Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

20. Aprīlis 2010 /Nr.16 (611)

Kriminālās justīcijas jaunie vaibsti
3 komentāri
Dr. iur.
Andrejs Judins
Latvijas Policijas akadēmijas asociētais profesors, sabiedriskās politikas centra "Providus" pētnieks

Efektīva sabiedrības un indivīda tiesību un interešu aizsardzība ir viena no valsts pamatfunkcijām. To īstenojot, valsts veido un attīsta kriminālo justīciju – to tiesību normu un valsts institūciju sistēmu, kuru virsuzdevums ir aizsargāt sabiedrību no noziedzīgiem tīkojumiem. Attīstoties kriminālā justīcija iegūst jaunus vaibstus – kritiski tiek analizētas un pārvērtētas vecās koncepcijas, tiek radīta jauna kriminālās justīcijas izpratne. Tomēr jaunas teorijas un pat pašas progresīvākās kriminālās justīcijas koncepcijas negarantē straujas izmaiņas krimināltiesību sistēmā un sabiedrības izpratnē par to, kādai jābūt reakcijai uz ļaunumu, ko rada noziedzīgs nodarījums. Rakstā1 ieskicēti mūsdienu kriminālās justīcijas vaibsti.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
0
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
A.S.
24. Aprīlis 2010 / 09:36
0
ATBILDĒT
Labs raksts. Autoram taisnība - kriminālā justīcija ir pa lielam orientēta uz sodīšanu, turklāt soda mēri bieži vien ir diezgan neadekvāti. Domāju, ka reti kurs ir aizdomājies, ka, piemēram, 5 gadi cietumā ir ĻOTI ILGS laiks cilvēka dzīvē, tai pat laikā šāds soda mērs bieži vien tiek piespriests par nodarījumiem aiz neuzmanības, par pirmo nodarījumu, un runa ne vienmēr ir par smagiem noziegumiem.
es
21. Aprīlis 2010 / 10:27
0
ATBILDĒT
Kas Tu pats esi? Tavs niks izskaka visu par Tevi!
tukšmuldis
20. Aprīlis 2010 / 08:59
0
ATBILDĒT
Sorosa fonda tukšmuldis
visi numura raksti
Dina Gailīte
Notikums
Pilsoņiem jāfokusējas arī uz Eiropas Savienību
Konferenci organizēja ES Tiesību asociācija sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Tieslietu ministriju. Pasākuma galvenais “dzinējspēks” – Latvijas Republikas pārstāve Eiropas Savienības Tiesā (EST) Kristīne Drēviņa – bija ...
Raitis Tiliks
Skaidrojumi. Viedokļi
Vispārīgs ieskats amatpersonas civiltiesiskajā atbildībā
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 71. panta pirmā daļa un 90. pants vispārīgi regulē amatpersonas civiltiesisko atbildību. Šo tiesību normu piemērošanas jautājumi ir aktuāli gadījumos, kad amatpersona ar nodomu vai rupjas neuzmanības ...
Egils Levits
Nedēļas jurists
Egils Levits
14 komentāri
Lauris Matisāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Speciālo izmeklēšanas darbību institūtu rašanās
Nevar viennozīmīgi apgalvot, ka speciālo izmeklēšanas darbību institūts Latvijā ieviests ar Kriminālprocesa likuma (turpmāk tekstā – KPL) spēkā stāšanos, jo tā rašanās pirmsākumi meklējami labu laiku pirms 2005. gada 1. ...
Gatis Litvins
Notikums
Cilvēktiesību aizsardzības mehānisma reformas gaidās
Bez tiesas spriešanas par cilvēktiesību pārkāpumiem Eiropas kontinentā jau ilgāku laiku Eiropas Cilvēktiesību tiesu (turpmāk tekstā – ECT) nodarbina akūts jautājums par tās nākotnes perspektīvām. Nevienam nav noslēpuma par tiesas ...
AUTORU KATALOGS