ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

8. Jūnijs 2010 /Nr.23 (618)

Prokurora uzraudzība pār izmeklēšanu pirmstiesas procesā
6 komentāri
Dr.iur.
Ilona Bulgakova
Valsts policijas koledžas
Tiesību zinātņu katedras docente 

Rakstā aplūkota prokurora uzraudzība pār izmeklēšanu pirmstiesas procesā, analizētas uzraudzības pār izmeklēšanu reglamentācijas atšķirības Prokuratūras likumā un Kriminālprocesa likumā (turpmāk tekstā – KPL).

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (6)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
HxKHwMELxAZpt
4. Janvāris 2013 / 11:44
0
ATBILDĒT
zDb9Z9 kmmxtndndizo
HxKHwMELxAZpt
4. Janvāris 2013 / 11:43
0
ATBILDĒT
zDb9Z9 kmmxtndndizo
oXJamnGV
3. Janvāris 2013 / 15:52
0
ATBILDĒT
That\'s a koniwng answer to a difficult question
Juris
8. Jūnijs 2010 / 11:30
0
ATBILDĒT
Man gribētos teikt, ka ir pareizas atbildes un ir vienkāršas. Šim KP institūtam nav vienkāršas atbildes. Problēma, galvenokārt, pamatojas nevis normatīvajos aktos, bet gan cilvēciskajā resursā. Latvijā ir tik prokuroru un izmeklētāju cik ir, bet nevis tik cik vajadzētu būt, ko labi saprot un zina politiskā elite, kuriem ne tikai deklaratīvi, bet arī reāli jāpiedalās kriminālpolitikas veidošanas procesos. Ir samērā apšaubāmi, ka prokurors un izmeklētājs ar 20lietām uz rokas spēs ar pilnvērtīgu atdevi veikt viņam uzliktos pienākumus. Tāpēc jau sen aktuālāks ir jautājums kā atvieglot (atbilstoši mūsdienu tendencēm) kriminālprocesuālo norisi. Pie atbilstoša cilvēkresursa par uzraudzības institūta pilnveidi vispār varētu nerunāt vairākus gadus no vietas, ja vien runa neiet par "kosmētiska raksturā" uzlabojumiem. Jā, starpcitu, Vācija, kaut gan arī lielvalsts, nav tas labākais piemērs, jo kā atzīst vācu kolēģi, viņi labāk redzētu mūsu modeli, bet par to viņi vēl varot tikai sapņot kā par neizsapņotu vīziju.
Dr.iur.
8. Jūnijs 2010 / 10:03
0
ATBILDĒT
Ir virkne cilvēku, kuri paši nekad īsti ne par prokuroru, ne par izmeklētāju nav strādājuši, bet noteikti zina, ka Latvijā ir jāveic Prokuratūras likuma un Kriminālprocesa likuma revīzija un tieši attiecībā uz prokuroru pilnvarām un darbībām. Sevišķi kompetents šajā jautājumā ir bijušais partijas sekretārs Lembergs. Taisnība, ka nosaukums "prokurora uzraudzība" ir palicis vēl no PSRS laikiem, bet pašreiz tam ir pavisam cits saturs. Ja prasītu manu viedokli, es vienkārši par 100% pārņemtu Vācijas (un arī Lietuvas) kriminālprocesa modeli ar visām prokuratūras funkcijām tajā, lai katram kriminālprocesam ir viens saimnieks- prokurors no sākuma līdz galam. Bet nevajag domāt, ka Lembergam vai kādam citam no tādām izmaiņām kļūs vieglāk :)
Juris
8. Jūnijs 2010 / 09:16
0
ATBILDĒT
Domājams, ka izteiktajiem viedokļiem kopumā varētu piekrist, tomēr būtu jātzīmē, ka KPL "piepildīšana" ar katra prokurora uzraudzības mehānisma izpildes veidu ne tikai sarežģī KPL normu piemērošanu, bet arī padara KPL par "rokas grāmatu" (tas ir, katra KPL normās paredzēto nolēmumu, rīcības visaptverošo aprakstu), gribētos teikt, ka KPL mērķis tāds nav. Piemēram, vai KPL ir jāreglamentē katra uzraugoša prokurora darbības izpildes veids? Zvans, izmantojot mob. tālruni, izmantojot citus saziņas līdzekļus? Vai šos arī vajadzētu stingri noteikt KPL un Prokuratūras likumā? Domājams, ka nē. Arī apgrūtinājums uzrāstīt prokuroram vai izmeklētājam pavadrakstu, domājams, ir šaubīgs. Vai tad 30 sek. darbs pie datora pavadraksta uzrakstīšanai par materiālu nosūtīšanu, ir kaut kas unikāli neizpildāms? Jādomā, ka nē. Gribētos redzēt KPL vienkāršošanas scenārijus, bet ne tā "piepludināšanu" ar katra izmeklētāja vai prokurora "soļa" reglamentāciju. Būsim atvērtāki, vairāk uzticēsimies procesa virzītājam, paturot prātā, ka pastāv kontroles mehānisms, kā arī sen iedibinātā institucionālā sadarbība, līdz pat regulārajām iknedēļas, ikmēneša sanāksmēm utt. Visbeidzot, gribētos piebilst, ka izkaust pilnībā kāda konkrēta prokurora vai citas amatpesonas neuzmanību, kļūdu vai nezināšanas aspektus, nevar. Vienmēr būs kāds (-a), kam sevi jāpilnveido, tāpēc uz šiem pamatiem nevar izdarīt visaptverošus secinājumus par visu prokuroru veikto un realizēto uzraudzību.
visi numura raksti
Magda Papēde
Skaidrojumi. Viedokļi
Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas un to tarifi
Ministru kabinets 2010. gada 12. maijā ir atbalstījis likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā” (turpmāk – Likumprojekts).1 Likumprojekts attiecas uz kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbību. Tas paredz mainīt šobrīd ...
1 komentāri
Laura Šileikiste
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai vīrieši cietumos tiek diskriminēti
Ik pa laikam ekspertu vidē rodas jautājums: vai faktā, ka sievietēm noteikta atšķirīga brīvības atņemšanas soda izpildes kārtība, nav saskatāma vīriešu diskriminācija pēc dzimuma pazīmes. Šī raksta mērķis ir analizēt ...
11 komentāri
Liene Pommere
Nedēļas jurists
Liene Pommere
17 komentāri
Ludvigs Švarcs
Notikums
Likumdevējs izveido Tieslietu padomi
Ceturtdien, 3. jūnijā, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, ar kuriem Latvijā tiek radīta jauna institūcija – Tieslietu padome. Referējot par šo likumu, Saeimas Juridiskās komisijas ...
Akadēmiskā dzīve
Drosme piedalīties
Latvijas Universitātes komanda jau astoto reizi pēc kārtas piedalījās pasaules vērienīgākajās un prestižākajās šķīrējtiesas procesa izspēles sacensībās – Willem C. Vis International Commercial Arbitration Moot, kas šogad ...
AUTORU KATALOGS