ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

zDb9Z9 kmmxtndndizo

That\'s a koniwng answer to a difficult question

Man gribētos teikt, ka ir pareizas atbildes un ir vienkāršas. Šim KP institūtam nav vienkāršas atbildes. Problēma, galvenokārt, pamatojas nevis normatīvajos aktos, bet gan cilvēciskajā resursā. Latvijā ir tik prokuroru un izmeklētāju cik ir, bet nevis tik cik vajadzētu būt, ko labi saprot un zina politiskā elite, kuriem ne tikai deklaratīvi, bet arī reāli jāpiedalās kriminālpolitikas veidošanas procesos. Ir samērā apšaubāmi, ka prokurors un izmeklētājs ar 20lietām uz rokas spēs ar pilnvērtīgu atdevi veikt viņam uzliktos pienākumus. Tāpēc jau sen aktuālāks ir jautājums kā atvieglot (atbilstoši mūsdienu tendencēm) kriminālprocesuālo norisi. Pie atbilstoša cilvēkresursa par uzraudzības institūta pilnveidi vispār varētu nerunāt vairākus gadus no vietas, ja vien runa neiet par "kosmētiska raksturā" uzlabojumiem. Jā, starpcitu, Vācija, kaut gan arī lielvalsts, nav tas labākais piemērs, jo kā atzīst vācu kolēģi, viņi labāk redzētu mūsu modeli, bet par to viņi vēl varot tikai sapņot kā par neizsapņotu vīziju.

Ir virkne cilvēku, kuri paši nekad īsti ne par prokuroru, ne par izmeklētāju nav strādājuši, bet noteikti zina, ka Latvijā ir jāveic Prokuratūras likuma un Kriminālprocesa likuma revīzija un tieši attiecībā uz prokuroru pilnvarām un darbībām. Sevišķi kompetents šajā jautājumā ir bijušais partijas sekretārs Lembergs. Taisnība, ka nosaukums "prokurora uzraudzība" ir palicis vēl no PSRS laikiem, bet pašreiz tam ir pavisam cits saturs. Ja prasītu manu viedokli, es vienkārši par 100% pārņemtu Vācijas (un arī Lietuvas) kriminālprocesa modeli ar visām prokuratūras funkcijām tajā, lai katram kriminālprocesam ir viens saimnieks- prokurors no sākuma līdz galam. Bet nevajag domāt, ka Lembergam vai kādam citam no tādām izmaiņām kļūs vieglāk :)

Domājams, ka izteiktajiem viedokļiem kopumā varētu piekrist, tomēr būtu jātzīmē, ka KPL "piepildīšana" ar katra prokurora uzraudzības mehānisma izpildes veidu ne tikai sarežģī KPL normu piemērošanu, bet arī padara KPL par "rokas grāmatu" (tas ir, katra KPL normās paredzēto nolēmumu, rīcības visaptverošo aprakstu), gribētos teikt, ka KPL mērķis tāds nav. Piemēram, vai KPL ir jāreglamentē katra uzraugoša prokurora darbības izpildes veids? Zvans, izmantojot mob. tālruni, izmantojot citus saziņas līdzekļus? Vai šos arī vajadzētu stingri noteikt KPL un Prokuratūras likumā? Domājams, ka nē. Arī apgrūtinājums uzrāstīt prokuroram vai izmeklētājam pavadrakstu, domājams, ir šaubīgs. Vai tad 30 sek. darbs pie datora pavadraksta uzrakstīšanai par materiālu nosūtīšanu, ir kaut kas unikāli neizpildāms? Jādomā, ka nē. Gribētos redzēt KPL vienkāršošanas scenārijus, bet ne tā "piepludināšanu" ar katra izmeklētāja vai prokurora "soļa" reglamentāciju. Būsim atvērtāki, vairāk uzticēsimies procesa virzītājam, paturot prātā, ka pastāv kontroles mehānisms, kā arī sen iedibinātā institucionālā sadarbība, līdz pat regulārajām iknedēļas, ikmēneša sanāksmēm utt. Visbeidzot, gribētos piebilst, ka izkaust pilnībā kāda konkrēta prokurora vai citas amatpesonas neuzmanību, kļūdu vai nezināšanas aspektus, nevar. Vienmēr būs kāds (-a), kam sevi jāpilnveido, tāpēc uz šiem pamatiem nevar izdarīt visaptverošus secinājumus par visu prokuroru veikto un realizēto uzraudzību.