifikācijas klasi" – tā to laikam sauc – veicinātu vispārējā zināšanu līmeņa paaugstināšanos.
visi numura raksti
Māris Leja
Skaidrojumi. Viedokļi
Noziedzīga nodarījuma izdarīšana ar nodomu
Ar Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta (turpmāk tekstā – AT Senāts) 2009. gada 20. novembra lēmumu Nr. SKK-593/09 tika noraidīts prokurora protests par apelācijas instances tiesas lēmumu, ar kuru atstāts negrozīts ...
7 komentāri
Violeta Zeppa-Priedīte
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts amatpersonu kriminālprocesuālās imunitātes standarts
Raksta mērķis ir sniegt ieskatu valsts amatpersonu kriminālprocesuālās imunitātes institūta īpatnībās dažādu ārvalstu tiesībās. Kriminālprocesuālā imunitāte aplūkota, izzinot jautājumu caur sabiedrībai nevēlamās parādības ...
Aivars Endziņš
Nedēļas jurists
Aivars Endziņš
1 komentāri
Leonards Pāvils
Notikums
Senators un arī dzejnieks  
Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta bijušais senators Vilnis Vietnieks 1. aprīlī prezentēja savu dzejas grāmatu "Sēlijas vējš". Grāmatā publicētie dzejoļi rakstīti kopš sešdesmitajiem gadiem, paralēli tiesneša ...
Modrīte Vucāne
Domu mantojums
Ieskats pagasttiesu praksē
Pagasttiesa ir gadsimtiem sena institūcija, kas radusies laikā no VIII līdz XII gs. un pastāvējusi uz paražu tiesību pamata. Tās regulējums tāpat kā lauku pašvaldība kopumā pozitivēts Krievijas impērijas varas laikā XIX ...
3 komentāri
AUTORU KATALOGS