Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Notikums

27. Aprīlis 2010 /Nr.17/18 (612/613)

Latvijas Satversmes sapulcei – 90
Foto no grāmatas: Treijs R. Prezidenti. Latvijas valsts un ministru prezidenti (1918–1940). Rīga, Latvijas Vēstnesis, 2004

Pirms deviņdesmit gadiem – 1920. gada 1. maijā – uz savu pirmo sēdi sapulcējās pirmais Latvijas tautas ievēlētais parlaments – Latvijas Satversmes sapulce.

Satversmes sapulces uzdevums bija Latvijas tautas vārdā izšķirties par jaunās valsts pamatiem – tālāku valsts neatkarības nostiprināšanu, valsts konstitūciju un agrāro reformu.

Satversmes sapulces darba uzsākšanai bija milzīga nozīme gan tālaika Latvijas valsts dzīvē, gan arī Latvijas valstiskumā vispār. Ne velti 1. maijs vēl joprojām tiek atzīmēts kā Satversmes sapulces sanākšanas diena. To atminoties, piedāvājam fragmentus no dažādām Latvijas Satversmes sapulces prezidenta Jāņa Čakstes runām. J. Čakste savās runās ir spējis vienkāršiem vārdiem pateikt būtiskāko – gan to, kādēļ Latvijai ir bijusi nepieciešama Satversmes sapulce, gan arī to, kā šī Satversmes sapulce ir centusies strādāt un kādu Latvijas valsti tā nākamajām paaudzēm atstājusi.

Satversmes sapulces ievēlēšana

"Mums jau agrāk bija bijuši saimnieki, sveši saimnieki, kuri pēc starptautiskajām tiesībām ar pilnu tiesību še valdīja, bet kuri tomēr nebija no pašas tautas, kuriem trūka tautas gara. Viņi šeit valdīja uz iekarotāju tiesību pamata. Arī mūsu Tautas padome, kura še darbojās iepriekš šīs augstās sapulces, nebaudīja tās tiesības, kādas bauda tagadējā sapulce; arī viņa nebija dabūjusi atklātu vispārēju tautas balsi savai darbībai. [..] Tikai pērnajā pavasarī notikušās vispārējās vēlēšanās, kur tauta varēja iepazīt to, kam viņa uztic savu tālāko dzīves nokārtošanu, radās šis īstais saimnieks, šī augstā sapulce."

 

Satversmes sapulces statuss

"Satversmes sapulci vēlēja bez ierobežojumiem, viņas pilnvaras aptver visu Latvijas valsts dzīvi, uz viņu gulstas pienākums iekārtot un nodibināt mūsu valsti uz laiku laikiem. Mēs nevaram sajaukt Satversmes sapulci ar parlamentu, kuram konstitūcijā noteiktas robežas. Satversmes sapulcei robežu nemaz nav. Viņa var veikt visus tos jautājumus, kurus viņa atrod valstī par vajadzīgiem un svarīgiem. Līdz ar to šai pašai Satversmes sapulcei gulstas virsū milzīga atbildība."

 

Satversmes sapulces nozīme

"Satversmes sapulce pati par sevi ir vienības simbols visā valstī. Satversmes sapulcē kopojas visas tautības, visas partijas, visādi uzskati un virzieni, kādi valda tautā. Uz šo Satversmes sapulci sūtīti visi deputāti, lai kopā strādātu. Mums nevar būt dalītas sapulces, un priekš tam, lai kopā strādātu, vajadzīgs saprasties un piekāpties. Līdz šim mums šis darbs ir veicies un izdevies. Mēs esam, nelūkojoties uz virzieniem uzskatos, spējuši kopā strādāt un darbus veikt.

Mēs pūlēsimies, lai arī uz priekšu šī kopdarbība attīstītos vēl labāk. Mēs izsargāsimies sēt nesaprašanās un naida sēklu. Mūsu uzdevums ir vienot tautu zem viena karoga, un šis karogs ir tagad Satversmes sapulce."

 

Satversmes sapulces atbildība

"Par visu labu un par visu ļaunu, par visiem panākumiem un visām neveiksmēm, par visu galu galā prasa tauta atbildību no šīs augstās sapulces. Vienīgā iestāde, kas ir atbildību parādā Latvijas tautai, ir šī Satversmes sapulce. Tauta varēs par viņas darbību spriest tad, kad viņa viņu redzēs visā visumā. Mēs nevaram paši sacīt, vai esam pareizi strādājuši. Par to spriedīs tikai vēlāk tautas nākošās paaudzes un vēsture. Bet mūsu pienākums gan ir apzināties šo atbildīgo uzdevumu, kas mums dots.

Savā darbā un savā visā rīcībā rīkoties pēc labākās apziņas nešaubīgi vienmēr tur, kur to prasa valsts labums."

 

Satversmes sapulces veikums

"Mums ir, kā visos parlamentos parasts, bijušas cīņas uzskatu ziņā, mums ir bijušas domu starpības, bet mēs esam kopā strādājuši, atskaitot varbūt vienu otru gadījumu, kur kaislības varbūt lielākā mērā parādījās, bet darbs varēja turpināties. Latvijas tautas pirmie likumīgie priekšstāvji ir parādījušies par spējīgiem strādāt parlamentārisku darbu, un šis darbs nav bijis bez panākumiem. Latvijas valsts ideja, apziņa par Latvijas valsts vajadzību ir nostiprinājusies tautā cieši. Es domāju, mums tagad nerasies neviens pats, kurš būtu pret šo Latvijas valsts ideju. [..] Uz drupām un pelniem ir radusies jaunā Latvijas valsts, un jūs, mani kungi, esat šajā jaunā valstī bijuši tie pirmie tautas priekšstāvji, kas veidoja un kārtoja viņas dzīvi."

Jānis Pleps

1
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Ringolds Balodis, Annija Kārkliņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Divdesmit gadi kopš Latvijas Neatkarības deklarācijas: valststiesību attīstības tendences un risinājumi  
"Mums ir tikai viena Latvija, un mēs visi esam atbildīgi par tās likteni." Ar šādu lozungu vien pirms dažiem mēnešiem atsevišķi Augstākās padomes deputāti, kas 1990. gada 4. maijā balsoja par Neatkarības deklarāciju, aicināja rīkot ...
3 komentāri
Gatis Litvins
Diskusija
Vai ir jāmaina Uzņēmumu reģistra lēmumu pārsūdzības piekritība un pakļautība
Pētījuma "Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves" autori Sanita Osipova, Aigars Strupišs un Aija Rieba norāda: ierobežojot pārsūdzēšanas iespējas atsevišķu lietu kategorijās, vai arī ...
3 komentāri
Edgars Pastars
Skaidrojumi. Viedokļi
Par būtiskām izmaiņām iestāžu amatpersonu un darbinieku atlīdzības regulējumā
Valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam (turpmāk tekstā – Atlīdzības likums), kas stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī, Saeima 2010. gada 15. aprīlī pieņēma apjomīgus grozījumus, kas attiecas uz ...
Romāns Apsītis
Nedēļas jurists
Romāns Apsītis
Sandis Karelis
Skaidrojumi. Viedokļi
Par Uzņēmumu reģistra pievienošanu tiesu sistēmai
3 komentāri
AUTORU KATALOGS