Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Notikums

22. Jūnijs 2010 /Nr.25/26 (620/621)

Izvirzīts ģenerālprokurora amata kandidāts
Foto:: Māris Kaparkalējs, “LV”

Aizvadītajā nedēļā, 15. jūnijā, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs izvirzīja Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokuroru Ēriku Kalnmeieru Latvijas Republikas ģenerālprokurora amatam.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs norāda, ka noteicošie kritēriji kandidāta izvēlei ir Ē. Kalnmeiera profesionalitāte un bagātā darba pieredze prokuratūrā, kā arī nepieciešamība nodrošināt prokuratūras darba pēctecību, jo izvirzītais kandidāts pilnībā pārzina prokuratūras sistēmu, tās darbības mehānismu, kā arī problēmas, kuras jārisina prokuratūras darba pilnveidošanai. Virsprokurors Ē. Kalnmeiers ir cienīts profesionālis prokuratūras un citu ar tiesu sistēmu saistītu darbinieku vidū, uzskata Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

Pēc lēmuma paziņošanas I. Bičkovičs uzsvēra, ka pirms Ē. Kalnmeiera izvirzīšanas ģenerālprokurora amatam ne ar vienu politisko partiju nav runājis par iespējamiem ģenerālprokurora amata kandidātiem. Jautājums par nākamā ģenerālprokurora kandidāta kvalitāti vai personāliju nekādā gadījumā nekur nav saskaņots, uzsvēra Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

Arī Ē. Kalnmeiers apgalvoja, ka nav ticies ne ar vienu politiķi vai politisko spēku pārstāvi un arī ar viņu neviens no politiķiem neesot pārrunājis iespēju kandidēt ģenerālprokurora amatam.

Ģenerālprokurora amata kandidāts pieļauj, ka izmeklēšana no ģenerālprokuratūras būtu jāatdala. Ģenerālprokuratūrai pašai kā iestādei nevajadzētu veikt izmeklēšanu un pašiem sevi arī uzraudzīt, uzskata Ē. Kalnmeiers, uzsverot, ka šī ideja neesot nekas jauns, jo tā tikusi apspriesta arī ģenerālprokurora Jāņa Maizīša laikā.

Ē. Kalnmeiers uzsvēra, ka pašlaik nesaskata iemeslu mainīt prokuratūras darbu, jo ikvienas izmaiņas ir rūpīgi jāapsver. Turklāt par viņa plāniem attiecībā uz prokuratūras darbu esot pāragri runāt, jo neesot zināms, vai Saeimas balsojums būs viņam labvēlīgs.

Ģenerālprokurora amata kandidāts norādīja, ka prokuroriem nav savas mācību sistēmas un tā ir viena no problēmām. Viņš atzina, ka jūtams prokuroru zināšanu trūkums, kas atstāj iespaidu uz tiesu nolēmumu kvalitāti. Viens no uzdevumiem ir nepieciešamība samazināt izmeklējamo lietu skaitu un izmeklēšanas termiņus. Tāpat jautājums, par ko pašlaik netiekot runāts, esot apsūdzību noturība: ir problēma, ka smagas apsūdzības vēlāk tiekot pārkvalificētas par vieglākām.

Ē. Kalnmeiers atzīmēja, ka amats un atalgojums nav bijuši noteicošie apsvērumi, kāpēc viņš piekritis pretendēt uz ģenerālprokurora amatu. Šo amatu viņš raksturoja kā smagu un ļoti atbildīgu darbu, savukārt atalgojuma starpība neesot pārāk liela.

Viņš ir pārliecināts, ka Ģenerālprokuratūra ir jāvada kādam, kurš tās sistēmu un darbības veidu labi pārzina. Ē. Kalnmeiers nav apmierināts ar pašreizējo ģenerālprokurora kandidāta izvirzīšanas kārtību, jo, viņaprāt, kandidatūra būtu jāapspriež prokuroru vidū, pašreiz prokuroriem nav iespējas oficiāli paust savu viedokli par pretendentu.

Ē. Kalnmeiers dzimis 1960. gadā. 1987. gadā absolvējis Latvijas Universitāti tiesību zinātņu specialitātē, 2004. gadā ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnē Latvijas Universitātē.

Darbu prokuratūrā Ē. Kalnmeiers sācis 1987. gadā toreizējā Rīgas pilsētas Kirova rajona prokuratūrā. No 1988. līdz 1993. gadam strādājis Latvijas Republikas prokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas pārvaldē, sākot no izmeklētāja līdz pārvaldes priekšnieka amatam. Tad vairākus gadus praktizējis kā zvērināts advokāts. 2000. gadā atgriezies Ģenerālprokuratūrā un kopš tā laika ir Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors.

Ē. Kalnmeiers atzina, ka ir saņēmis bijušā ģenerālprokurora J. Maizīša atbalstu kandidēšanai uz šo amatu, viņš bijušo ģenerālprokuroru J. Maizīti vērtē kā augsta līmeņa profesionāli. Savukārt par apstiprināšanu Saeimā amata kandidātam neesot simtprocentīgas pārliecības.

Saeimas Juridiskā komisija ar ģenerālprokurora amata kandidātu plāno tikties jūnija beigās. Saeimas Juridiskā komisija ir par jautājuma virzību atbildīgā komisija, un tai jāsagatavo nepieciešamais lēmumprojekts.

JV informācija

0
0
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Mārtiņš Paparinskis
Skaidrojumi. Viedokļi
Atrunas jēdziens un atbilstība līguma objektam un mērķim
Atrunu tiesiskais regulējums ir neatņemama starptautisko līgumtiesību daļa. Vismaz pēdējos 55 gadus atrunu tiesiskais regulējums pastāvīgi ir mainījies, un, kaut arī to galvenie noteikumi ir ietverti plaši atzītos un skaidros ...
4 komentāri
Helmuts Jauja
Skaidrojumi. Viedokļi
Nodrošinātais kreditors fiziskās personas maksātnespējas procesā
Neraugoties uz Saeimā 17. jūnijā pieņemto jauno Maksātnespējas likumu (paredzams, ka tas stāsies spēkā 2010. gada 1. novembrī), joprojām turpinās spēkā esošā Maksātnespējas likuma aprobēšana praksē. Tas neizbēgami nozīmē ...
1 komentāri
Juris Rudevskis
Tiesību politika
Par Dievu, cilvēku un cilvēktiesību
metafizisko dabu
32 komentāri
Jānis Rozenbergs
Nedēļas jurists
Jānis Rozenbergs
5 komentāri
Tiesību prakse
Nepieciešamās aizstāvēšanās pieļaujamība
Nepieciešamā aizstāvēšanās Krimināllikuma 29. panta izpratnē ir pieļaujama, ja apdraudējums patiesi pastāv un ir reāls, tas ir, tiek izdarīts reāli. Tās personas darbības, kura aizstāvas un nodara kaitējumu apdraudētājam, nevar ...
AUTORU KATALOGS