Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Redaktora sleja

27. Aprīlis 2010 /Nr.17/18 (612/613)

Jauna Satversmes sapulce
5 komentāri

Šogad gana populāri kļuvuši ierosinājumi ievēlēt jaunu Satversmes sapulci. Šīs idejas aizstāvji uzskata, ka Latvijas valsts iekārta un tās Satversme ir bankrotējusi un nepieciešams fundamentāls valstiskuma restarts. Jauna konstitūcija, jaunas valstiskuma vērtības, jauna valsts. Tas viss esot nepieciešams, bet šīs konstitucionālās sistēmas ietvaros to neesot iespējams panākt. Tādēļ rīkojamas jaunas Satversmes sapulces vēlēšanas.

Jaunas Satversmes sapulces ideja savā ziņā ir ērti lietojama un parocīga – tās aizstāvjiem nav jāpiedāvā nekādi risinājumi vai uzlabojumi. Viņi ir tikai par to, lai tautas vēlēti ārkārtas priekšstāvji brīvi lemtu par valsts nākotni. Jebkura cita valstiskuma reforma, kas tiktu veikta esošās Satversmes ietvaros, prasītu no viņiem konkrētus piedāvājumus un raisītu argumentētas diskusijas par šīm receptēm.

Jaunas Satversmes sapulces idejas piekritējiem vajadzētu atminēties komplicētos politiskos procesos bijušās Krievijas impērijas teritorijā pēc carisma gāšanas. Šajā laikā Satversmes sapulces ideja bija kā neapstrīdama aksioma. Jebkuru jautājumu varēja lemt tikai Satversmes sapulce. Dažādu politisko partiju pārstāvji savam elektorātam nesolīja aktuālo jautājumu risinājumus, bet tikai mistisko sapni – sanāks Satversmes sapulce un taisnīgi izlems visus sasāpējušos jautājumus.

To solīja Krievijas pagaidu valdības kadeti un Kerenskis, to solīja admirālis Kolčaks un citi “baltās Krievijas” ideologi. Tikai Krievijas iedzīvotāji negribēja gaidīt līdz Satversmes sapulces laikam. Lielinieki un Ļeņins solīja visu uzreiz. Mieru karavīriem, zemi zemniekiem, nacionālo pašnoteikšanos mazākumtautībām. Un pāri visam – padomju varu.

Diemžēl Satversmes sapulces ideja nebija kārdinošāka un pievilcīgāka par ilgām pēc atbildīgas šodienas politikas vai vismaz tūlītējiem populistiskiem solījumiem. Satversmes sapulces idejas aizstāvji zaudēja Ļeņinam. Šis zaudējums noteica ne vien Krievijas, bet arī Eiropas un visas pasaules vēsturi uz daudzām desmitgadēm.

Arī jaunajās republikās, kas veidojās uz Krievijas impērijas gruvešiem, valstiskuma pamatā bija Satversmes sapulces ideja. It visur tika sasaukti šāda tipa parlamenti, lai izstrādātu konstitūciju un izlemtu valsts dzīves fundamentālos jautājumus. Lai arī šajās valstīs nācās cīnīties ar lielinieku tūlītējas laimes mirāžu, Satversmes sapulces politiķiem jau bija konkrēts piedāvājums pilsoņiem – neatkarīga valsts. Un tas ļāva Satversmes sapulcēm izdoties Polijā, Somijā, Baltijas valstīs.

Tomēr kopumā Satversmes sapulces idejā ir kaut kas no mums tik tuvā “laimes lāča” fenomena. Apzinoties pastāvošās problēmas, netiek meklēti to risinājumi un netiek piedāvāti uzlabojumi. Tā vietā tiek izvirzīta ideja, ka jāievēlē Satversmes sapulce, tā sanāks un uzreiz visas problēmas tiks atrisinātas.

0
komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Francis Ksavers
28. Aprīlis 2010 / 14:47
0
ATBILDĒT
Pilnīgi piekrītu iepriekšējam komentētājam.

Un es tomēr gribētu atgādināt vienu vienkāršu, bet bieži aizmirstu patiesību, proti, ka mūsu pašreizējā Satversme ir tas posms, kuŗš mūs gan simboliski, gan organiski saista ar mūsu valsts tēviem-dibinātājiem un ar starpkaŗu laika parlamentārās demokrātijas periodu. Jaunas Satversmes Sapulces sasaukšana un jaunas Satversmes pieņemšana būtu trumpis tiem mūsu valsts ienaidniekiem un nelabvēļiem, kuŗi šo saiti apšauba vai noliedz.
E
28. Aprīlis 2010 / 11:03
0
ATBILDĒT
Labs raksts.



Jauna Satversmes sapulce pašreizējos apstākļos ir nejēdzīga ideja. Spēkā esosā Satversme ir demokrātiska. Protams, atsevišķus noregulējumus iespējams uzlabot. Bet tad par šie uzlabojumiem arī būtu konkrēti un argumentatīvi jādiskutē. Taču vienkārši sasaukt Satversmes sapulci, un, sak, tad jau redzēsim, ko darīsim, ir destruktīvi. Patlaban nekādas nopietnas - es uzsveru, nopietnas - diskusijas par atsevišķu Satversmes noregulējumu uzlabošanu nav bijušas, un tie priekšlikumi, kas ir izskanējuši, ir tikai populistiski burbuļi.



Satversme nav jāuzlabo arī vienīgi tādēl, lai "labāk izskatītos". Satversmes uzlabojumam ir jābūt diskusijas par kādas konkrētas problēmas risinājumu galaslēdzienam, un proti, ka attiecīgo problēmu visefektīvāk var atrisināt tieši ar konkrēto Satversmes grozījumu.



Arī šāda argumentatīva konsekvence publiskajā telpā vēl nav manīta.



Tiesa, ir diskutēts jautājums par varas balansa maiņu par labu Valsts prezidentam. Taču diskusijā ar to parasti tiek saistīta cerība, ka ar to tiks atrisinātas zināmas vispārējas Latvijas demokrātijas problēmas. Taču tas tā nav; attiecīgās problēmas nevar atrisināt tieši ar šo līdzekli.



Tas protams neizslēdz iespēju, ka par Valsts prezidenta funkciju paplašināšanu nevarētu diskutēt - bet tikai reāli vērtējot, tieši kas ar to varētu tikt sasniegts (piemēram, neatkarīga arbitra lomas stiprināšana; tas būtu reāli).



Taču lielos vilcienos tas nav līdzeklis, kas novērstu Latvijas demokrātijas defektus.



Tur nepieciešama pavisam cita, nevis līdzšinējā muļķīgi-populistiskā, bet gan nopietni-argumentatīva diskusija.







Subaru
28. Aprīlis 2010 / 08:54
0
ATBILDĒT
Diez vai!

Latvietis nekad neies un nelūgsies nevienam, tā ir bijis visos laikos, kopš neatminamiem laikiem ne kurši, ne latgaļi, ne zemaiši, ne vācu muižnieku apspiestie, ne krievu okupācijas plucinātie,ne pašlaik tā saucamo oligarhu un savu interešu bīdītāju apspiestie.



Tas, ka mums potē, ka mums vajag kaut kādu supervaroni, kurš glābs Latviju un mūs visus no s.....m, tas nenozīmē, ka tas mums vajadzīgs, gluži pretēji savā zemē latvietis ir savrupnieks un vienojās tikai, pret ārēju \"ļaunu\" spēku.



Visu pirms pašiem ir jāvienojās ko paši gribam šodiem un rīt, lai pēc mums nepaliek bēdu ieleja!
Francis Ksavers
27. Aprīlis 2010 / 21:38
0
ATBILDĒT
Jāsaka, ka arī Krievijā jau kopš 1991.g. noteiktās aprindās virmo idejas par līdzīgas sapulces sasaukšanu – bet nevis Satversmes sapulces, bet gan zemes kārtu sapulces ("Zemskij sobor"). Uzreiz prātā nāk liktenīgais, 1613.g. februārī sanākušais "Zemskij sobor", kas atdeva Maskavas troni Romanovu dzimtai, ievēlot par caru 16-gadīgo Michailu Romanovu. Tad liela kārtu delegācija devās uz Ipatija klosteri pie Kostromas, kur šis jauneklis dzīvoja kopā ar savu māti, bajārieni Kseniju (ar varu padarīta par mūķeni ar vārdu Marfa). Uzklausījuši ziņu par kārtu sapulces lēmumu, gan māte, gan dēls sāka rūgti raudāt un noraidīja šo godu. Viņi redzēja, kā nupat aizgājušajā Juku laikā bajāru grupējumi bija izrīkojušies ar cariem: kā dzīvību zaudēja Fjodors II Godunovs, Vasilijs Šuiskis, Viltusdmitrijs I… "Neatdošu jums savu dēlu, lai jūs viņu arī nobendētu!", vaimanāja mūķene. "Esmu vēl par jaunu, man nav pieredzes", šņukstēja Michails. Delegāti (un tas bija vesels pūlis) sāka skaļi kliegt, raudāt, vaimanāt, metās ceļos, gūlās uz vēdera, sita ar pieri pret zemi, lūgdami Marfu ļaut dēlam kļūt par caru (jo pats viņš vēl bija nepilngadīgs). Tas noteikti bija iespaidīgs skats… Tad pie jaunekļa ar kaismīgu runu vērsās Rjazaņas archibīskaps Feodorits, kuŗš teica: "Tu vienīgais vari glābt krievu zemi; ja noraidīsi šo nastu, tad par to atbildēsi Dieva priekšā!" Tad beidzot Marfa piekrita un svētīja savu dēlu valdīšanai pār Krieviju. Ar to arī beidzās t.s. Juku laiki.

Vai kaut kas tamlīdzīgs nav iedomājams arī Latvijā? Tādi "glābēji" mūsu nesenajā vēsturē jau ir bijuši (sākot ar J. Zīgeristu), bet pirms katrām vēlēšanām rodas vēl un vēl. Latvijā arī varētu sasaukt tādu "Zemes sapulci". Apstākļi arī līdzīgi: Krievijā bija Juku laiki, mums ir ekonomiskā krīze. Iedomāsimies krāšņu delegāciju, kas ar kaŗogiem un dziesmām lēni un svētsvinīgi dodas, teiksim, uz kaut kādu Baltezera villu lūgt izvēlēto glābēju nākt, beidzot paņemt varu savās rokās un izglābt Tēvzemi. Jaunizceptais Saimnieks sākumā atsakās, un tad pūlis ar vaimanām lūdzas: nāc! tu vienīgais spēj mūs izglābt! Mātes ar kaismīgu žestu stiepj pretī Izredzētajam mazus bērnus: iežēlojies jel par viņiem! Ņem rokā varas scepteri! – Tas būtu patētiski, bet vismaz atklāti un godīgi, jo cilvēku prātos kaut kas tāds simboliski notiek pirms katrām Saeimas vēlēšanām.
Francis Ksavers
27. Aprīlis 2010 / 21:38
0
ATBILDĒT
Raksts ir labs, bet tikai šis te fragments neveiksmīgs:

"… Tikai Krievijas iedzīvotāji negribēja gaidīt līdz Satversmes sapulces laikam. Lielinieki un Ļeņins solīja visu uzreiz. Mieru karavīriem, zemi zemniekiem, nacionālo pašnoteikšanos mazākumtautībām. Un pāri visam - padomju varu. Diemžēl Satversmes sapulces ideja nebija kārdinošāka un pievilcīgāka par ilgām pēc atbildīgas šodienas politikas vai vismaz tūlītējiem populistiskiem solījumiem. Satversmes sapulces idejas aizstāvji zaudēja Ļeņinam. …"

Izklausās pēc tā, ka boļševiki nāca pie varas vienkāršā, gluži demokrātiskā ceļā: sasolīja tautai visu ko, un pilsoņi ar visu nepieciešamo pilsonisko atbildību izvēlējās viņus. Īstenībā "sarkano" uzvaras pamatā krievu Pilsoņu kaŗā bija vesela rinda sarežģītu, savstarpēji saistītu apstākļu. Gan "balto" nespēja vienoties par svarīgiem jautājumiem, gan Kolčaka raksturs, personiskās ambīcijas un noraidošā attieksme pret nacionālo "okrājinu" atbrīvošanu, gan tas, ka boļševiku armijā disciplīnu palīdzēja uzturēt Trocka organizētais iekšējais terors, gan daudzi citi apstākļi.
visi numura raksti
Ringolds Balodis, Annija Kārkliņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Divdesmit gadi kopš Latvijas Neatkarības deklarācijas: valststiesību attīstības tendences un risinājumi  
"Mums ir tikai viena Latvija, un mēs visi esam atbildīgi par tās likteni." Ar šādu lozungu vien pirms dažiem mēnešiem atsevišķi Augstākās padomes deputāti, kas 1990. gada 4. maijā balsoja par Neatkarības deklarāciju, aicināja rīkot ...
3 komentāri
Gatis Litvins
Diskusija
Vai ir jāmaina Uzņēmumu reģistra lēmumu pārsūdzības piekritība un pakļautība
Pētījuma "Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves" autori Sanita Osipova, Aigars Strupišs un Aija Rieba norāda: ierobežojot pārsūdzēšanas iespējas atsevišķu lietu kategorijās, vai arī ...
3 komentāri
Edgars Pastars
Skaidrojumi. Viedokļi
Par būtiskām izmaiņām iestāžu amatpersonu un darbinieku atlīdzības regulējumā
Valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam (turpmāk tekstā – Atlīdzības likums), kas stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī, Saeima 2010. gada 15. aprīlī pieņēma apjomīgus grozījumus, kas attiecas uz ...
Romāns Apsītis
Nedēļas jurists
Romāns Apsītis
Sandis Karelis
Skaidrojumi. Viedokļi
Par Uzņēmumu reģistra pievienošanu tiesu sistēmai
3 komentāri
AUTORU KATALOGS